Ar pagājušajā nedēļā sociālajā tīklā “Facebook” parādījušos ziņu par to, ka Latvijā sākusi darboties internetā aktīvā “Nāves grupa”, dalījušies vairāk nekā divtūkstoš cilvēku. Pat neraugoties uz to, ka ziņas avots ir no informācijas ticamības viedokļa apšaubāms portāls.

“Ieraudzīju šādu ziņu sava bērna “Whatsapp” grupā!” satraukti vēsta kāda mamma un aicina sekot līdzi tam, ko bērni dara internetā. Tieši tādēļ, ka informācijas avotu atlases ziņā atbildīgi pieaugušie varētu arī šādai ziņai pieiet kritiski, bet bērni savās saziņas vietnēs gan nereti pārsūta trauksmainas un pat īsti bīstamas vēstis, “Kurzemes Vārds” cenšas noskaidrot, cik lielā mērā sabiedrībai par to būtu jāsatraucas.

Ziņā par tā sauktajām nāves grupām vēstīts, ka sociālajos tīklos tiek izplatīta spēle, kurā bērni un jaunieši aicināti izpildīt dažādus uzdevumus un beigās veikt pašnāvību. Atsauce ir uz jau pērn Krievijas medijos izskanējušo informāciju par, iespējams, kādu cilvēku organizētu pusaudžu pašnāvību vilni. Plašu žurnālistisku pētījumu par to veicis Krievijas laikraksts “Novaja gazeta”, ar to varēja iepazīties internetā.

“NetSafe Latvia” Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska par šo izplatīto informāciju zina. Taču līdz piektdienai ne viņas vadītais centrs, ne Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis, kas Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārziņā, ziņojumus, kas apliecinātu, ka šī spēle tiešām ir tikusi līdz Latvijai, neesot saņēmis. Taču pirms pāris gadiem kas tāds esot bijis izplatīts arī Japānā.

“Ņemot vērā, ka mēs no savas pieredzes neesam dzirdējuši, ka bērni pie mums to spēlētu un ar pilnu nopietnību uztvertu, tad – tas gan ir vairāk mans personiskais uzskats – tas, domājams, ir kārtējais mēģinājums vienkārši musināt un radīt vispārēju histēriju,” saka M. Katkovska. “Mēģinājums piesārņot internetu, un tam nevajag pievērst uzmanību.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.februāra numurā.

#kvards-20170214-05#