Lai gan policija pērn ierosinājusi ievērojami vairāk kriminālprocesu saistībā ar vardarbību pret bērniem nekā iepriekšējos gados, Bāriņtiesas statistika rāda, ka no ģimenēm izņemto bērnu skaits tieši pērn samazinājies. Speciālisti notiekošo skaidro gan ar izmaiņām likumdošanā, gan arī ar dažādām programmām, ar kuru palīdzību problēmģimenes var risināt sarežģījumus un palikt kopā.

Liepājas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele un Bāriņtiesas locekles Līga Taurēna un Agnita Lankovska neslēpj, ka vardarbība ģimenē ir neizskaužama parādība, kas bijusi visos laikos. Diezin vai to jebkad izdosies izskaust, taču, dažādām institūcijām sadarbojoties, ir iespējas šos gadījumus mazināt. Lai to darītu, vispirms tie jāatklāj. Viņas norāda, ka kaimiņi un tuvinieki ir tie, kas vislabāk var pamanīt ģimenē notiekošo.

L. Taurēna norāda, ka to, ka bērnam neklājas labi ģimenē, atklāj arī pedagogi, sociālie darbinieki un citi. “Ir gadījumi, kad bērni paši zvana uz uzticības tālruni un stāsta par ģimenē notiekošo. Tad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija mūs lūdz pārbaudīt, vai stāstītais ir patiesība,” stāsta T. Ziemele. Viņa uzsver, ka iespējas, kā uzzināt par vardarbību pret bērniem ģimenē, ir visai plašas, tomēr joprojām daudz gadījumu ilgstoši paliek nezināmi. “Jo lielā daļā sabiedrības joprojām dzīvs ir uzskats, ka neviens bērns bez pēršanas nav izaudzis par kārtīgu cilvēku,” saka Bāriņtiesas priekšsēdētāja.

A. Lankovska un L. Taurēna norāda, ka visizplatītākie vardarbības veidi, pēc statistikas datiem, ir emocionālā vardarbība un pamešana novārtā. Viņas skaidro, ka bez tādām emocionālās vardarbības izpausmēm kā bērna rāšana, lamāšana un pazemošana ar vārdiem pie emocionālās vardarbības pieskaitāmi arī vecāku konflikti laulības šķiršanas laikā.

Fizisko vardarbību ir visvieglāk pamanīt, taču arī tad, kā uzsver Bāriņtiesas speciālistes, ne vienmēr to ir viegli atklāt, jo, paaugoties lielākiem, bērni kaunas un slēpj, ka mājās viņus sit. Īpaši grūti atklājama ir seksuālā vardarbība, ziņojumus par aizdomām par šāda veida vardarbību visbiežāk Bāriņtiesa saņem no psihologiem, kuri  palīdzējuši cietušajiem bērniem.

A. Lankovska un L. Taurēna norāda, ka liela daļa cilvēku uzskata, ka no ģimenēm, kurās notiek vardarbība pret bērniem, bez kādām ierunām bērni ir jāizņem. T. Ziemele saka: “Tas tomēr ne vienmēr ir labākais risinājums. Vislabāk bērnam ir augt ģimenē.” Viņa norāda arī uz pēdējā laikā veiktajām izmaiņām likumdošanā.

Nu jau divus gadus no vardarbības un vajāšanas cietušajām pieaugušajām personām ir iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā ar Valsts un Pašvaldības policijas starpniecību un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Šādās situācijās no ģimenes izolē tieši varmāku, nevis cietušo. Visbiežāk tie ir gadījumi, kad ģimenē viens no vecākiem ir vardarbīgs. Agrāk no ģimenes šķīra bērnus, tagad iespējams izolēt varmāku, tā pasargājot bērnus no vardarbības un nodrošinot viņiem drošu vidi.

Bērnus nekavējoties no ģimenes šķir tikai tad, kad ir apdraudēta bērnu dzīvība vai veselība. Bāriņtiesas locekles neslēpj, ka ir bijuši gadījumi, kad, atnākot pārbaudē pie ģimenes, prom jādodas ar bērniem pie rokas vai pat uz rokas. Un visbiežāk tas notiek ar kliegšanu un draudiem, kad palīgā jāaicina arī Pašvaldības policijas darbinieki.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.maija numurā.

#kvards-20160503-09#