“Liepājā, īpaši jau ezera dēļ, baltais gārnis nav vairs netipiska parādība jau daudzus gadus,” pauž ornitologs Kārlis Millers.

Taču, ja ņem vērā vietu, kur putns novērots – dīķos, dabas zaļajā zonā, līdzās aktīvai pilsētvidei –, tā gan šai sugai neesot tā tipiskākā uzvedība.

Kādēļ gārni var novērot šādās vietās? “Netālu ir ezers, taisnā līnijā no putna lidojuma attālumi starp ūdenstilpnēm ir aptuveni kilometrs.

Ir rudens, un aktīvi kustas jaunie putni, kas ir bezbailīgi, kā arī nav apveltīti vēl ar to spožāko prātu,”

teic K. Millers.

Taču pilsētas dīķī novērot šo putnu var, jo tas visdrīzāk novērtē to, ka tur ir iespēja baroties.

Agrāk, ja gribēja balto gārni kā īstu dabas brīnumu ieraudzīt, bija jābrauc uz to skatīties Lubāna ezerā, taču arī tagad Kurzemē tas vairs nav nekāds retums.

Kurzemē, sākot no Kaņiera ezera, uz Latvijas austrumu pusi baltais gārnis, kas ir invazīva putnu suga, jau esot pamatīgi izspiedis pelēko zivju gārni.

“Neesmu padziļināti to tā pētījis, bet šādas pārmaiņas dabā ir vairāku apstākļu kopums, tas lielākoties ir saistīts ar barību,”

skaidro ornitologs.

Proti, baltais gārnis neesot tik izvēlīgs – baltais putns ēd vairāk ko citu, arī to, ko zivju gārnis ne pārāk vai vispār neēd, tādēļ baltais gārnis vairāk novērojams ne vien ūdenstilpnēs un to apkārtnē, bet arī apstrādātās lauksaimniecības zemēs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.