Bebri postu nodara ne tikai galvaspilsētas apstādījumos, šie
dzīvnieki aktīvi rosās arī mūsu pilsētā. Zvejnieku alejā ūdenskrātuves krastā
daļa koku jau nogāzti, bet pārējie nopietni apgrauzti un to dienas, visticamāk,
ir skaitītas, novēroja portāls.

Pilsētas domes Vides un veselības daļas dabas aizsardzības
speciāliste Alda Damberga portālam apstiprināja, ka šāda problēma pastāv un pašvaldība
par to ir informēta, taču nevienam neesot skaidrs, kā problēmu risināt.

”Pagājušajā gadā tika uzlikti sieti ap visiem kokiem
ūdenskrātuves krastā,” viņa skaidroja. Izvēlēti ne tie dārgākie sieti, un labi,
ka tā, jo liela labuma no tiem nav bijis – lielāko daļu koku kanāla malā bebri
jau nograuzuši un, visticamāk, arī atlikušajiem ilgs laiks vairs nav palicis.

A.Damberga uzskata, ka liels zaudējums pilsētai šie bebru
nograuztie koki neesot, jo tie ir veci, savu mūžu jau nodzīvojuši.

”Nav īstas skaidrības, ko darīt,” atzīst A.Damberga: ”Būs
jāmēģina ar bebriem sadzīvot, tāpat kā tas notiek Rīgā.” Viņa uzsver, ka bebri
arī Liepājā nav nekas jauns: ”Pērkones kanālā tie mīt jau sen, arī Zaļajā
birzē. Nekādi speciāli pasākumi cīņai ar šiem dzīvniekiem nav paredzēti.”

Vides un veselības daļas dabas aizsardzības speciāliste
piekrīt, ka nevar izslēgt iespēju, ka bebri, tikuši galā ar kokiem kanālmalā
blakus Zvejnieku alejai, var forsēt Zvejnieku aleju un uzklupt Jūrmalas parka
kokiem. ”Ja bebri sāks doties pāri brauktuvei un bojāt parka kokus, tad būs
jādomā, kā tos apturēt. Visticamāk, koki būs jāapjož ar sietiem,” viņa skaidro
un piebilst: ”Bet tas ir smags jautājums, jo tam nav paredzēti līdzekļi. Nav
arī speciālistu, kas zinātu, kā ar bebriem cīnīties.”

A.Damberga skaidro, ka par bebru problēmu Liepājā jau
iepriekš diskutēts ar medniekiem, taču secināts, ka ierobežot šos dzīvniekus ir
sarežģīti. Ar lamatām bebrus noķert grūti, bet rīkot medības pilsētas teritorijā
nevar: ”Tas ir jūtīgs jautājums, ko pilsētā atrisināt grūti. Turklāt lamatu
izlikšana ir bīstama, jo tajās var iekrist, piemēram, suns. Tādēļ pagaidām
mēģināsim rīkoties tāpat, kā to dara Rīgā – sadzīvot ar bebriem.”

Viņa uzskata, ka bebru gadījumā nevar vilkt paralēles ar
žurkām, kas jau vairākus gadus mājo zem koku saknēm Jūrmalas parkā: ”Pie žurku
savairošanās ir vainīgi bezatbildīgi iedzīvotāji, kas paņēmuši šos grauzējus kā
mājas mīluļus, bet vēlāk izlikuši uz ielas. Ar bebriem ir citādi. Bebrs ir
savvaļas dzīvnieks, un šajā gadījumā daba ienākusi pilsētā. Šiem dzīvniekiem ir
aizsargājamo dzīvnieku statuss, bet tie ir savairojušies. Ik gadu bebri
vairojas, un jaunajiem dzīvniekiem nepieciešamas savas teritorijas. Bebri
nodara nopietnus postījumus arī ārpus pilsētas – daudzviet ir nopludinātas
lauksaimniecības zemes. Nu tie ienāk pilsētā.”