Liepājas Latviešu biedrības namā aizvadīta konference “Bērnu vajadzības un mūsu iespējas”, tās galvenais mērķis – ģimeniskas vides nodrošinājums bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem, informē nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” sabiedrisko attiecību konsultants Dzintris Kolāts.

Pēdējos mēnešos aktualizētie problēmgadījumi bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēs bija papildus motīvs jau iepriekš publiski izskanējušiem uzstādījumiem – nodrošināt maksimāli ģimenisku vidi bērniem, kuriem noteiktu apstākļu dēļ tā ir liegta vai ierobežota, skaidro Dz.Kolāts.

Lielākais vairums iesaistīto institūciju vismaz vārdos atbalsta bērnu vajadzību pilnvērtīgāku un harmonisku piepildījumu, kā arī deinstitucionalizācijas (DI) procesa attīstību. Tomēr traucē dažāda izpratne un normatīvo aktu darbības formāls interpretējums, norāda Dz.Kolāts. “Konference deva iespēju citādāk paraudzīties uz darbības lauku un tā elementiem, kā arī salīdzināt audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju atbalsta kustības sasniegto un problēmas dažādos reģionos.”

Lielāko interesi konference raisīja nozari pārraugošo struktūru darbiniekos, vēsta Dz.Kolāts. “Piedalījās bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieki no 16 reģiona novadiem, kas vērtējams kā labs sasniegums. Tiesa, nebija neviena no pašvaldību lēmējinstitūciju augstākās vadības, ko skaidrot ar tikko notikušajām vēlēšanām var tikai daļēji. Gandrīz puse konferences dalībnieku pārstāvēja audžuģimenes.”

Kā pastāsta Dz.Kolāts, Latvijas Universitātes profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa savā referātā pievērsās klišeju un dažādo izpratņu bremzējošiem faktoriem administratīvo institūciju darbā, kā arī šauri definētiem morālās un fiziskās vardarbības jēdzieniem, kā rezultātā gaidītais rezultāts un problēmu risinājumi nevar tikt sasniegti.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Kurzemes referente Iveta Arāja norādīja uz bērnu tiesību ievērošanas samērojumiem ar pašvaldību iespējām un arī izpratni.

Savukārt profesionālo audžuģimeņu asociācijas ”Terēze” vadītāja Ārija Martukāne iepazīstināja ar DI procesa pētījuma rezultātiem pašu audžuģimeņu vērtējumā, norādot uz vairākām iestrādēm, kuras atrodas tikai attīstības sākuma posmā.

Tika publiskota Rīgas pieredze audžuģimeņu atbalsta sistēmas veidošanā, ko prezentēja atbalsta centra ”Dūja” vadītāja Gundega Filatova.

To, ka DI procesu nevar producēt kā universālu brīnumnūjiņu, akcentēja Jelgavas centra ”Elizabete” pārstāves, norādot uz atzīstamu institucionālās aprūpes izmantošanu.

Mājīgumu un neformālu sasaisti konferences ritumā ievija dziedošā Seržānu audžuģimene, kā arī Liepājas un Brocēnu audžuģimeņu bērni.

Konstatējums, ka dalībnieku dominējošais vairākums uzmanīgi sekoja ziņojumiem un dalījās savā pieredzē, apliecina organizētā notikuma vajadzību, pieredzes apmaiņas un problēmu risinājumu platformas nepieciešamību, secina Dz.Kolāts. “Tālāk attīstāma arī pašvaldību ieinteresētības un izpratnes stiprināšana godīgā un profesionālā sarunu formātā.”

Ar konferences materiāliem var iepazīties Nodibinājuma ”Sociālo pakalpojumu aģentūra” mājas lapā www.krize.lv.

Konferenci organizēja nodibinājums ”Sociālo pakalpojumu aģentūra” un Kurzemes reģiona audžuģimeņu biedrība ”Estere” sadarbībā ar Šveices fondu OAK. Kopumā to apmeklēja aptuveni 80 cilvēku.