Pāris stundu vēlāk Sociālo lietu komiteja apstiprināja Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata atlases konkursa nolikumu (tas vēl būs jāapstiprina arī pilsētas domei).

Varētu šķist, ka pārrunas koalīcijā ir saistītas ar komitejas lēmumu, bet tā tas nav – ”Kurzemes Vārdam” skaidroja komitejas vadītājs Helvijs Valcis.

Nolikumu tagad apstiprina tādēļ, ka apmēram pēc mēneša beigsies bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieces darba termiņš. Savukārt visiem bāriņtiesas amatiem vienu kopīgu nolikumu veido ērtības labad turpmākajai darbībai, jo laiku pa laikam ir jāmeklē jauns bāriņtiesas loceklis.

Turpretī T. Ziemelei dome amatu uz pieciem gadiem atkārtoti uzticēja pērn, un viņai jaunais pilnvaru termiņš sākās 2021. gada 4. maijā.

Divi deputāti atturējās balsot par šo konkursa nolikumu – Helēna Geriloviča un Linda Matisone. L. Matisone deputātiem sacīja – ”tas nav personiski”, bet, ņemot vērā, ka notiek izmeklēšana par mazā bērna nāvi, vēlētos nogaidīt, pieļaujot, ka pēc tam, kad šīs izmeklēšanas un pārbaudes (tās veic policija un citas valsts institūcijas) būs pabeigtas, var izrādīties, ka amata konkursa nolikumā kaut kas jāmaina vai varbūt tas jāpapildina, varbūt amata kandidātiem jāprasa papildus kompetences.

Vēlāk ”Kurzemes Vārdam” L. Matisone atzina –

pēc sarunas koalīcijā neesot radusies ”simtprocentīga pārliecība” par to, ka bāriņtiesa un Sociālais dienests izdarījis pilnīgi visu [lai nelaime nenotiktu], ”bažas mums ir, mūsuprāt, paskaidrojums bija vairāk formāls”. ”Bet es neesmu eksperte, tikai uzklausīju,” viņa piebilda.

Citāds viedoklis ir H. Valcim. Viņš sacīja: ”Uzklausījām informatīvu ziņojumu. Galvenās bažas bija, vai [no iestāžu puses] visi soļi ir izdarīti, kas jāizdara. To arī izvērtē policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Mēs [no T. Ziemeles un L. Krasovskas] saņēmām skaidrojumu, ka jau gada garumā ir bijis regulārs darbs ar šo ģimeni, soli pa solim. Tādās reizēs ir grūti panākt abpusēju sadarbību, bet te tā ir bijusi, ģimene ir sadarbojusies ar Sociālo dienestu. Katrs [iestāžu rīcības] solis ir dokumentēts, un tas varēja radīt formālas atskaites iespaidu, taču mēs zinām, ka bez šīs dokumentācijas strādāt nedrīkst, turklāt tieši tā ir pierādījums, tam, kas ir veikts.”

H. Valcis uzskata, ka T. Ziemeles un L. Krasovskas paskaidrojumus ”nevar traktēt kā formālus”. Bez tam, sensitīvas informācijas dēļ, abas paskaidrojumu sniedzējas nevar ļoti detalizēti ziņot deputātiem, ”tikai tādā detalizācijas pakāpē, kā to drīkst izpaust”.

”Mēs te ar politisku lēmumu neko nevaram vērtēt, tā ir [citu] institūciju kompetence,” uzsvēra H. Valcis, atzīstot, ka deputātiem pēc šiem paskaidrojumiem nevarēja rasties pilnīga un pietiekami dziļa aina par notikušo un par pašvaldības iestāžu darbu,

teic H. Valcis, ”tas lauks nav pilnīgi izkrāsots”.

”Man bija svarīgi saprast, ka ir laikus atpazītas lietas [par iespējamiem riskiem ģimenē], ir veikti prevencijas soļi, un tādi ir bijuši,” sacīja H. Valcis. Bez tam, runājot par amatu konkursa prasībām, viņš uzsvēra, ka jau tagad prasības bāriņtiesas darbiniekiem ir ļoti augstas un stingras, ”17 kritēriji bāriņtiesas priekšsēdētājam, 16 – vietniekam”.