Baltā kaķene Rusja ērti iekārtojusies uz Liepājas Dzīvnieku patversmes foajē noliktās siena ķīpas un pat nepaceļ galvu, ienākot svešiniekam. Viņa tur jūtas kā saimniece, taču patversmē strādājošie gaida, kad mierīgajai un harmoniskajai kaķenītei atradīsies saimnieki, kas vēlēsies to ņemt līdzi.

Rusjas stāsts ir cilvēciski skumjš. Viņas iepriekšējā saimniece mitusi Sociālā dzīvojamā mājā un baltā mīlule bijusi viņai īsts acuraugs. Tā rāmi un rimti, reizēm parunājoties, reizēm izbaudot miera mirkļus, abas dzīvojušas, līdz saimniece nomira. Rusjai vairs nebija, kur iet, un viņa nonāca patversmē. “Es vēl labi atceros to dienu, kad Rusju atveda pie mums,” saka patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. “Tas bija pirms aptuveni pusgada. Viņa bija balta kā sniega kupena.” Anžela smejas: tagad gan kaķene ar tīrību neizceļas, jo tai patīk ielīst un palīst, kur vien tas iespējams.

Raksturs Rusjai ir pavisam interesants. “Viņa ir ļoti mierīga un līdzsvarota, tā vien šķiet, ka neviens to nevar izsist no līdzsvara,” stāsta Anžela. “Taču tai ļoti nepatīk familiāra izturēšanās – tad Rusja var arī uzšņākt un pat pacelt ķepu. Ar viņu vajag tā smalki – kā ar īstu dāmu!” Patversmes vadītāja ļoti, ļoti cer, ka atradīsies cilvēki, kuru mājās Rusja būs gaidīta.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Ērti saritinājusies uz siena ķīpas, Rusja nemaz negribēja celties, lai fotografētos. Tas izdevās ar lielu pierunāšanu.