“Kurzemes Vārds” ielūkojās savā fotoarhīvā, kur Egona Zīverta fotogrāfijās sastapās vēl ar Liepājas Centrālo slimnīcu un daudziem zināmiem veselības jomas pārstāvjiem, kas jau tolaik bija pieredzes bagāti un vērsti uz attīstību, lai pakalpojumi un palīdzība būtu pieejama visiem iedzīvotājiem ar dažādām vajadzībām.

Liepājas Reģionālās slimnīcas ēka, kas šogad atzīmē 40 gadu pastāvēšanu, no putna lidojuma – fotogrāfs Egons Zīverts šo bildi uzņēmis no lidmašīnas laikā, kad ēkai palika 15 gadi (2001. g.).

Foto var ieraudzīt, kādas pārmaiņas slimnīca piedzīvojusi vairāk nekā 25 gados. Daudzi nemaz nezina vai piemirsuši, ka ieeja slimnīcā bija no sāna (priekšplānā pa kreisi) – no priekšpuses tā jaunuzbūvētajā korpusā ir vien no 2012. gada.

Savukārt tālumā slimnīcas “saimniecības” bildē var ieraudzīt, kāds zemes pleķis bija pašreizējais slimnīcas lielais auto stāvlaukums, kuru var būvēt lielāku un lielāku, bet vietu kā nepietiek, tā nepietiek.

Liepājas Centrālajā slimnīcā norit operācija.

Centrā viens no visilgāk, no 1987. gada, slimnīcā strādājošajiem ārstiem ķirurgs Viesturs Rozītis, pa labi viens no viņa kolēģiem ķirurgs Māris Naļivaiko.

Nupat maija beigās V. Rozītis savas aktīvās ķirurga gaitas beidza un devās pelnītā atpūtā.

Flautiste Kristīne Varažinska uzstājas ar kādu svinīgu muzikālu skaņdarbu “Raimonda aptiekas” atklāšanā.

Mūziķe atceras, ka šo aptieku sauca par “Rožu aptieku”, jo tā atradās pie Rožu laukuma. Uz aptiekas griestiem bijušas uzgleznotas rozes, atceras flautiste.

Fotogrāfijā redzams “Raimonda aptiekas” īpašnieks Raimonds Jonaitis (pa labi), kurš sasveicinās ar bijušo Robežsardzes priekšnieku Dzintaru Čabovski. Fonā – pazīstamais uzņēmējs Ivars Kesenfelds.

Medicīnas māsu pikets pie Liepājas domes ēkas 2001. gada 8. martā, pieprasot lielākas algas.

Piketā – gan jau pieredzējušās, gan gados jaunās māsas, gan arī topošās šīs svarīgās profesijas pārstāves, kuras sagatavoja Liepājas Medicīnas skolā, dēvētā par Māsu skolu.

Toreizējā skolas vadītāja Gunvalda Pacunska (no kreisās) nodeva Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam prasību sarakstu.

Piketā piedalījās vairāk nekā 250 medicīnas māsu.

Zāles pret temperatūru “Tylenol”, nonākot tirgū, plaši reklamētas kā brīnumlīdzeklis, kas ienācis no Rietumiem, bija liels modes kliedziens un nepieciešamība mājas aptieciņās.

Ar zālēm iepazīstas dakteris Egils Freidenfelds (pa kreisi).

Vēlāk pēc dažādiem strīdiem šo zāļu popularitāte kritās, runas par to brīnumspējām pieklusa, un tās no tirgus pazuda.

Kādreizējā Liepājas Reģionālās slimnīcas Vispārējās bērnu slimību nodaļas virsārste Guna Heidemane aprauga kādu pacienti palātā.

Liepājas Zobārstniecības poliklīnikā bērnu zobārste Vera Gņedova (pa labi) un asistente Viktorija Uskova gatavojas pacientes zobu apskatei un ārstēšanai.

Asinsdonoru dienas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kas kļuva par tradīciju.

Mediķes asins ziedošanas procedūrai gatavo augstskolas lektoru Arturu Medvecki, kuru šajā pasākumā gadu gaitā varēja sastapt katrā šīs cēlās akcijas norises reizē.

1999. gadā Priekules poliklīnikas Radioloģijas nodaļā uzstādīta rentgena iekārta.

Ārste Tatjana Ešenvalde (pa kreisi) 2026. gada maijā “Kurzemes Vārdam” atgādina, ka tas bija dāvinājums no kāda Zviedrijas hospitāļa.

“Iekārta bija lietota, bet mēs vienalga bijām ļoti priecīgi un lieli ieguvēji, jo tikām pie digitālas aparatūras,” uzsver T. Ešenvalde.

Tā Priekulē kalpoja no 1999. līdz 2019. gadam, kad Priekules slimnīca ar Eiropas projektu atbalstu iegādājās jaunu rentgena iekārtu.

2000. gada nogale, kad piekto gadu (atklāts 1995. gada marta vidū) Liepājas Centrālajā slimnīcā darbojas Kurzemes Perinatālās aprūpes centrs.

Jaundzimušo ārste jeb neonatoloģe Vineta Kalna jau tolaik bija viena no pieredzējušākajām šīs jomas speciālistēm, kura joprojām ar lielu mīlestību rūpējas par jaundzimušajiem pēc dzemdībām un palīdz atgūt veselību mazulīšiem.