“Kurš cits tevi sargās, ja ne pats?” – saka liepājnieks Arturs Rozentāls. Sekojot līdzi situācijai ar koronavīrusa “Covid-19” straujo izplatību, viņš šonedēļ, kā pats saka, veicis vietnē “Facebook” tādu kā sociālo eksperimentu, paužot vēlmi iegādāties vairumā sejas maskas, kas aptiekās jau sen kā izpirktas. Šis viņa ieraksts raisīja asu diskusiju gan par panikas sēšanu, gan arī šādu masku lietderību.

Raizējas par ceļojumu uz Itāliju

Arturs stāsta, ka viņa ieraksts feisbukā tapis pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles ziņas tviterī, ka panikai saistībā ar koronavīrusa iespējamo izplatību Latvijā nav pamata.

“Nodomāju, ja ministre tā saka, tad drīzāk jāsāk uztraukties. Šobrīd sabiedrība par šo vīrusu diskutē ļoti aktīvi, daudzi par to arī joko,” pauž Arturs.

Viņa ieraksts feisbukā arī bijis domāts “puspajokam, ar ironijas piedevu klāt”, taču vienlaikus vīrietis norāda, ka katrā jokā ir arī daļa patiesības. Ņemot vērā, ka sejas maskas šobrīd nav nopērkamas ne aptiekās Liepājā, ne arī internetā, viņam bijis interesanti noskaidrot, vai vispār ir kādas iespējas tās iegūt. Arturs gaidījis, ka kāds sejas maskas gribēs notirgot par augstu cenu, tomēr tādi piedāvājumi nav bijuši.

“Jā, es dabūju simts maskas. Negribu atklāt, kādā veidā, taču tas izdevās ar pazīstamu cilvēku palīdzību no medicīnas darbiniekiem, kuriem ir kaut kādas rezerves.”

Liepājnieks neslēpj, ka arī viņam ir bažas par šī vīrusa izplatību. Sākumā viņš aktīvi sekojis līdzi aktuālajai informācijai BBC ziņās. “Saslimušo skaits tik aug un aug. Skaidrs, ka kaut kādā ziņā tas uztrauc. Sākumā mums saka, ka līdz mums vīruss neatnāks, ka tas ir tikai tāds politisks un finanšu instruments, taču Pasaules Veselības organizācijā nestrādā muļķi. Lai arī kāds būtu īstais vīrusa izcelšanās iemesls, arī futurologi pateikuši, ka vīrusi un dažādas slimības pasaulē tikai pieaugs un kļūst stiprākas.”

Neilgi pirms paziņojuma, ka jaunais vīruss konstatēts arī Itālijā, Rozentālu ģimene iegādājusies aviobiļetes uz Milānu ar mērķi paceļot pa Itālijas Dolomītalpiem un apmeklēt Venēciju. Lombardijas reģions, kura centrs ir Milāna, šobrīd ir viens no koronavīrusa izplatības “karstajiem punktiem”.

Vīrietis gan norāda, ka ģimenei ceļojums plānots augustā un ir cerība, ka līdz tam pandēmija būs norimusi. “Pretējā gadījumā no šī ceļojuma, visticamāk, atteiksimies. Vēl jau pusgads priekšā, skatīsimies, kā būs.”

Liepājas lidostā drošības pasākumu nav

Arturs ir jūrnieks, kurš strādā Ziemeļjūrā pie naftas platformām. Četras nedēļas viņš ir mājās, četras prom darbā. Pirms trim nedēļām viņš ar lidmašīnu no Lielbritānijas atgriezies mājās caur Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, ielidojis Palangā. “Biju pārsteigts, ka kaimiņvalsts lidostā novietots informatīvs plakāts par jauno vīrusu un pasažierus sagaida sieviete baltā halātiņā ar termometru rokās, dalot pasažieriem informatīvus bukletus. Painteresējusies par to, kurš ielidojis no Ķīnas vai citām Austrumu valstīm, viņa piedāvāja šiem cilvēkiem izmērīt temperatūru. Palangas mazajā lidostā šie preventīvie pasākumi bija uzsākti jau daudz agrāk. Lietuvieši ir malači!”

Liepājas lidostā gan īpaši drošības pasākumi netiek veikti. Tās pārstāve Agate Dūče pastāsta, ka lidostā izvietota Slimību kontroles un profilakses centra rekomendācija pasažieriem – personām, kuras pēdējo 14 dienu laikā apmeklējušās infekcijas “Covid-19” skarto teritoriju. Informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā. “No lidostas puses ir viena nominētā persona, kura seko līdzi aktuālajai informācijai, kā arī regulāri sazinās gan ar Slimību kontroles un profilakses centru, gan Civilās aviācijas aģentūru, gan kolēģiem Rīgas lidostā.”

Kopumā pasaulē no 2019. gada 31. decembra līdz šā gada 25. februārim ziņots par vairāk nekā 80 tūkstošiem laboratoriski apstiprinātu saslimšanas gadījumu ar koronavīrusu. Vairāk nekā 2700 pacientu ar nopietnām blakusslimībām šajā laikā miruši.

SPKC informē, ka epidemioloģiskā situācija pasaulē un Eiropā strauji mainās un ir paplašināts “Covid-19” skarto teritoriju saraksts. 24. februārī pieņemts lēmums, ka infekcijas skartās teritorijas ir Ķīna, Dienvidkoreja, Itālijas Lombardijas un Veneto reģioni, Irāna. Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ arī Latvijas ceļotāju iecienītajā Tenerifē savās viesnīcas istabās šonedēļ izolēti simtiem tūristu.

Vakarrīt SPKC aktuālā informācija vēstīja, ka no 29. janvāra Latvijā laboratoriskie izmeklējumi uz “Covid-19” veikti 32 cilvēkiem, tai skaitā deviņiem bērniem. Visi rezultāti bijuši negatīvi. Latvijā līdz šim nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar šo vīrusu.

Ceļotāju zināšanai

Ja cilvēks ir bijis Ķīnā, Dienvidkorejā, Itālijas Lombardijas un Veneto reģionos vai Irānā, pēc atgriešanās turpmākās 14 dienas ir ieteicams palikt mājās un novērot savu veselības stāvokli. Tāpat ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jākonsultējas par turpmāko rīcību.

Savukārt ja parādās saslimšanas simptomi, nepieciešams zvanīt 113.

Speciālisti rekomendē arī izglītības iestādēm vērsties SPKC, ja rodas jautājumi par rīcību gadījumos, ja “Covid-19″ skartajās teritorijās ir bijuši bērni.

Ja nepieciešamas individuālas konsultācijas par jaunā koronavīrusa uzliesmojumu, tad darba dienās no pulksten 8.30 līdz 17 var kontaktētos ar SPKC pārstāvjiem, zvanot pa tālruni 67501590 vai 67387661.

Avots: SPKC

Svarīgi jautājumi un atbildes

Vai saslimušie izārstējas no koronavīrusa?

Tāpat kā no citām elpceļu slimībām, infekciju ārstējot, cilvēks pilnībā atveseļojas. Tas gan ne vienmēr attiecas uz riska grupas pacientiem (gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cilvēkiem ar hroniskās slimībām utt.), jo šajā gadījumā slimības simptomi var būt netipiski un sekas nopietnākas, kas var izraisīt pat pacienta nāvi. Pneimoniju gadījumos ārstēšanas process un atveseļošanās laiks vienmēr ir garāks. Pašlaik nav vakcīnas un specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atbalstoša un atkarīga no pacienta klīniskā stāvokļa.

Vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, tai skaitā dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma dēļ. Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

Kā izvairīties no saslimšanas ar “Covid-19″?

Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Bieži mazgājiet rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi! Klepojot un šķaudot izmantojiet vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgājiet rokas! Bet, ja dodaties ceļojumā, papildus izvairieties no kontakta ar lauksaimniecības vai savvaļas dzīvniekiem un izvairies no tirgus apmeklējumiem, kur pārdod dzīvus dzīvniekus vai apstrādā dzīvnieku liemeņus.

Vai sejas maskas pasargā no “Covid-19″ infekcijas?

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas masku, tā nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana mazina vīrusa izplatīšanu, tāpēc tā būtu jālieto cilvēkiem, kuri jau ir slimi (klepo, šķauda utml.) un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās.

Vai mājdzīvnieki var izplatīt jauno koronavīrusu?

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi, varētu būt inficēti ar “Covid-19″. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

Kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas?

Saskaņā ar pašreizējām zināmo “Covid-19″ simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.

Avots: SPKC