Piektdienas vakarā kultūras nama ”Wiktorija” zāle bija stāvgrūdām pilna. Tur uz Alvīnas Jaremčukas veidoto izrādi “Baiļu labirints” bija ieradušies gan jaunieši, gan pieaugušie. Šī bija otrā reize, kad Liepājas Modes un Mākslas Studijas audzēknes izrādi parādīja skatītājiem, taču pati režisore atzīst, ka gada laikā, kopš “Baiļu labirinta” pirmizrādes lielā mērā papildināts tās saturs. ”Mēs izrādi mainījām, uzlabojām, lai parādītu līdz galam, kāda ir tā skarbā realitāte,” tā režisore.

Viņa uzsver, ka izrāde veidota tā, lai uzrunātu gan jauniešus, gan viņu vecākus, jo bieži vien arī vecāki nenojauš, ka bērnam velta pārāk maz uzmanības.

Izrādes tapšanas procesā meiteņu sajūtas bijušas divejādas, stāsta Alvīna. ”No vienas puses viņām tas likās ļoti forši – būt aktrisēm, piedalīties izrādē. Bet tas bija ļoti smags darbs. Pēc katra mēģinājuma mēs ļoti daudz runājām, lai apstrādātu informāciju un tiktu gala ar šīm smagajām tēmām.”

Izrāde ir par meiteni Kitiju, kas no mazpilsētas Aizputes pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, taču skolasbiedru vidū netiek pieņemta. Izrāde sevī ietver tādas tēmas kā manipulēšanu vienaudžu vidū, atstumšanu, vardarbību, attiecībām ar pretējo dzimumu un ģimenes iesaistīšanos.

Arī atnākušie vērīgi sekoja līdzi notiekošajam un pēc izrādes gan veidotājai, gan aktrisēm veltīja cildinošu vārdus.

Elza uz izrādi atnāca kopā ar māsu un abas meitenes bijušas pārsteigtas. ”Protams, nācām, jo šķita, ka būs laba izrāde, taču galu galā tā mūs atstāja bez vārdiem, jo negaidījām tik iespaidīgu sniegumu.” Elza atzina, ka izrādes sižets bijis visai skarbs, taču viņai šķiet, ka tieši nežēlīgā patiesība likusi skatītājiem aizdomāties.

Kristina izrādi apmeklēja, jo tur spēlējusi viņas paziņa. ”Gribēju atbalstīt viņu. Biju pārsteigta, ka tik jaunas meitenes spēja tā nospēlēt smagas un aktuālas situācijas. Arī mani bērni ir cietuši, jo esam krievu tautības cilvēki, taču izrādes, kā šī, kas attēlo arī pret mazākumtautībām vērstu mobingu, iespējams, kādam liks aizdomāties par cilvēcību,” saviļņota uzskata Kristina.

Pati režisore, un arī studijas meitenes bijušas patīkami pārsteigtas par pārpildīto zāli. ”Tas ir galvenais rādītājs, ka viss izdevās,” uzskata Alvīna.

Gan izrādes laikā, gan pēc tās ikviens redzēja meiteņu neviltotās asaras. ”Šo izrādi visas meitenes izlaida caur sevi, gūstot patiesas emocijas. Diemžēl, šī izrāde tika veidota no manas rūgtās pieredzes,” pēc izrādes portālam skaidroja Alvīna.

Starp skatītājiem bija arī Resursu centra ”Marta” jauniešu projektu vadītāja Madara Mazjāne-Kokina, kas izrādi raksturoja kā ”ar bomi pa galvu”.

”Es esmu ārkārtīgi pārsteigta par to, cik ļoti, ļoti jaunieši to visu ir izlaiduši caur sevi, ar emocijām nepazaudējot mākslas augsto kvalitāti. Šis apvienojums bija ģeniāls. Ņemot vērā to, ka tā ir jauniešu pašu iniciatīva, es esmu patīkami pārsteigta. Man ļoti patika viņu pieeja. Milzīgas uzslavas viņi ir pelnījuši par drosmi. Atspoguļotās sajūtas ir katrā no mums, tikai cik mēs esam gatavi tās laist ārā? Daudzi klātesošie dažos mirkļos pie sevis pavīpsnāja ar domu – nu ko tur var ņemties? Bet patiesībā tā jau ir tā realitāte.”

Viņa uzskata, ka šis bijis brīnišķīgs veids, kā uzrunāt tieši pieaugušos, jo jauniešiem šīs problēmas nav svešas. ”Šis bija perfekts veids, kā vecākiem parādīt, ka šī ir aktuāla problēma, kas tā vienkārši nepāries. Mēs nedrīkstam paiet tam garām!”

Pēc izrādes sadarbībā ar Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienību ”Jauniešu māja” un dažādu jomu ekspertiem notika diskusija par izrādē atainoto. Starp ekspertiem bija sociālais pedagogs Agnese Jēkabsone, resursu centra ”Marta” Liepājas filiāles vadītājs Juris Dilba, pedagogs Jānis Rudzītis, projekta ”Proti un Dari” koordinatore Kristīne Jaunzeme, izrādes režisore Alvīna Jaremčuka, psiholoģe Andželika Kāle, jauniete Velta Birze un mamma Laila Bethere.

55Skatīt galeriju