Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
“Mēs esam tādā vēsturiskā brīdī, kad faktiski visa Eiropas aizsardzības politika šī gada laikā beidzot sākusi veidoties no nulles, un es esmu tam visam bijis klāt, kas ir milzīga veiksme,” pēc regulas, kas paredz stiprināt Eiropas Savienības (ES) aizsardzības industriju, pieņemšanas Latvijas žurnālistiem Strasbūrā sacīja eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis, kurš ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas koordinators EP Drošības un aizsardzības komitejā, kurā darbojas arī eiroparlamentārietis Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas koordinators).
M. Staķis skaidro – lai arī sabiedrībai bieži patīk kritizēt Eiropu par tās lēnumu, baltā grāmata par aizsardzības gatavību līdz 2030. gadam tapusi “Eiropai neparastā ātrumā”.
Baltajā grāmatā izklāstīti risinājumi, kā novērst trūkumus kritiskajās spējās un veidot spēcīgu aizsardzības industriālo bāzi.
Plāns paredz lielākus aizsardzības izdevumus un ievērojamas investīcijas Eiropas aizsardzības jomā, tādējādi stimulējot arī ekonomiku, jaunu darbavietu radīšanu un inovācijas.
Tāpat izveidots jauns finanšu instruments “SAFE”, kas ļauj ES dalībvalstīm aizņemties no Eiropas Komisijas papildu finanšu resursus kritisko aizsardzības spēju iztrūkumu mazināšanai, kā arī veicina aizsardzības investīciju palielināšanu un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka SAFE ir aizdevuma instruments, nevis grants, un tajā pieejamais finansējums uztverams kā atbalsta mehānisms aizsardzības vajadzību izpildei, nevis budžeta palielinājums.
Kopējais pieejamais finansējums ir 150 miljardi eiro, no tiem Latvijai atvēlēti gandrīz 5,7 miljardi eiro,
skaidro M. Staķis.
Kā tad, saskaņā ar balto grāmatu, Eiropai aizsardzības sfērā trūkst jeb kādas problēmas jārisina? Pretgaisa aizsardzība, artilērijas sistēmas, munīcija un tālās darbības raķetes, militārā mobilitāte, dronu un pretdronu sistēmas, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, kiberdrošība, stratēģiskais atbalsts un neaizsargāta kritiskā infrastruktūra, uzskaita M. Staķis.
Atslēga – sadarbība
Eiropas aizsardzības industrijas programmas (EDIP) budžets ir 1,5 miljardi eiro dotācijās.
M. Staķis spriež, ka Eiropas mērogam tā nav liela summa, tomēr EDIP pamudināšot valstis sadarboties savā starpā – proti, no šīs programmas nevarēs saņemt ne centa, ja nesadarbosies ar kādu citu dalībvalsti.
Starp sadarbības valstīm var būt arī Ukraina, jo EDIP plānots atbalsts šīs valsts ražotāju integrācijai Eiropā (Ukrainas atbalsta instrumentam tiks novirzīti 300 miljoni eiro).
Noteikts, ka vismaz 65% aizsardzības produktu komponentu jābūt ražotiem Eiropas Savienībā.
EP deputāts Ivars Ijabs (“Renew Europe”) par šo programmu saka:
“Esam uzlikuši Eiropas aizsardzības industriju uz kopīgām sliedēm.”
“Savā uzrunā kritizēju, ka 1,5 miljardi eiro trīs gados 27 dalībvalstīm – tie ir 18 miljoni eiro gadā uz katru valsti. Bet tas ir vismaz sākuma grūdiens, un es ceru, ka nākamajā plānošanas periodā finansējums aizsardzībai – centralizētiem projektiem – būs daudz, daudz lielāks,” pauda EP deputāts Rihards Kols (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
EDIP ir pirmā šāda veida programma, un ar to iecerēts stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi un vairot Eiropas aizsardzības spējas.
EDIP galvenie ieguvumi ir ES kopīgie aizsardzības iepirkumi un kopīga ieroču glabāšana valstīs, kas vistuvāk robežojas ar agresoru.
Latvija varēs tiešā veidā stiprināt savu aizsardzību, jo programma paredz papildu finansējumu ES robežas drošībai.
Tā paredz atbalstu arī mazajiem un vidējiem aizsardzības uzņēmumiem un to iesaisti Eiropas lielajos projektos.
Visbeidzot Eiropas Komisija izstrādājusi tā dēvēto pasākumu paketi “Omnibuss” ar mērķi samazināt birokrātijas slogu un vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, tostarp aizsardzības jomā.
“Piemēram, tika skaļi runāts par to, ka no līguma noslēgšanas brīža līdz rūpnīcas būvniecībai nonāk citreiz pat piecu gadu laikā.
Šobrīd ir ambīcija, ka atļauja rūpnīcas būvniecībai jāizsniedz 60 dienu laikā. Tam gan dalībvalstis pretojas, sakot, ka nespēs to tik ātri izdarīt, taču Latvija to varētu. Savulaik Rīgā ieviesām “zaļo koridoru”, kad visas atļaujas izsniedza 30 dienu laikā,” atzīmēja M. Staķis.
Vēlas “militāro Šengenas zonu”
19. novembrī EK nāca klajā ar militārās mobilitātes paketi, kuras mērķis ir atvieglot karaspēka, aprīkojuma un militāro resursu pārvietošanu visā Eiropā.
EP Transporta un Aizsardzības komiteju deputāti aicinājuši steidzami atvieglot karaspēka un militārā aprīkojuma pārvietošanu ES teritorijā, likvidējot iekšējās robežas un modernizējot infrastruktūru.
Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) norāda: “Pašlaik militārajai mobilitātei ir pārāk daudz šķēršļu, kurus varētu ātri novērst bez liela finansējuma.
Mēs nedrīkstam zaudēt laiku – mums jārīkojas un jāsasniedz viegli sasniedzamie mērķi.
Komisijas priekšlikums jāizskata ar tādu pašu steidzamību.”
Rezolūcijas projekts par militāro mobilitāti uzsver steidzamo nepieciešamību atvieglot karaspēka, ekipējuma un militāro aktīvu ātru pārvietošanu pāri robežām visā Eiropā, lai būtu gatavi pretoties iespējamai Krievijas agresijai.
Deputāti norāda, ka tas ir būtisks priekšnoteikums kopējai Eiropas drošībai un aizsardzībai, turklāt ļoti svarīgi Baltijas valstīm un Polijai.
Deputāti atzīmē, ka militārās mobilitātes uzlabošanā ir panākts ievērojams progress, taču joprojām pastāv administratīvi, finansiāli un infrastruktūras šķēršļi.
Tas nozīmē, ka militārā aprīkojuma pārvietošana ES teritorijā dažkārt var aizņemt vairāk nekā mēnesi.
EP deputāti aicina ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju palielināt ieguldījumus transporta infrastruktūrā, jo īpaši četros ES militārās mobilitātes koridoros, plašāk izmantot digitālos risinājumus un paātrināt pārrobežu pārvietošanas atļauju izsniegšanu.
Transporta un Aizsardzības komitejas vēlas redzēt “militāro Šengenas zonu”, ko stiprinātu militārās mobilitātes darba grupa un Eiropas koordinators efektīvākai dažādu iniciatīvu īstenošanai.
Uzziņai
ES aizsardzība skaitļos
– 2024. gadā dalībvalstu aizsardzības izdevumi sasniedza 343 miljardus eiro, kas ir pieaugums jau desmito gadu pēc kārtas. Gaidāms, ka 2025. gadā šie izdevumi sasniegs aptuveni 381 miljardu eiro.
Aizsardzības izdevumi 2024. gadā palielinājās par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 37% – salīdzinājumā ar 2021. gadu.
– 2024. gadā aizsardzības investīcijas palielinājās ārkārtīgi strauji – par 42% salīdzinājumā ar 2023. gadu– un sasniedza rekordaugstu līmeni – 106 miljardus EUR.
Dati liecina, ka pieaugošā tendence turpināsies arī 2025. gadā, kad tiek prognozēts, ka aizsardzības investīcijas sasniegs gandrīz 130 miljardus EUR.
– 2024. gads bija sestais gads pēc kārtas, kad dalībvalstis pārsniedza 20% līmenī noteikto kolektīvo aizsardzības rādītāju, aizsardzības investīcijām atvēlot 31% no kopējiem aizsardzības izdevumiem, kas ir augstākais reģistrētais rādītājs.
– Aizsardzības pētniecības un izstrādes kopējie izdevumi, kas ietver visus maksājumus līdz brīdim, kad tiek sākti ar vienību ražošanu saistītie izdevumi, 2024. gadā sasniedza 13 miljardus EUR.
Tas atbilst 20% pieaugumam salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Avots: consilium.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
