ES iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē apsprieda šo jautājumu, ko vēstulē izvirzīja Polija, Norvēģija, Baltijas valstis un vēl deviņas Šengenas zonas dalībvalstis.

“Ir ļoti nepatīkami vērot, kā arvien vairāk Krievijas tūristu bauda atpūtu Eiropas pludmalēs un Eiropas kūrortos, kamēr Ukrainā turpinās raķešu un dronu triecieni civiliedzīvotājiem,” teikts vēstulē, ar ko iepazinusies ziņu aģentūra AFP.

ES apturējusi vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Krieviju un pagājušā gada novembrī spēra soli uz to, lai Krievijai atteiktu daudzkārtējas ieceļošanas vīzas.

Krievijai izsniegto vīzu skaits strauji samazinājies no vairāk nekā četriem miljoniem pirms kara līdz aptuveni pusmiljonam 2024. gadā.

Vairākas ES valstis norāda, ka tas nav pietiekami, un sūdzas par nevienmērīgu pašreizējo noteikumu piemērošanu visā blokā.

2025. gadā Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas vairāk nekā 470 000 tūristu Šengenas vīzas, daudzas no tām bija daudzkārtējas, teikts vēstulē.

“Es vēlos, lai vairs nebūtu iepirkšanās nedēļas nogaļu. Es gribu, lai vairs nebūtu greznu ceļojumu uz Eiropu, kamēr ukraiņi mirst kaujaslaukā,” Zviedrijas migrācijas ministrs Johans Forsels sacīja žurnālistiem, ierodoties uz sarunām Luksemburgā. “Šī situācija ir pilnīgi nenormāla, un tā ir jāaptur.”

Tūristu iecienītākās valstis, kas izsniedz visvairāk vīzu, ir Francija, Spānija un Itālija.

Vēstulē aicināts ieviest “jaunus ierobežojošus un saistošus vīzu regulējumus”.

Viegla piekļuve Eiropai rada arī drošības riskus, zinot Kremļa centienus destabilizēt bloku, cita starpā ar hibrīduzbrukumiem, teikts vēstulē.

Ir vajadzīgi efektīvāki pasākumi, lai identificētu Ukrainā karojušos Krievijas pilsoņus un neļautu viņiem ieceļot Eiropā, norāda vēstules autori.