Eksperimenti nav nevainīgi

“Pēc tam jau turpinās dažādu medikamentu lietošana.” Kuram pusaudzim vai jau pieaugušam pēc eksperimentiem attīstīsies pieradums, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem, taču daktere uzsver, ka riska grupas ir pusaudži vecumā no 13 līdz 16 gadiem, dažkārt atkarība skar arī bērnus vecumā no 9 līdz 10 gadiem.

“Reizēm dažs paeksperimentēs ar kaut ko, izdarīs secinājumus, un ar to vielu lietošana beigsies, bet ir, kas tādā veidā atradīs un apgūs šādu uzvedības modeli, un vielu lietošanu turpinās.

Pusaudžu vecums ir sarežģīts laika posms, kad ar jaunieti notiek krasas pārmaiņas, turpina attīstīties smadzenes un nobriest personība. Šajā laika periodā pusaudzim rodas daudz jautājumu, daudz problēmu, emociju, ar kurām jātiek galā. Tad nu katrs iet pa dzīvi kā mācēdams. Protams, daudz arī atkarīgs no narkotisko vielu pieejamības vai nepieejamības un no vides, draugiem, paziņām, ar ko jaunietis pavada savu brīvo laiku,” L. Brūdere saka.

Parasti pusaudzis, kurš ar narkotisko vielu lietošanu ir nonācis jau līdz slimnīcai (tātad lietošanai ir attīstījušās sekas), ir narkoloģiskā uzskaitē. Tālāk viņam kopā ar vecākiem ir jāapmeklē narkologs, tai skaitā dinamiskā novērošana, kad noteiktā laika periodā tiek izvērtēts, kā pusaudzis ar narkotisko vielu lietošanu tiek galā.

“Šeit parasti nosaka, vai jaunietis spēj pats atteikties no vielu lietošanas, vai ir motivācija, vai saskata sekas utt.

Narkotisko vielu lietošanu mēs slimnīcā kontrolējam ar urīna analīzēm uz narkotiskām vielām. Ja saglabājas vielu lietošana, izmaiņas uzvedībā – pasliktinās sekmes, klaiņošana, straujas garastāvokļa maiņas līdz agresijai –, tad kopā ar vecākiem tiek pieņemts lēmums pusaudzi sūtīt uz motivācijas programmu, kas ilgst mēnesi, reizēm arī uz rehabilitācijas programmu, kura ilgst līdz pat gadam (“Ģintermuižā” Jelgavā)”.

Daktere stāsta, ka esot narkotiskās vielas, kuras atkarību rada jau pēc dažu reižu lietošanas, bet esot arī tādas, kas izraisa atkarību tikai pēc kāda to lietošanas perioda.

“Atkarību diagnosticējam pēc vairākiem kritērijiem, taču galvenie no tiem ir – tieksme lietot noteiktas vielas, abstinences jeb atcelšanas sindroms, tolerances pieaugums, nespēja kontrolēt vielas lietošanu, sekas pēc vielu lietošanas.”

Iegansti meklējami ģimenē

Skaidras atbildes vecākiem, kā pamanīt narkotisko vielu lietošanu, nav. “Katrs pusaudzis ir atšķirīgs un unikāls, arī izmaiņas katram ir individuālas.

Kāds kļūst provocējošs, cits atkal noslēgtāks, vēl kādam būs trauksme, nomākts garastāvoklis, pat suicidālas domas.

Ir jaunieši, kas var sākt klaiņot, nenākt mājās nakšņot, parādās jauni draugi, paziņas (visbiežāk vecāki par pāris gadiem), cits atkal pretēji – vairs neiziet no mājas. Reizēm narkotiskās vielas ir kā palaidējmehānisms un izceļ gaismā kādus psihiskos traucējumus, kuri būtu attīstījušies vēlāk vai neattīstītos nemaz. Protams, narkotiskās vielas rada bojājumus smadzeņu šūnās, kas rada paliekošas sekas uzvedībā un domāšanā.”

L. Brūdere secina, ka lielākoties pusaudžu nonākšana līdz narkotisko vielu lietošanai ir kaut kā sekas, un iemesli parasti ir meklējami ģimenē.

“Lai kā vecākiem negribas to dzirdēt, pat vislabvēlīgākajā ģimenē mēdz būt problēmas. Iespējams, vecāki ar pusaudzi nespēj komunicēt, tādējādi viņš ir atradis veidu un vidi, kurā jūtas pieņemts un saprasts.

Nenoliedzami acīmredzamāki iemesli ir kāda vecāku atkarība. Pusaudzis vienkārši pārņem vecāku apgūto uzvedības modeli. Nereti ir arī gadījumi, kad ģimenē ir fiziska vai emocionāla vardarbība, vai kādam ir psihiski traucējumi.

Ārstēšanas metodes

Galvenie terapijas virzieni narkotisko vielu atkarības ārstēšanā ir Minesotas programma. Tā ir psihoterapijas programma, kas paredzēta tieši atkarības ārstēšanai. Vēl arī rehabilitācijas programma, kas atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā un Jelgavā, “Ģintermuižā”.

Ja ir diagnosticēta opioīdu atkarība (heroīns, fentanils, kodeīns, tramadols, buprenorfīns utt.), tad pēc dažādiem kritērijiem un pacienta vēlmes ir iespējams turpināt ārstēšanos kādā no aizstājterapijas programmām, kuras ir pieejams arī Liepājā.

Šeit ir divas programmas: metadona un buprenorfīna ilgtermiņa farmakoterapija (MIFTP un BIFTP).

Metadona programma ir bezmaksas, un Liepājā metadona kabinets atrodas Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā Aldaru ielā. Savukārt buprenorfīna programmu vada Dr. Jeļena Sorokina savā privātpraksē.

Terapijas būtība ir pacientam nodrošināt viņam nepieciešamo medikamentu, tā mazinot tieksmi un pārtraucot šīs grupas narkotisko vielu lietošanu.

Pacientam nav jāizdara noziegums, lai iegūtu naudu un saņemtu nākošo devu, nav jāinjicē vielas, tā samazinot infekciju izplatīšanos utt. “Abas programmas ir atkarīgā pacienta iespēja un veids, kā atgriezties normālā dzīvē, tikai ne vienmēr pats pacients to līdz galam vēlas.”

UZZIŅAI

• Kaņepes – bieži mēdz dēvēt par “vieglajām narkotikām”, un diemžēl ir plaši izplatīts uzskats, ka tās ir nekaitīgas.
• LSD – narkotiskā viela, kas izsauc visstiprākās halucinācijas. LSD atšifrējums – lizergīnskābes dietilamīds.
• Halucinogēnās sēnes – daži sēņu veidi iedarbojas līdzīgi kā LSD.
• Metadols – šo vielu ārsti lieto narkomānijas ārstēšanai, taču dažkārt to lieto arī kā narkotisku vielu.
• Kreks – kokaīna pārpalikumu produkts, ko lieto smēķējot un kura iedarbība ir daudz spēcīgāka nekā kokaīnam. Sevišķi bīstama narkotika, kas ļoti ātri izraisa spēcīgu atkarību.
• Kokaīns – narkotiskā viela, kas tiek gatavota no Kokas krūma lapām.
• Amfetamīns – viena no pasaulē izplatītākajām sintētisko narkotiku grupām. To lietošana mēdz būt visaugstākajā līmenī tieši jauniešu vidū.
• Extasy – ekstazī grupas narkotiskās vielas ir radniecīgas amfetamīnam. Tās mēdz dēvēt par dizaina narkotikām vai deju narkotikām.

Avots: esibrivs.lv

PADOMI

Pievērsiet uzmanību sava bērna izskata un uzvedības izmaiņām!

Ārējā izskata izmaiņas no narkotikām atkarīgajam:

• nevīžība, netīrība, nolaidība,
• šauras vai platas, uz gaismu nereaģējošas acu zīlītes,
• novājēšana,
• sejas ādas bālums, sausums,
• uz elkoņa locītavu iekšpuses, roku plaukstu, kāju, kakla u.c. vēnām var atrast injekciju pēdas, pašas vēnas – sacietējušas, pigmentētas,
• miegainība, nedrošas kustības, runas traucējumi.

Uzvedības izmaiņas no narkotikām atkarīgajam:

• noslēpumaina, bieža atrašanās ārpus mājām,
• izolēšanās slēgtās telpās,
• krasas garastāvokļa svārstības,
• darbaspēju, koncentrēšanās spēju zudums,
  mācību un darba kavējumi,
• interešu maiņa, zudums,
• attieksmes maiņa pret ģimeni, draugiem,
• jauni draugi,
• naudas aizņemšanās, dažādu mantu pārdošana, mantu pazušana.

Avots: Narkoloģijas centra mājaslapa