Veselības nedēļas ietvaros otrdien, 12.maijā, Liepājas Olimpiskā centra Saules zālē notika seminārs “Vesels bērns veselā ģimenē”.

Pasākums tika veltīts tieši Starptautiskās zīdīšanas veicināšanas dienai un to organizēja Interešu centrs ”Pēcskola”. Plašajā pasākuma programmā ietilpa vairākas uzstāšanās, sākot ar mūsu pašu speciālistiem vecmāti Ivetu Baumgarti, kura vairāk pastāstīja par Krūts piena aizstājēja kodeksu, māmiņa Inita Bišofa dalījās savā pieredzē par bērna pirmajiem dzīves mēnešiem, ginekoloģe Ieva Ramane – par krūts saslimšanas simptomiem, psiholoģe Guna Krīgere – Medne iepazīstināja ar bērnu psiholoģisko īpatnību izprašanu. Kā arī bija viesis no ASV – Donalds Klerijs un viņš stāstīja par mātes nozīmi, veidojot drošu bērna pasauli.

Pirmā tēma, ko apsprieda, bija jaunākie viedokļi par zīdīšanu, ar ko iepazīstināja Vecmāte, zīdīšanas veicināšanas eksperte Iveta Baumgarte. Viņa iepazīstināja ar Krūts piena aizstājēja kodeksu, kas tika pieņemts 1981.gadā. Kodekss tika pieņemts tāpēc, ka pasliktinājās zīdīšanas rādītāji, savukārt mirstība un saslimstība paaugstinājās. Varam lepoties ar to, ka Latvijā daļēji šis kodekss ir iekļauts likumdošanā, jo šis kodekss nepieļauj izplatīt Latvijā bezmaksas paraugus ar piena aizstājējiem, kā arī tie nedrīkst būt pieejami un tos ir aizliegts reklamēt.

Pozitīvas emocijas izraisīja trīs bērnu māmiņas Inita Bišofas uzstāšanās. Viņa pastāstīja praktiskus piemērus no savas dzīves. Kāda veida pieredze viņai pēc katra bērna piedzimšanas ir izveidojusies un kā tas turpmāk palīdz bērna audzināšanā. I. Bišofa atgādināja, ka pirmajos trīs mēnešos bērnam ir tikai divas noteiktas darbības – gulēt, ēst. Bieži vien vecāki satraucas par to, bet tam neesot pamata.

Pazīstamā ginekoloģe Ieva Ramane iepazīstināja ar krūts saslimšanas simptomiem, kā arī pastāstīja par preventīvajiem pasākumiem, kas būtu jādara un kādas pārbaudes jāveic. Lika aizdomāties tāds fakts, ka katrai astotajai sievietei var būt krūts vēzis. Lai nebūtu ielaisti simptomi ar no tā izrietošajām sekām, daktere Ramane ieteica sievietēm nebaidīties un pašām sevi vismaz reizi mēnesī izmeklēt mājas apstākļos. Kā arī I. Ramane atgādināja, ka sievietēm 35-40 gadiem vajadzētu pirmo reizi veikt mamogrāfiju, pārliecināties vai nav kāda no krūts vēža agrīnajām stadijām.

Protams, katra jaunā ģimene neiztiek bez saspringtām emocijām. Mamma un radošā psiholoģijas centra ”Ģimenei” speciāliste Guna Krīgere – Medne iepazīstināja jaunos vecākus ar to, ko dod smilšu terapija un kā tas palīdz bērniem. Paskaidrojot, ka dziedinošs ir pats smilšu bilžu veidošanas process, kurā bērns izsaka savas emocijas. Psiholoģe izteica domu, ka zīdīšanas laiks ir brīdis, kad būt kopā ar bērnu, jo vairāk tik fiziski tuvs un sasaistīts ar bērnu nebūs, jo augot bērnam mainās arī viņu vajadzības.

Pārsteigums bija mācītāja, kristīgās psiholoģijas doktora Donalda Klerija (ASV) uzstāšanās, kurš runāja par mātes nozīmi, veidojot drošu bērna pasauli. Donalda Klerija atziņa būtu visvairāk jāpatur prātā: ” Jūs nevarat dot kaut ko savam bērnam, ja jums pašam tā nav.” Daudzi vecāki aizdomājās par vieslektora teikto, ka bērnam ir svarīgs pieskāriens. Jo lielākā daļa vecāku aizmirst par šo svarīgo komponentu bērna dzīvē. Tās, kā izaug bērns, ar kādu psihi un emociju bagāžu, ir atkarīgs no vecākiem. Abiem – gan mātei, gan tēvam ir jābūt vienotiem, jo bērns ietekmējas no abu vecāku emocionālās izpausmes. Viss ir tikai attieksmes jautājums.

Patīkams noslēgums bija otrā, neformālajā daļa, kurā notika diskusijas, māmiņām aktuālāko problēmu jautājumi un lektoru atbildes uz tiem, līdz ar to jaunās un topošās māmiņas uzzināja daudz ko jaunu, kā arī papildināja savas zināšanas. Kā atzina apmeklētāji, seminārs bija vērtīgs.

Semināra noslēgumā bija daudz jauniegūtas un jau sen zināmas informācijas, kas nepārprotami palīdzēs jaunajiem vecākiem un viņu bērniem turpmākajā attīstībā. Priecēja tas, ka bija ieradušies tie interesenti, kam nav vienaldzīga savas ģimenes veselība.

Paldies organizatoriem – Interešu centram ”Pēcskola” par sniegto iespēju apmeklēt šādu semināru, un, domājams, ka šāda veida pasākumi gūs atsaucību arī turpmāk.

Dace Soģe,
Liepājas Olimpiskā centra
Sabiedrisko attiecību praktikante