Atbildot uz jautājumu, kā motivēt darbiniekus darbam ārkārtējās situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atzina, ka būtībā tikai karavīri un zemessargi zina, ka krīzes situācijā viņiem būs pavēle par iesaisti, bet viss, kas attiecas uz civilo sektoru, vairāk vai mazāk ir motivācija ar “himnu un karogu”, ka situācija jārisina visiem kopā.

“Tas ir izaicinošs jautājums, bet es gribētu uz to paraudzīties no kopējās valsts drošības kultūras izpratnes. Jo mēs gribam nodalīt dienestus, valsti, pašvaldības, ģimenes ārstus, bet mēs visi esam vienā un tajā pašā laivā,” uzsvēra Cipule.

Savukārt Valsts kancelejas Krīžu vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle sacīja, ka “mēs nekad nebūsim tādā situācijā, ka varēsim nodrošināt mediķi katram cilvēkam uzreiz uz izsaukumu, elektriķi pie katra staba, kas uzreiz atjaunos vadus”.

“Krīzes situācijā incidentu, negadījumu būs daudz vairāk, vairāk traumu, ugunsgrēku, ne uz visiem valsts varēs reaģēt uzreiz,”

piebilda Zīle.

Viņa vērtējumā svarīga ir katra sapratne par to, ka šādās situācijās ir jābūt 72 stundu somai ar kritiski svarīgajiem līdzekļiem, zālēm un pārsienamajiem materiāliem.

Lietderīgi būtu atkārtot arī pirmās palīdzības kursus.

“Negribu teikt, ka slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, valsts centīsies palīdzēt, darīs, ko varēs, bet visiem vienlaikus palīdzēt nevarēs, tāpēc katram no mums individuāli jābūt gatavam,” norādīja Zīle.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti zema veselības pratība, tāpēc ir jādomā par veselības mācības atjaunošanu skolās.

“Šeit ir jautājums par kritisko personālu ārstniecības iestādēs un par to, vai kritiskais personāls zina, kur viņiem jāierodas,” komentējot darbinieku motivēšanu, sacīja Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītājas vietniece Dace Roga.

Viņa atklāja, ka slimnīcu personāls tiek iesaistīts mācībās, lai būtu izpratne par rīcību krīzes situācijā ārstniecības iestādē, kurā attiecīgie darbinieki strādā, vai citā ārstniecības iestādē, kas notikuma laikā atrodas tuvāk darbinieku dzīvesvietai.

Jau ziņots, ka konference Rēzeknē pievēršas veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktībai, kā arī medicīniskās palīdzības un zāļu pieejamībai krīzes apstākļos.

Tajā piedalās Latvijas veselības aprūpes un farmācijas nozares vadītāji, valsts institūciju un Eiropas līmeņa organizāciju pārstāvji, īpašu uzmanību pievēršot citu valstu praktiskajai pieredzei.

Organizatori norāda, ka Rēzekne par pasākuma norises vietu izvēlēta apzināti, jo Latgalē kā Latvijas austrumu pierobežā veselības aprūpes noturība, zāļu pieejamība un pakalpojumu nepārtrauktība krīzes gadījumā var ļoti ātri kļūt par praktisku valsts drošības jautājumu.

Šajā kontekstā organizatori min arī Latgalē pieredzētos incidentus ar Latvijas gaisa telpā ielidojušiem droniem.