Lai gan šis gads Liepājā sākās cerīgi ar pēdējo trīs gadu laikā augstāko dzimstības rādītāju (janvārī – 68), turpmākajos mēnešos ar retiem izņēmumiem mazuļu dzimis mazāk nekā gadus iepriekš.

Salīdzinājumā ar gadiem, kad dzimstība bija augstāka, atšķirības un kritums dzimstībā ir milzīgs. “Dramatisks!” situāciju raksturo Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Inga Vēvere.

Labākais, kas noticis

Jāpriecājas jau par katru sievieti, par katriem vecākiem, kuri izlemj par ģimenes pieaugumu, neatkarīgi no tā, kurš bērniņš pēc skaita, šādu atziņu paudis ne viens vien speciālists, kura kompetencē ir valsts nākotne, atbalsts ģimenēm, kā arī bērnu nākšana pasaulē.

Uzrunātās māmiņas, no kurām viena par māmiņu kļuva vēl nepilngadīga, bet otra – 45 gadu vecumā, atļauj savus stāstus publicēt, bet tikai anonīmi, jo abas zina stereotipu un aizspriedumu dēļ radušos sabiedrības attieksmi.

Gunitai (vārds mainīts) ir 41 gads, bet viņas dēlam – 25. Tas, ka Gunita ir ar resnu vēderu ne jau parasta liekā svara dēļ, šokējis gan skolasbiedrus, gan skolotājus. Arī pašu.

“Man tā bija mācība visam mūžam. Biju iemīlējusies, nedomāju ar galvu, daudz ko nezināju, lai gan šķitos, ka esmu pieaugusi un zinu visu.

Taču dēls ir pats labākais, kas manā dzīvē noticis! Pati vēl esmu jauna, bet blakus jau pieaudzis dēls!”

priecājas sieviete.

Viņa tagad secinājusi, ka tajā laikā bijuši aizmetņi veselīgai sarunai par reproduktīvo veselību – menstruācijām, izsargāšanos, arī avārijas kontracepciju.

“Taču tādas atklātas sarunas, man šķiet, bija tabu. Otrkārt, tā bija smiešanās tēma, ko jaunatne neuztvēra nopietni. Attiecības un sekss dažu skolotāju uztverē vispār bija lieta, par ko nav jāzina, kamēr nekļūst pilngadīgs,” salīdzina Gunita.

Viņa ar dēla tēvu nepalika kopā, bērniņu palīdzēja uzaudzināt un par to rūpējās viņas vecāki un abas omes – lai māmiņa var iegūt vairāk par pamatizglītību.

Gunitas draudzene Anete atminas, ka tas pasniegts teju kā pārkāpums un izjutusi nosodījumu. Aptvērusi, ka zem sirds pukst mazas dzīvībiņas sirds, tikai sestajā mēnesī.

Protams, to skolā uzzinājuši pārējie. Nācies klausīties aizmuguriskas palamas, kas nebija no tām maigākajām. Gunita atrada saprotošu cilvēku sev blakus, ir kļuvusi par mammu vēl divām atvasēm.

Savukārt Inga (vārds mainīts) par mammu jaunākajai meitai Lilijai kļuva, kad bija 45 gadus veca. Vecākais dēls viņai piedzima, kad bija 18, no viņa Ingai ir lielisks mazdēls – sākumskolnieks. Lilijai ir četri gadi.

“Man tas vispār bija kā kaut kas jauns – it kā es nekad nebūtu bijusi mamma, jo atšķirības vajadzībās un iespējās ir lielas,”

smejas Inga.

Atzīst, ka reizēm sajūtot izbrīnītu pārsteigumu no citiem, kad uzzina, cik viņai tagad gadu, un to, ka Lilija ir viņas meitiņa, nevis mazmeita.

“Man ļoti patīk, ko manai paziņai bija teikusi daktere: katra mamma kļūst par mammu, kad viņa kļūst. Nav pārāk vecu vai jaunu mammu,” pauž Inga.

Un šis viņai kalpojis kā mierinājums brīdī, kad tomēr saskārusies ar stereotipiskiem spriedumiem un padomiem, daudziem jautājumiem, aprēķiniem par vecumiem, kad bērns ies 1. klasē, beigs vidusskolu utt.

“Nedomāju, ka viņa pēc pāris gadiem teiks, ka esam veci vecāki,” smaidot teic Inga.

“Visbiežāk mani biedēja ar to, ka man tādā vecumā var piedzimt slims bērns.”

Inga vecuma dēļ bijusi riska grupas grūtniece, kas nozīmē, ka vairāk pakļauta pārbaudēm un analīzēm.

Lēmums par bērniem nav prioritāte

“Jautājumi par dzimstības samazināšanos vienmēr ir smagi,” atzīst I. Vēvere. “Taču dzimstība nekrītas tikai Liepājā un Latvijā, bet visā Eiropā!”

Dzemdību speciālisti norāda, ka pēdējos gados ir tendence, ka pirmie bērni arvien biežāk dzimst pēc 30 gadu vecuma, bet nu jau var runāt par vecumu 40 plus, arī jau tuvāk 50 gadiem.

Latvijā pērn septiņi bērni dzimuši mammām vecumā pēc 50 gadiem.

“Pēdējos gados pirmajam bērnam par labu izlemj, kad jau tuvu 40 gadiem

vai jau ir sasniegts šis vecums “tagad varbūt laikam tomēr vajadzētu”,” attieksmi raksturo I. Vēvere.

“Attīstītās valstīs, izglītotā sabiedrībā labi ir apgūtas kontracepcijas metodes, kā arī daudzi izvēlas dzīvot sev, bērnus – vēlāk vai vispār ne,” norāda I. Vēvere.

Viņai piekrīt vecmāte Ingūna Ķuda, kura grūtnieces aprūpē 37 gadus. “Šā brīža paaudze ir vairāk uz sevi vērsta,” viņa norāda.

“Es parasti līdz 25 gadiem neprašņāju, jo meitenes mācās, nav draugi atrasti, dzīve nav nokārtota. Pēc 25, ja redzu stabilas attiecības, prasu par bērniņa plānošanu.

Kādi 80% pasaka – nē, tuvākā piecgadē vēl noteikti ne!”

Bet, kad jau sieviete sasniedz 30 gadu slieksni, sākas panika: “Gribam bērniņu, bet kāpēc nepiesakās?”

“Līdz tam ir piedzīvots stress – karjera, izglītība, kredīta atmaksa par īpašumu, kur ģimenei dzīvot, ir pirmajā vietā. Kad gribas mazulīti, vairs nav tik jauni, un tādēļ bērniņš nepiesakās. Nonāk punktā, kad jau daudz kas jārisina, kas izpaliktu, ja par bērniem domātu jauni. Tad vēl, ja grūtniece vecuma dēļ ir riska grupā, tas arī šokē, noliek uz pauzes – varbūt vajadzēja tomēr ātrāk?” pauž I. Ķuda.

Viņa novērojusi grūtnieces ar izdegšanu, krīzēm, depresiju, trauksmēm. Par bērnu plānošanu, tostarp mātes vecumu, arī sabiedrība izdara spiedienu, piekrīt vecmāte.

Ģimenes pieauguma jautājumos speciālisti novērojot divas tendences: vai nu pēc 30 un 40 gadiem sāk domāt par bērniem, vai arī paliek stāvoklī ļoti jaunas meitenes, no kurām daļa nav īsti gatavas bērniem.

Piedzīvoti gadījumi, ka slimnīcā ierodas jauniņa meitene ar sūdzībām par vēdersāpēm, bet, izrādās, viņa ir grūtniece, pašai to nezinot.

“Skolās nav veselības mācības! Kāpēc noņēma?”

norāda I. Vēvere par vienu no vajadzībām, kas būtu palīgs jauniešu saprotamā izglītošanā par reproduktīvās veselības un ar to saistītiem jautājumiem.

“Man ir gan gados ļoti jaunas grūtnieces, gan 48 un 46 gadus vecas. Ir patīkami satikt grūtnieces, kas plānojušas pirmos bērnus mazliet pēc 20, bet plāno atkārtotos bērnus pēc 30 gadu vecuma. Prieks un laime! Sievietes, kurām trešie, pat ceturtie bērni dzimst pēc 35 gadiem, viņas jau ir pavisam ar citu, ļoti nobriedušu domāšanu, attieksmi pret sevi, ģimeni, bērniem,” savos darba gados novērojusi I. Ķuda.

Nepieciešams informatīvs un reāls atbalsts

Liepājas Demogrāfisko un ģimenes lietu komiteja augustā Sociālo lietu komitejā norādīja, ka tā vēlētos sarunu ar ģimenes ārstiem un ginekologiem par informētību un darbu ar jaunajām māmiņām, kurām grūtniecība iestājusies, viņām nesasniedzot pilngadību.

“Tas ir ļoti būtiski, lai informācija jauniešiem būtu,” uzsver I. Ķuda.

Labklājības ministrija informē, ka katru gadu Latvijā ir ap 100 nepilngadīgu grūtnieču. Kurzemes reģionā pēdējos trīs gados – 14.

Liepājā tās esot dažas meitenes, vairāk nepilngadīgu grūtnieču ir Talsu, Kuldīgas, Ventspils apkaimē. Bieži tās esot romu tautības meitenes.

Turklāt I. Ķuda ir viena no valsts nepilngadīgo grūtnieču atbalsta projekta mentorēm Kurzemē. Pie viņas var vērsties nepilngadīgās un jaunās grūtnieces līdz 18 gadiem ieskaitot.

“Ne tikai informācija, bet arī palīdzība, ko šajā projektā var iegūt, ir tiešām liela! Sociālā palīdzība, vitamīni, vizītes, transports, PEP mammas, dzemdību somas un vēl un vēl. Bet – meitenēm pašām jāpiesakās, ka to vēlas. Nevaru uzspiest, varu tikai piedāvāt, ja redzu, ka apstākļi nav spoži.

Bieži meitenes negrib, uzskata, ka iesaistās viņu ģimenē,”

secinājusi vecmāte.

Bieži palīdzība ir nepieciešama jaunietēm, kuras pašas mitušas bērnu sociālās aprūpes centros, no dziļiem laukiem, nabadzības, kā arī ģimenēs, kur neatbalsta grūtniecību.

Bet kur šo informāciju iegūt? I. Ķuda norāda, ka vairāk informācijas jāliek jauniešiem aktuālajos sociālajos medijos, kā arī pie mediķiem, ar ko jaunie cilvēki sastopas. Liepājas Izglītības pārvaldē norāda, ka skolās regulāri viesojas no dažādām organizācijām.

Visvairāk šādas situācijas skarot nepilngadīgās Rīgā un Latgalē.

Arī I. Ķudas aprūpē bijušas grūtnieces vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kuras atnāk stāties uzskaitē kopā ar mammām, piesaistot arī citus speciālistus.

“Divas trīs meitenes gadā, kuras ļoti jaunas palikušas stāvoklī.

Bet man ir milzīgs prieks, ja viņas pašas bērniņus vēlas un grib dzemdēt, nevis pārtraukt grūtniecību, kā arī viņu ģimenes atbalsta grūtniecību, pieņem, ka tā ir noticis, un izlemj, ka audzinās visi kopā, palīdzēs.”

“Procents ir mazs, kad nepilngadīgām vai ļoti jaunām grūtniecība ir plānota, lielākoties – ir tā sanācis, bet prieks ir par to, ka grūtniecību saglabā, atbalsta grūtnieci un pēc tam visi ir priecīgi par ģimenē augošo mazulīti.”

Vecmāte teic, ka sākumā meitenei divas svītriņas grūtniecības testā var sagādāt mulsumu, bailes. Ja grūtniecība nav plānota, bet bērniņu grib un būs jātiek galā pašai, pieņemt to nav viegli, jo tad vēl papildus tam ir klāt, ka skola nav pabeigta, darba nav vai tas ir zemu atalgots, kā arī bieži arī attiecības tad izbeidzas.

Taču I. Vēvere norāda, ka neatkarīgi no vecuma daudzi pašizglītojas, tiek lasīta informācija internetā, no tā ir konkrēti jautājumi speciālistam.

Daļa visu izprot, daļai neinteresē nekas, daļa – ir lasījuši, bet ko izlasījuši, kā uztvēruši? Dažkārt dažādā informācijas izpratne arī atspoguļojas elementārās lietās, bērnu aprūpē. “Cenšamies saprotamā valodā tad visu pārprasīt, vai saprata atbildi uz jautājumu.”

Gribam bērnus, bet par seksu nerunājam

Iveta Ķelle, biedrības “Papares zieds” vadītāja

Nesen tikāmies ar klīnikas “Embrions” ārstiem, tur runāja, ka tiešām daudzi izvēlas par labu bērniņiem 40 gados, bet tad auglība ir ļoti ierobežota. Bet uz šo jautājumu nevar tik vienpusēji skatīties, būtu jāpēta, kādēļ atliek bērnus uz vēlāku.

Viens, par ko runā, ir tas, ka vērtību sistēma mainījusies. Ir jāaizdomājas – vai arī agrākos laikos bērnu būtu bijis mazāk, ja būtu bijušas tādas pašas dažādās iespējas kā tagad?

Runājot ar jaunajiem cilvēkiem, viņi bieži šo izvēli pamato – nav jau, kur jauniem cilvēkiem dzīvot.

Nav jau vairs tie vecie laiki, kad trīs paaudzes dzīvoja vienā mājā un vecmāmiņas pieskatīja mazbērnus. Tagad vecmāmiņas ir jaunas, viņas strādā, aukles ir dārgas. Vienlaikus, protams, ka bērns ir vērtība, bet mūsdienās nav vairs tik vienkārši, nevar tā domāt – bērns izaugs.

Problēma, ar ko jāsaskaras, ka jaunie cilvēki grib būt stabili savā dzīvē, atliek bērnu jautājumus, bet tad jau iespējamas ir auglības problēmas.

Tāpat jaunajos cilvēkos pēdējos gados var manīt uztraukumu par ģeopolitisko situāciju. Agrāk arī iets cauri dažādiem laikiem, bet dzima daudz bērnu. Taisnība! Bet vai cilvēkiem varam pārmest, ka domā un ir atbildīgi? Tie visi ir kopumā sarežģīti jautājumi.

Pirms pāris gadiem Latvijā veica pētījumu, kas parādīja, ka vidēji jaunieši dzimumdzīvi uzsāk 17,2 gados. 

Liela problēma mums ir izglītošana. Veselības mācības nav.

Mums sabiedrībai ir dubultā morāle – gribam bērnus, bet par seksu nerunājam.

Pieaugušie domā, ka jaunieši jau visu uzzinās tikai internetā, bet jāņem vērā, ka tur ļoti pretrunīga informācija – ne vienmēr ir pareizi izprasts, kas attiecas uz tēmu, tostarp paša veselību un seksuālo dzīvi.

Piemēram, vai mums, aizejot pie ģimenes ārsta, 16 gadus vecai meitenei pie reizes pajautā viņai par ar reproduktīvo veselību vai ar seksuālo dzīvi saistītus jautājumus? Tie ir jautājumi, kas ir daļa no dzīves.

Uzziņai

– Latvijā šogad no janvāra līdz jūnija beigām jeb pusgada laikā piedzima 5547 bērni, kas ir par 262 bērniem mazāk nekā pirms gada šajā pašā laika posmā.

– Liepājā bērni no iedzīvotāju kopskaita ir 19,1%, bet Dienvidkurzemes novada pašvaldībā – 17,6%.

– Liepājā šogad astoņos mēnešos piedzimuši 414 mazuļi.

– No 1. janvāra palielināts bērna piedzimšanas pabalsts no 421,17 uz 600 eiro.

– Bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam no 2026. gada ir sasaistīts ar minimālo ienākumu mediānas 35% (no 171 uz 298 eiro mēnesī). Ik pēc 2 gadiem bērna kopšanas pabalsta apmēru pārrēķinās.

– 2027. gada budžeta veidošanā Labklājības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus ģimenes valsts pabalsta pārskatīšanas risinājumiem, piemēram, atbilstoši inflācijas pieaugumam, izmaksāt to arī bērna pirmajā dzīves gadā u.c.

– No 2027. gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 75% apmērā.

– Ministrija piedāvā ar 2028. gada 1. janvāri apvienot vecāku un bērna kopšanas pabalstus vienā, kura izmaksas periods būtu 548 dienas līdzšinējo 13 un 19 mēnešu vietā. Strādājošajiem vecākiem to plānots 70% apmērā (šobrīd 60% vai 43,75%) no bruto algas.

– Ja māmiņa ir sasniegusi likumā noteikto sociālās rīcībspējas jeb 15 gadu vecumu – ir tiesības saņemt bērna piedzimšanas, kopšanas, ģimenes valsts pabalstu.

– Ja māmiņa no 15 gadu vecuma ir bijusi nodarbināta, tai var rasties tiesības gan uz maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu.

Sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā 2016. gadā un 2026. gada sākumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Dati

2025. un 2016. gada* jaundzimušajiem bērniem māšu un tēvu vecums

*2016. gads salīdzinājumam izvēlēts, jo tajā bija augstākā dzimstība pēdējā desmitgadē. Kopš 2016. gada dzimstības rādītāji ir katru gadu stabili un strauji kritušies. Starp šiem gadiem ir 10  037 jaundzimušo starpība jeb kritums ir par 45,7%.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Es domāju tā: Vai jūs uztrauc zemā dzimstība?

Renāte, audzina bērnus:

– Nevarētu teikt, ka uztrauc. Jāsaprot arī, ka ir arī pilnīgi normāli negribēt. Man ir divi bērni.

Ļoti daudz kas ir valstī nesakārtots bērnu jautājumos. Dārziņos var tikt, jo nav bērnu, tūlīt tas pats būs ar skolām. Grūti ir tikt pie ārstiem, izglītības jomā daudz robu. Tāpat darba jautājumi, ko darīt vecākam, piemēram, kad bērns slimo?

Gustavs, strādājošs tētis:

– Es pārāk par to neesmu domājis. Mums ir jau viens pusotru gadu vecs bērniņš, gaidāms ir vēl viens. Bērni satur grožos un liek dzīvē likt mērķus.

Zigfrīda, pensionāre:

– Jā. Kas tad pēc mums paliks – cilvēki aizbrauc, bērni nedzimst?!

Manā laikā dzima bērni jaunām, tagad tuvu 40. Man ir astoņi jau pieauguši bērni, un 11 mazbērni. Tagad ir prioritāte izskoloties, strādāt, ir arī noteikti kaut kādas bailes, kas būs tālāk?

Pēteris Trups, skatuves mākslinieks:

– Tik daudz aiztaisītu bērnudārzu, un tik pārpildīti tie, kas nav aiztaisīti – traki!

Man šķiet, ka ir ļoti liela dārdzība. Man pašam daļa no ģimenes dzīvo ārzemēs, jo nevar tepat izvilkt. Tas ir sāpīgi, ka par to nedomā, lai cilvēki paliktu šeit. Ģimene ar bērniem ir arī tāds ritenis, ka varbūt daudzi jaunieši baidās no tādas atbildības.

Dace Baumane, NVA Liepājas filiāles vadītāja:

– Tas ir bēdīgi – esam maz, kļūstam vēl mazāk, tie ir draudi saglabāt latviešu tautu – izklīdīsim pasaulē.

Virsroku ņem komforts un ērtības, brīvība – varu darīt, ko gribu. Te nav runas tikai par naudu, ir jābūt izpratnei par to, ka nedrīkst domāt tikai par sevi, bet kaut kas arī pēc sevis ir jāatstāj. Kā būs vecumdienās, ja neviena nav?

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.