Apstiprinot pašvaldības 2024. gada budžeta grozījumus 7,2 miljonu eiro apmērā, domnieki 32 743 eiro novirzīja ēkas Teātra ielā 3 pielāgošanai muzeja un bibliotēkas vajadzībām.

Latvijas Bankas Liepājas filiāle pārtrauca darbību 2019. gada beigās.

Ēku pārņēma pašvaldība ar domu izveidot tur Liepājas teātra mazo zāli. Izrādījās, ka telpas teātra vajadzībām nav piemērotas, tika nolemts celt teātrim piebūvi.

Septembrī domes vadība uzdeva Kultūras pārvaldei sagatavot redzējumu par ēkas izmantošanu.

Pārvaldes skatījumā, šeit iespējams atrisināt Liepājas muzeja un bērnu bibliotēkas telpu problēmas, kā arī attīstīt abu kultūras iestāžu darbību.

Bijusī bankas ēka ļoti labi risinātu gan muzeja krājumu pārvietošanu un padarīšanu apmeklētājiem pieejamu, gan arī ļautu bērnu bibliotēkai aiziet no nomātām privātām telpām.

Pirmajā un pagraba stāvā, kā arī pagalma saimnieciskajā būvē plānots Liepājas muzeja atvērtais krājums un darba telpas.

Muzeja direktore Dace Kārkla ir ārkārtīgi iedvesmota, ka sācis virzīties gadu desmitiem iestrēgušais jautājums, un pozitīvs risinājums varētu kļūt par pašvaldības dāvanu muzeja simtgadē.

“Jau vairāki direktori ir cīnījušies par to, lai Liepājas muzejam būtu pienācīgas krājuma telpas.

Atvēlot bankas ēkas divus stāvus, problēma uz kādu laiku tiks atrisināta,” viņa pauž.

Muzejam paredzētajās telpās atšķirībā no otrā stāva zāles nekas neesot izpostīts, tur nepieciešams tikai neliels kosmētiskais remonts, saka D. Kārkla.

“Krājumu plānojam izstāstīt apmēram desmit stāstos no Liepājas vēstures. Pašvaldība pirms vairākiem gadiem par desmit tūkstošiem eiro muzejam nopirka radiotehnikas kolekciju. Mums ir fotogrāfa Jāņa Lādīša kolekcija, ko muzejs saņēma ar testamentu. Ir nosacījums, ka tā ir jāeksponē, bet šajā brīdī nav telpu.

Bankas telpās šīs kolekcijas varēsim parādīt kā konceptuālu stāstu,”

viņa atklāj.

Tā kā bankas ēku projektējis Pauls Makss Berči, tad turp pārvestu visu viņa arhīvu un iekārtotu improvizētu Berči kabinetu, jo ir saglabājušies vairāki skapji no ievērojamā arhitekta kantora telpām.

Otrajā stāvā iecerēts izvietot bērnu bibliotēku “Vecliepājas rūķis”. Līdz ar tās pārcelšanu plānots paplašināt bibliotēkas saturisko piedāvājumu, pārveidojot to par Bērnu un jauniešu bibliotēku.

Tāpat iecerēts, ka turp pārceltos Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (LCZB) Reģionālais mācību centrs, kas atrodas līdzās bērnu bibliotēkai Malkas ielā 4.

Mācību centrs veidotu ar Liepājas muzeju kopīgus izglītojošus pasākumus, izmantojot tehnisko aprīkojumu aizraujošākai aktivitāšu norisei.

Pārceļoties bibliotēka iegūtu papildus ap 180 kvadrātmetru.

Iespēju robežās mainot esošo plānojumu un izmantojot veiksmīgus telpu iekārtojuma dizaina risinājumus, iespējams izveidot dažādām aktivitātēm un bērnu vecumposmiem atbilstošus zonējumus, aptverot un izmantojot arī publisko ārzonu.

“Pilsētas centrs, drošība, lielākas iespējas. No sadarbības un attīstības viedokļa tas būtu jauks risinājums, jo tur ir arī dārzs un pagalms, drošāka ieeja.

Kopā tur veidotos veiksmīgs kultūras kvartāls,”

nākotnes ieguvumus, salīdzinot ar mitināšanos nomātās telpās, vērtē LCZB direktore Ilga Erba.

Izdevumus par telpu īri viņa negribētu apspriest, pirms nav piešķirts finansējums nākamā gada budžetā, turklāt jaunais īpašnieks ar nākamo gadu palielinājis īres maksu.

I. Erba norāda, ka ļoti ātri jau bibliotēkas pārcelšanās nenotiks.

Pašvaldībai jāatrod līdzekļi, jāizstrādā būvprojekts un jāveic nopietns remonts, lai pielāgotu telpas bibliotēkai, arī jāatrisina pieejamības jautājums, lai māmiņām ar bērniem nebūtu jākāpj pa kāpnēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.