Autovadītāju skaits, kas pārsniedz maksimālo atļauto
braukšanas ātrumu, diemžēl nemazinās, portālam pastāstīja Valsts policijas
Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Uģis Petkus. Turklāt, kā rāda
statistika, biežāk braucēji grēko, pārsniedzot ātrumu, nekā ar drošības jostu
neizmantošanu.

Šā gada pirmajos 5 mēnešos policijā reģistrēti 1013 pārkāpumi
par ātruma pārsniegšanu. Pērn attiecīgajā laika periodā – 1012, liecina
policijas apkopotie dati.

Taujāts par braucējiem, kuri uzstādījuši antirekordus ātruma
pārsniegšanā, U.Petkus stāsta, ka pirmajā vietā šajā melnajā sarakstā ierindojies
1983.gadā dzimis motocikla vadītājs, kurš Liepājā pa Zemnieku ielu, kur
atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, burtiski lidojis – traucies
ar ātrumu 143 kilometri stundā. Daudz neatpaliek 1967gadā dzimis automašīnas
”VW” vadītājs, kurš Liepājā pa Brīvības ielu, kur arī atļautais maksimālais
ātrums ir 50 kilometri stundā, traucies ar ātrumu 123 kilometri stundā. Melnā
saraksta trešajā vietā par būtisku ātruma pārsniegšanu pilsētā ierindojies 1995.gadā
dzimis motocikla vadītājs, kurš Liepājā pa Pulvera ielu pārvietojies ar ātrumu 119
kilometri stundā.

Uz šosejas visnopietnāk atļautais ātrums pārsniegts uz
autoceļa A-11 Liepāja-Rucava- Lietuvas robeža. Uz šī bedru dēļ bēdīgi slavenā
autoceļa, kur maksimālais atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā, kāds 1967.gadā
dzimis automašīnas ”Audi” vadītājs traucies ar ātrumu 161 kilometrs stundā,
savukārt kāds 1979.gadā dzimis ”BMW” vadītājs – ar ātrumu 160 kilometri stundā.

Lūgts komentēt, kāda kopumā mūspusē ir situācija un tendences
atļautā braukšanas ātruma ievērošanas ziņā, U.Petkus atzina: ”Situācija ir
stipri līdzīga pagājušajam gadam. Iespējams, ka pēc sodu palielināšanas situācija
uzlabosies.”

Portāls jau ziņoja, ka Saeima atbalstīja grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka turpmāk par ātruma
pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā vieglo auto vadītājiem būs
brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt
naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā
 vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai
20 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 40 eiro naudas
sods. Smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi
brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās
vietās.

Policijas pieredze rāda, ka visbiežāk atļauto braukšanas
ātrumu pārsniedz autovadītāji vīrieši vecumā līdz 50 gadiem. Taču U.Petkus norāda,
ka mīts par to, ka visbiežāk ātrumu pārsniedz un visagresīvāk pārvietojas ”BMW”
markas spēkratu vadītāji, ir aplams: ”Nevarētu teikt, ka topā ir ”BMW”.”

Savukārt jautāts par to, vai biežāk pārkāpj atļauto ātrumu
vai grēko ar jostām, policijas pārstāvis atzīst: ”Par drošības jostu
nelietošanu šogad noformēti 573 pārkāpumu protokoli, un tas ir mazāk nekā par
ātrumu, kur reģistrēti 1013 pārkāpumi.”

Kā zināms, mūspusē līdz šim neviens stacionārais fotoradars
vēl nav uzstādīts. Un, kā portālam iepriekš atzina CSDD Liepājas nodaļas
priekšnieka vietnieks Arnis Jekste, kad un kur Liepājas pusē varētu tikt
uzstādīts pirmais stacionārais fotoradars, pagaidām vēl nav zināms. Turklāt pēc
viņa teiktā mūspusē ir būtiski arī pabeigt ceļu rekonstrukciju, lai izvērtētu
vietas, kur visbūtiskāk uzstādīt fotoradarus.

Taču par to, ka šīs iekārtas nepieciešamas, viņš nešaubās:
”Pērn, salīdzinājumā ar 2013.gadu, par 18% pieaudzis satiksmes negadījumos bojā
gājušo skaits. Arī šis gads uz ceļiem iesācies traģiski. Tādēļ radari ir
būtiski.”

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks skaidroja:
””2012.gadā, kad Latvijā darbojās stacionārie fotoradari, vidējais auto plūsmas
ātrums uz valsts nozīmes autoceļiem bija 90,6 km/h. Savukārt 2014.gadā vidējais
ātrums palielinājies par 3,4 km/h un sasniedzis 94,0 km/h atzīmi. Ceļu
satiksmes statistikas analīze un starptautiskā pieredze liecina: ja vidējais
ātrums palielinās par 10%, tad negadījumu skaits palielinās par 20%, ievainoto
skaits palielinās par 40%, bojā gājušo skaits palielinās par 50%.”

Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām tiek izvietotas
informatīvas zīmes, uz kurām norādīts mērierīces atrašanās vietā atļautais
ātrums. Taču stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības
uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir ceļu uzlabošana, policijas
klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana,
uzsver CSDD pārstāvis.

Kā portālam jau iepriekš pauda VP Kurzemes reģiona pārvaldes
Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš, ņemot
vērā to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, ir tikai likumsakarīgi, ka pirmie stacionārie
fotoradari tiek izvietoti Rīgā un Rīgas apkārtnē: ”Tāpat kā iedzīvotāju skaits,
arī transporta skaits un satiksmes plūsma Rīgā un ap Rīgu ir nesalīdzināmi
lielāka, nekā citur valstī.”

Viņaprāt, mūspusē stacionārie fotoradari visvairāk būtu
vēlami uz maģistrālajiem autoceļiem: Rīga – Liepāja, Rīga – Ventspils: ”Tie
būtu primārie. Tālāk, izanalizējot vietas, kur notikuši ceļu satiksmes
negadījumi vai sistemātiski tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums,
vajadzētu uzstādīt radarus, lai novērstu pārkāpumus un nelaimes gadījumus šajās
vietās.”

Arī Liepājas pilsētā Pēc I.Ukstiņa domām pāris stacionārie
fotoradari par sliktu nebūtu: ”Tas tikai uzlabotu satiksmes kultūru.
Galvenokārt, stacionāros radarus vajadzētu izvietot uz maģistrālajiem ceļiem un
tranzītielām.”

Jāpiebilst, ka, kamēr stacionārie fotoradari mūspusē vēl ir
tāla nākotne, ikdienas darbā policijas darbinieki izmanto mobilo fotoradaru, kā
arī operatīvajos transportlīdzekļos iebūvētās ierīces.