Skaistumkopēji grib strādāt!

“Visas darbinieces esam sapotētas, salons ir atvērts, un čakli strādājam. Mums dīkstāves laiks beidzies,” teica skaistumkopšanas salona “Nautika” pārstāve Vineta Štālberga. “Viss liecina, ka klienti tiešām ir noilgojušies pēc skaistumkopšanas pakalpojumiem. Šķiet, daudzi jau baiļojas par to, ka salonus atkal varētu slēgt,” viņa raksturoja noskaņojumu. Nākt uz procedūrām pie kosmētiķes var tikai tie klienti, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Bijuši gadījumi, ka kāds potenciālais klients par to pauž savu sašutumu salona darbiniekiem, bet tie garās sarunās ar viņiem neielaižas. “Pie mums jau bija arī Veselības inspekcijas pārbaude, pieļauju, ka ar laiku ierobežojumi attiecībā uz nevakcinētajiem varētu palikt tikai stingrāki,” domā V. Štālberga.

Kāda liepājniece gan mums atklāja, ka joprojām netrūkstot arī kosmētiķu, manikīru un frizieru, kas turpina pieņemt klientus mājās,

kā to darīja stingro ierobežojumu laikā, papildus saņemot arī dīkstāves pabalstu. Mums gan nevienu tādu meistari uzrunāt neizdevās.

Tikmēr kosmētiķe Inga Sūnāksle sacīja: “Es esmu potējusies un strādāju. Pagaidām klientu nav tik daudz kā pirms pandēmijas un praktiski visi, kas nāk iekšā pa durvīm, jau rāda savu sertifikātu. Zīmīgi, ka biežāk nekā agrāk sastopos ar ielaistiem gadījumiem, piemēram, pinnēm, jo cilvēkiem ilgu laiku nebija iespēju saņemt speciālistu palīdzību.” Bet kāda frizētavā “Tīna” strādājoša friziere mums neslēpa, ka šī brīža ierobežojumi ievērojami apgrūtina darbu. Telpā drīkst strādāt tikai viens meistars, bet salonā ir piecas frizieres. Tātad nedēļā parasti katrai ir pa vienai darba dienai. “Bet mēs gribam strādāt!” viņa atklāti pauda. Bieži vien pārņemot sajūta, ka nemaz nav vērts nākt uz darbu… Klienti gan esot ļoti ieinteresēti, un friziere nevienam neprasot, vai cilvēks ir potējies, un strādājot ar visiem vienādi.

Ar nepotētajiem vairāk kreņķu

Viesnīcas “Maestro Design Hotel” vadītāja Gita Stankus pastāstīja, ka darbinieku vairākums nevēlas vakcinēties – jaunie cilvēki bažījoties, kā tas ietekmēs viņu reproduktīvo veselību. No 20 cilvēkiem uzņēmumā tikai četri ir potēti. “Paziņojums, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no darba nepotētos, ir atstājis iespaidu, tagad vairāki pierakstījušies uz poti. Mēģinām salāgot situāciju – vienā restorāna zālē strādā vakcinētie, otrā – pārējie. Šī situācija palielina administratīvo darbu, kā arī neveicina patīkamu atmosfēru kopumā. Ceru, ka rudenī valdība lems saprātīgi, kā ļaut mums strādāt, lai arī ar ierobežojumiem. Neesmu gatava atlaist cilvēkus,” teica G. Stankus. Tomēr viņa uzskata, ka tuvākajos mēnešos nepotētajiem cilvēkiem jebkur būs grūtāk atrast darbu.

Turpretī viesnīcā “Promenade Hotel” 90 procenti no 62 darbiniekiem ir potēti. Vadītāja Inese Židele pastāstīja, ka puse personāla vakcinējušies jau pavasarī, otrai pusei noorganizēta kolektīva potēšanās un daudzi to izmantojuši. “Redzēja, ka mums, kas esam jau agrāk sapotējušies, nav komplikāciju, labprāt piekrita to darīt arī paši, jo saprot, ka citādi ir sarežģīti strādāt. Sagaidot klientus, lūdzam viņiem aizpildīt anketu un sniegt informāciju, vai ir potēti, izslimojuši vai nav. Atkarībā no tā, viņiem viesnīcā ir atšķirīgi noteikumi, ko drīkst, ko ne,” pastāstīja I. Židele. Viņa domā, ka nepotētie darba devējam var radīt grūtības. Ja cilvēks slimotu tāpēc, ka nav potējies un viņam tam nav attaisnojuma, un viņš ilgstoši kavētu darbu, tāds darbinieks darba devējam patiešām nav interesants, neslēpa viesnīcas vadītāja.

Turpretī viesnīcas “Kolumbs” pārstāvis Ivo Bergmanis uzskata, ka potēšanās ir delikāta lieta un katra paša izvēle. Viesnīcas darbā tas neko nemainot. “Es domāju, ka viena daļa mums ir sapotējušies, pat nezinu, vai mums ir potēšanās pretinieki. Klientiem tas ir vienalga,” viņš saka.

Tikai tad, ja visus noliks uz ceļiem

Vakcinēšanās pret Covid-19 tirdzniecības sfērā ir visai jūtīgs jautājums. “Pats ļaunākais ir tas, ka es kā darba devējs pat nedrīkstu uzdot saviem pārdevējiem jautājumu, vai esi vakcinējies?” pauda kāds tirgotāju pārstāvis, kurš kategoriski nevēlējās par šo tēmu izteikties presē.

“Mēs esam sistēmā iekšā un daudz pretī spirināties nevarēsim,” atzina vairāku veikalu īpašnieks Dienvidkurzemes novadā Agris Budreckis, “tiek spiests, un viņi darīs pilnīgi visu. Tā ir pilnīga muļķošanās, vakcīnas ir iepirktas un kaut kā vajag izlietot.” Viņš nekādā gadījumā nespiedīšot saviem darbiniekiem vakcinēties un neatlaidīšot no darba, ja viņi nebūs potēti. Arī pats neesot vakcinējies, jo uzskata, ka ir samērā viegli šo vīrusu pārslimojis. “Ja mūs visus noliks uz ceļiem, tad arī iešu un to izdarīšu,” gan pieļāva A. Budreckis.

Kāda Liepājas apģērbu veikala pārdevēja atzīmēja, ka līdz galīgajam lēmumam, kuru pieņems Saeima, vakcinēties nesteigšoties.

“Man negribas ne potēties, ne arī darbu zaudēt. Es baidos par savu veselību, es taču nezinu, ko man iepotēs un kā mans organisms reaģēs. Tad vispirms katram pirms potes rūpīgi veselība jāpārbauda,” sacīja sieviete. Veikala īpašniece gan teikusi, ka vajadzēšot vakcinēties. Par to, ko darīs, ja tā būs obligāta prasība, viņa pagaidām nedomājot, un cer, ka vakcinēšanās paliks brīvprātīga izvēle.

Veikalu tīklā “Maxima” prioritāte ir darbinieku informēšana un izglītošana, pastāstīja SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. “Izmantojam vairākus iekšējās komunikācijas kanālus, iesaistījām Rīgas Stradiņa universitātes profesori un ģimenes ārstus no reģioniem. Esam lielākais privātais darba devējs, mums katrs cilvēks ir svarīgs. Darbinieki kopumā ir ļoti priecīgi, ka viņiem vienkāršā un saprotamā veidā izskaidro, kāpēc jāvakcinējas un kādi ir aizspriedumi par to. Redzam, ka tas strādā, cilvēki vakcinējas arvien vairāk. Tuvojoties rudenim, vērtēsim, kā mums tālāk rīkoties,” sacīja veikalu tīkla pārstāve.

Ēdinātājiem izjūtas duālas

Kalvenes viesnīcā-kafejnīcā “Spāres” kopumā nodarbinātas 15 personas, un aptuveni puse darbinieku ir vakcinēti, atklāja uzņēmuma vadītāja Kristīne Baranovska. “Atlikusī daļa vēl domā, ne visi ir pārliecināti par tās drošumu, turklāt ir arī cilvēki ar veselības problēmām,” viņa skaidroja. “Katram pašam pieder izvēles brīvība, es darbiniekus aicinu apspriesties ar ārstiem un pieņemt lēmumu, vispirms izvērtējot savu veselības stāvokli,” norādīja K. Baranovska. “Runāsim, mēģināsim rast risinājumu, bet nevienu neatlaidīsim,” viņa piebilda, jautāta, ko darīs, ja rudens nāks ar stingrākiem noteikumiem.

Pret valdības lēmumu potēšanos noteikt par obligātu prasību noskaņota arī kafejnīcas “Loms” vadītāja Sandra Bileiša. “Vakcinācija ir katra paša lēmums, vadībai tur nebūtu jāiejaucas. Ir darbinieki, kas slimību jau pārslimojuši, bet vakcinēto starp mums šobrīd nav,” viņa sacīja, uzsverot, ka nevienu nedomā arī atlaist.

Daiga Kadaģe, uzņēmuma “JūrCafe” vadītāja, atklāj, ka darbinieku kolektīvā par vakcināciju vispār nav bijis jautājumu. “To jau izdarījām pašā sākumā,” viņa sacīja. D. Kadaģe sacīja, ka par darbinieku iespējamo atlaišanu sajūtas ir dalītas. “No vienas puses, tas ir absolūti netaisni, tā tomēr ir brīva izvēle, no otras puses, ir nozares, kurās saskarsme ar cilvēkiem ir pārāk cieša un patiešām nevajadzētu strādāt, ja neesi vakcinējies. Piemēram, medicīnas darbinieki nedrīkstētu apdraudēt citu cilvēku dzīvību.” Tajā pašā laikā šāds likums varētu arī kļūt par instrumentu negodprātīgu komersantu rokās. “Var atlaist it kā nevēlamus darbiniekus, balstoties uz šo likuma normu, lai gan īstais iemesls var būt pavisam cits,” viņa sprieda.

Visu laiku jāpielāgojas

“Gan es, gan pārējie ansambļa “Willow Farm” mūziķi ir vakcinējušies. Personīgi pats īpaši nedomāju par to, kādas pārmaiņas varētu būt rudenī vai vēlāk. Būtībā pusotru gadu jau to vien daru, kā pielāgojos jauniem apstākļiem. Ja jau esmu dzīvs, paēdis un neesmu ne emigrējis uz ārzemēm, ne arī pārtraucis nodarboties ar mūziku, tad pielāgošanās bijusi diezgan veiksmīga,” teica mūziķis Emīls Dreiblats. Pēdējais grupas “Willow Farm” koncerts bijis pērn septembrī. Kopš tā laikā viņš uzstājoties kā solo mākslinieks āra terasēs. Ne reizi pasūtītājus neesot interesējis, vai mūziķis ir vai nav vakcinējies. “Tāpat kā sabiedrībā kopumā, arī mūziķu vidū ir daudz cilvēku, kuri pret vakcinēšanos ir skeptiski. Neuzskata to par vajadzību, jo vakcinēšanās, viņuprāt, ir slikta un riskanta. Spriežot pēc viņu stingrās pārliecības, ja būs kaut kādi aizliegumi nevakcinētajiem, atsevišķi mūziķi būs gatavi arī ciest,” teica E. Dreiblats, kurš cilvēkus, kas noskaņoti pret vakcināciju, salīdzina ar jebkura veida radikāļiem. “Viņiem ir viena izdomāta taisnība, un viss pārējais tajā bildē neiekļaujas. Manuprāt, gan tas ir kritiskās domāšanas trūkums.”

Arī pasākumu organizators Ritvars Embrekts ir vakcinējies, bet galvenais iemesls bijis, lai šovasar varētu izceļot ārpus Latvijas. “Vakcinējušies ir daudzi mani draugi, arī kolēģi. Mūsu uzņēmums SIA “Šarmants” ir neliels, pamatsastāvā esam trīs cilvēki. Papildspēkus piesaistām uz apjomīgākiem projektiem, taču šajā laikā tādu īsti nav, līdz ar to vairāk koncentrējamies uz mazākiem pasākumiem, piemēram, kāzu organizēšanu. Publiski pasākumi ar biļešu tirdzniecību šajā vasarā nav mūsu plānos. Pagaidām jau nav arī īstas skaidrības, ko nesīs rudens. Tāpēc šobrīd aktīvi strādājam, cik nu epidemioloģiskās prasības atļauj, un saglabājam optimistisku skatu uz nākotni,” sacīja R. Embrekts, uzsverot, ka vakcinācijai ir jābūt cilvēku brīvai izvēlei. “Manuprāt, nevienu nedrīkst piespiest vakcinēties.” Tāpat viņš uzskata, ka nevajadzētu aizliegt nevakcinētiem cilvēkiem baudīt kultūras pasākumus.

“Mans darbs ir saistīts ar cilvēkiem, arī tiem, kas ir riska grupā, tādēļ esmu vakcinējies. Darbavieta piedāvāja šādu iespēju, un es to izmantoju. Pirms tam gan neilgi visu apsvēru. Varbūt, ja būtu citi apstākļi, nogaidītu, jo vismaz šobrīd vakcinēšanās sertifikāts nedod priekšrocības. Vismaz man pašam līdz šim nav bijušas tādas situācijas,” pastāstīja Liepājas Leļļu teātra aktieris un pasākumu vadītājs Ingars Gudermanis. Tāpat viņš uzsvēra, ka liela daļa cilvēku esot pārāk ieciklējušies uz to, kādi bonusi būs vakcinētajiem un kādi, iespējams, varētu būt aizliegumi nevakcinētajiem. “Galu galā vakcīna taču ir izdomāta, lai pasargātu cilvēku veselību. Tas ir primāri,” teica I. Gudermanis.

Vai vakcinēšanos pret Covid-19 var noteikt kā obligātu?

Personas tiesības, kas noteiktas Satversmē, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tā kā valdības lēmums skar arī darba tiesiskos jautājumus, skaidrojam, ka Satversmē nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šī norma neliedz valstij noteikt prasības, kas personai jāizpilda, lai tā konkrētu nodarbošanos varētu īstenot. Atbilstoši Satversmei, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Avots: Tiesībsarga birojs

Satversmes 99. pantā paredzētas tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, tādējādi personai ir tiesības formēt savu viedokli attiecībā uz vakcināciju no tai pieejamās informācijas un tās uztveres īpatnībām, kā arī savas ticības vai pārliecības. Vienlaikus Satversmes 116. pants pieļauj ierobežot vienīgi reliģiskās pārliecības paušanu, taču reliģiskās pārliecības iekšējās izpausmes nav ierobežojamas. (..) Nevienu personu nedrīkst pakļaut piespiedu vakcinācijai pretēji personas gribai neatkarīgi no iemesliem, kas veido šādu gribu. Likumprojektā paredzēti konkrēti kritēriji, pie kuriem darba devējs var prasīt, lai darbinieks būtu vakcinējies, kā arī paredzēts darba devēja pienākums lēmumu pieņemt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu.
Avots: Tieslietu ministrija