Vai Baltijas jūra nākotnē kļūs par nedzīvu, pūstošām aļģēm piedūņotu, noslāpušu ezeru? Vai upes tajā turpinās ienest lauksaimniecības ķīmijas piesārņojumu, bet kuģi – naftu? Vai mencu zveja un zveja vispār mums būs jāaizmirst?

Vai Latvijas zvejnieku nākotne ir smelt no jūras vairs tikai metāllūžņus? “Es spēcīgāks par tevi, menca,” skan sens lībiešu teiciens. Jūras dzīve 21. gadsimtā pierāda, ka to vēl tā īsti nevar zināt.

Pētot Baltijas jūras vidi, viegli kļūt pesimistam, atzina Stokholmas universitātes profesors Stūre Hansons, jūnijā Zviedrijas galvaspilsētā runājot ar sešu valstu žurnālistiem. Viņš Kopš 20. gadsimta 50. gadiem cilvēku darbības dēļ jūrā nokļuva toksiskas vielas, tādas kā DDT, kas veicinājušas, piemēram, roņu izmiršanu. Intensīvās lauksaimniecības dēļ upes jūrā ienesušas piesārņojumu – nitrātus un fosfātus, kas veicina aļģu ziedēšanu – katru vasaru tās klāj aizvien lielāku jūras teritoriju. Aļģes patērē skābekli uz zivju rēķina un veicina jūras eitrofikāciju jeb pārpurvošanos, līdz ar to jūras ūdenī, it sevišķi 60 – 180 metru dziļumā, trūkst skābekļa un šādās vietās Baltijas jūra it kā noslāpst. Bet tieši dziļūdens ieplakas ir mencu nārsta vietas. Degradētās vides un pārāk lielas nozvejas dēļ sarūk dažu zivju sugu populācija.

“Jebkurā ekosistēmā plēsējam ir lielākā nozīme. Plēsēji uztur vidē zināmu līdzsvaru,” skaidro Latvijas Zivju resursu aģentūras Jūras laboratorijas vadītājs Māris Plikšs, norādot, ka menca ir Baltijas jūras svarīgākā plēsīgā zivs. S. Hansons: “Tad, kad tiek samazināti mencu krājumi, palielinās to lielākā laupījuma – brētliņu – bari. Savukārt tas veicina zooplanktona samazināšanos (bez tam brētliņas izēd mencu ikrus, saka M. Plikšs), tā vietā pieaug fitoplanktons, kas savukārt veicina aļģu ziedēšanu.” Zviedri uzskata, ka ir jāveicina brētliņu zveja, lai palīdzētu mencām atgūties.

Ja jūra zaudēs zivis, mēs zaudēsim jūras vidi, sacīja S. Hansons, izvirzot jautājumu: ko darīt, ja 60 – 70 procenti zivju krājumu ir iznīcināti ķīmisku vai citu nedabisku iemeslu dēļ? Eiropas Savienības mencu krājumu atjaunošanas plāns, mencu zvejas flotes samazināšanās, noteiktā samazinātā mencu zvejas kvota, uzlabotā zvejas kontrole, pazeminātā mencu cena ir veicinājusi, ka mencu krājumi pašlaik palielinās.

Valdības pārāk bezatbildīgi atbalsta mencu zveju un tās palielināšanu, un mencu krājumi pirmām kārtām jāuzlūko kā vides problēma, nevis kā zvejniecības nozares problēma, uzskata S. Hansons un fonda “Baltijas jūra – 2020” (“Baltic Sea 2020”) vadītājs Bjorns Karlsons no Karaliskās zinātņu akadēmijas. B. Karlsons sacīja, ka, lai atjaunotu Baltijas jūras dabas vidi, radikāli jāierobežo zveja.

M. Plikšs, kurš Latvijā ir atbildīgs par jūras zivju krājumu novērtējumu, tomēr uzskata, ka radikāli ierobežot vai pat aizliegt mencu zveju būtu stipri pārspīlēti. Viņaprāt, viena no Baltijas jūras zvejas lielākajām problēmām ir nelegālā zveja un neadekvāta zivju krājumu regulēšana. Nelegālā zveja ir problēma visās valstīs pie Baltijas jūras, turklāt Latvija visu valstu starpā nav tā sliktākā.

Baltijas jūras nākotne būs atkarīga no tā, kā mainīsies vide gan cilvēku, gan no mums neatkarīgu klimata pārmaiņu ietekmē, uzsver M. Plikšs. Tāpēc iespējams, ka, tikai regulējot vien – samazinot mencu un palielinot brētliņu zveju, mencas netiks glābtas.

Vēl viena samērā jauna jūras vides problēma – Baltijas jūrā ieceļojušas vai ievazātas svešas sugas, piemēram, apaļais jūrasgrundulis, kuram būtu jādzīvo Melnās jūras baseinā. Sagaidāms, ka apaļais jūrasgrundulis negatīvi ietekmēs Baltijas jūras dabiskās sugas arī mūsu krastos.

Baltijas jūras stratēģija ietvers ne tikai priekšlikumus jūras vides atveseļošanai, bet arī Baltijas jūras reģiona valstu labklājības, pievilcības, drošības, energodrošības, ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas veicināšanai uz sadarbības pamatiem.

Plašāk par vides problēmām Baltijas jūrā un speciālistu viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2.jūlija numurā Noras Driķes publikācijā.

Ja arī Baltijas jūrā nākotnē būs zvejojamas mencas, vai būs vēl zvejnieki? Gan Latvijā, gan Zviedrijā zvejnieki noveco, bet jaunieši nevēlas strādāt šo smago arodu ar neprognozējamiem ienākumiem un nozares ierobežoto nākotni. Zviedrijā zvejnieku vidējais vecums ir virs 55 gadiem.