Ar
meistarklasi “Krustabas latviešu literatūrā” ir beidzies LiepU
Kurzemes Humanitārā institūta īstenotais projekts “Latviešu godi
Lejaskurzemē – krustabu tradīcijas no senatnes līdz mūsdienām”. 

Meistarklasi
vadīja Humanitārā institūta vadošais pētnieks, Dr. philol. Edgars Lāms,
kurš interesentiem pastāstīja par vārda spēku un enerģētiku un krustabu norises
atspoguļojumu literatūrā. Profesors Lāms runāja ne tikai par vārddošanas
tradīciju krustabu kontekstā, bet arī par pseidonīmu rašanos, literāro varoņu
vārdu izvēli un literāro aprindu pārstāvju devumu jaunu personvārdu ienākšanā. Gan
par personvārdiem, kuru pozīcijas ir nostiprinājušās, gan par tādiem, kas
šobrīd izklausās eksotiski, piemēram, Ausekļa ieteiktais vīrieša vārds
Saldmiers. Profesors atklāja, ka literatūrā vairāk ir atspoguļotas vedību un
bedību norises, krustabu piemēru ir pavisam nedaudz un tie lielākoties saistīti
ar baznīcas rituāliem. Tāpat interesanti bija uzzināt, ka daudzi Raiņa literāro
personāžu vārdi aizgūti no vācu valodas. Piemēram, lugā “Zelta zirgs”
Antiņš – no Antonijs, Bierns – no Bernhards un Lipsts – no Filips. Sanākušo
uzmanību saistīja arī satīras literatūrā izmantoto vārdu piemēri.

Pasākumu
kuplināja Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, kas sniedza muzikālu priekšnesumu,
izdziedot krustabu rituāla dziesmas no bērniņa sveikšanai līdz viesu mājās
došanās brīdim.

Lekciju
klausījās ļoti daudz skolēnu, kuriem ne viss stāstītais bija saistošs un
saprotams. Pasākumu apmeklēja arī Liepājas Centra sākumskolas 6. b klases
skolēni ar savu latviešu valodas un literatūras skolotāju Sanitu Dejus.
“Audzēkņos cenšos radīt interesi par latvisko dzīvesziņu, parādīt arī kaut
ko ārpus ierastajām skolas nodarbībām,” pastāstīja skolotāja.
“Audzēkņi labprātāk gan darbojas praktiski, piemēram, viņi rosījās
“Namīna” gadskārtu ieražu radošajās darbnīcās, paši veidoja
maskas.” Lai tā neliktos izklaide vien, pēc šādiem apmeklējumiem katrs
parasti raksta savu sajūtu eseju. “Varbūt ne vienmēr tajās jaušams
literārs dziļums, tomēr ir svarīgi, lai pusaudži aizdomātos par mūsu senatni un
latviešu kultūru, lai kļūtu pret to vērīgāki un prastu arī rakstiski
izteikties,” piebilda S. Dejus.

Projekta
koordinatore Daiga Straupeniece visas sešas notikušās meistarklases raksturoja
kā izdevušās un pasākuma noslēgumā piebilda, ka, visticamāk, tiks īstenots
jauns projekts un tajā būs iespēja izzināt arī citus latviešu tautas godus.