“Studiju procesa īstenošanā konceptuāli nekas nav mainījies. Strādājam pie nākamā semestra plānošanas, ir jābūt skaidrām studiju programmām,” stāsta līdzšinējā LiepU rektore Dace Medne.

“Mums ir vēl daudz darba, lai mēs varētu nokļūt tur, kur vēlamies, un būtu tik ekselenti, kā pozicionējamies.”

Nav fakultāšu, nav institūtu

Pedagoģijas doktori D. Medni vairs nevar uzrunāt par rektori, viņa patlaban ir RTU Liepājas akadēmijas direktora pienākumu izpildītāja.

Uz direktora vietu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, sludinās konkursu. Kad tas notiks, vēl neesot zināms. Uz ”Kurzemes Vārda” jautājumu, vai plāno kandidēt, D. Medne atsacīja, ka “tad jau redzēs”.

Ja pretnostata nu jau bijušās LiepU un RTU Liepājas akadēmijas struktūrshēmu – jaunā šķiet vienkāršāka un vieglāk uztverama.

Izglītības iestādi vada direktors, kam ir trīs vietnieki – zinātnes jautājumos, studiju jautājumos, attīstības un finanšu jautājumos.

Linda Pavītola ir direktora vietniece zinātnes jautājumos, Jana Grava – studiju jautājumos, savukārt attīstības un finanšu direktors ir jauns amats, kuram tiks sludināta vakance.

Salīdzinot redzams, ka vairs nav fakultāšu, bet ir centri: Humanitāro un mākslas zinātņu, Pedagoģijas un sociālā darba, Vadības un sociālo zinātņu, Dabas un inženierzinātņu.

Šiem centriem jau konkursa kārtībā ir atrasti vadītāji – Ivita Pelnēna, Maija Ročāne, Inga Zeide un Dzintars Tomsons. Visi līdz šim strādājuši LiepU.

Darbību ir izbeiguši institūti: Vadībzinātņu, Kurzemes Humanitārais, Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju, Izglītības zinātņu.

Jautāta, vai tas nav zaudējums, D. Medne skaidro:

“Tās pašas akadēmiskās brīvības, kas bija institūtos, visi pētnieki šobrīd saglabā.

Viņi var veidot akadēmiskās grupas, var izvēlēties pētniecības priekšmetu un nodarboties ar pētniecību. Atbalsts ir faktiski tāds pats, kāds bija. Līdz ar to nekas būtisks nemainās. Jā, nav institūta vadītāja, bet ir centra vadītājs, kurš atbild gan par studiju procesu, gan arī par pētniecību.”

Struktūrshēma veidota maksimāli “plakana”, saskaņā ar RTU struktūru, skaidro D. Medne.

“Akadēmijās vismaz 50 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, tas nav saistīts ar struktūru.”

Amatu piemeklē

Pārmaiņas nav bijušas pa prātam visiem, un ir darbinieki, tai skaitā mācībspēki, kas izvēlējušies darba attiecības pārtraukt. “Vēl joprojām nav viegli,” situāciju raksturo D. Medne.

“Tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Vai viņš ir gatavs augt un mainīties, lai rītdien dzīvotu labāk, vai ne.

Dzīve jau vispār sastāv no izmaiņām, un jo elastīgāki mēs tajā brīdī esam, jo vieglāk ir dzīvot. Būtiskākais, manuprāt, ir saskatīt iespējas, kuras mums ir.”

D. Medne precizē, ka uzteikumu nav bijis daudz, tā esot bijusi šo cilvēku pašu izvēle. “Manuprāt, skaits ir pieci. No viņiem viens vai divi bija mācībspēki.”

D. Medne neslēpj, ka apvienošanās brīdī izveidojušās situācijas, ka daļai darbinieku amati sakrituši: “Es, piemēram, neesmu rektore. Jo vienā institūcijā nevar būt divi rektori. Un man bija izvēle, vai jauno amatu pieņemt vai aiziet. Tāpat nevar būt divi galvenie grāmatveži, jo tāds RTU jau ir.

Līdz ar to daļai darbinieku nācās amata nosaukumu izvēlēties atbilstoši RTU amatu katalogam. Ja tam nepiekrita – cilvēks aizgāja. Bet tā bija viņu pašu izvēle. Jo

uzstādījums no RTU puses bija pārņemt visus darbiniekus, kuri līdz 1. martam bija darba tiesiskajās attiecībās ar LiepU.”

“Kurzemes Vārdam” zināms, ka bija darbinieki, kam apvienošanās dēļ jaunajā veidojumā vieta vairs neatradās. Darbu zaudēja, piemēram, atbildīgais par autoparku.

“Autoparks būtībā ir likvidēts,” skaidro D. Medne, “jo RTU ir zaļa savā domāšanā, tādēļ izmanto tikai elektroautomobiļus. Mums šobrīd ir palicis tikai viens transportlīdzeklis, jo tas ir elektroautomobilis, un tiek domāts, ko ar to darīt. To var izmantot, bet, piemēram, līdz Rīgai ar to aizbraukt nevar. Šobrīd kārtojam ārpakalpojumu.”

Panāks humanitāro nozaru iznīcināšanu

Komunikācijas zinātņu profesore, pētniece Sandra Veinberga neatbalsta reorganizāciju. Viņasprāt, LiepU iekļaušana RTU ir klasisks postsovjetisma izpaudums, jo ar šo realizē humanitāras universitātes likvidēšanu.

“Padomju Savienības laikā zinātne un augstskolu sistēma bija pakļautas kara industrijai. Tā tas bija toreiz, un tā tas ir arī tagad Krievijā.

Tās zinātņu jomas, kas nebija vajadzīgas kara mašīnai, neskaitījās derīgas. Piemēram, filoloģija, filozofija, māksla un tamlīdzīgi nebija vajadzīgas krievu kara mašīnai un tika devalvētas.

Šo tradīciju turpina pašreizējās Liepājas Universitātes likvidēšanas modelis, kas panāks humanitāro nozaru iznīcināšanu.

Galu galā, ko gan darīt man, filoloģei un komunikācijas zinātņu ekspertei un profesorei, tehniskajā universitātē? Neko. Jāraksta atlūgums un jāiet projām.”

S. Veinberga to arī īstenojusi – aizgājusi no zinātniskā darba, bet, atsaucoties dekānes aicinājumam, tomēr vēl šo semestri novadīs kursus studentiem. “Palieku tikai uz tām lekcijām, kuras jāpabeidz.”

“Tautai ir nepieciešami humanitāro zinātņu speciālisti nevis tāpēc, ka tie iemāca gramatiku vai Junga teoriju, bet gan tāpēc, ka cilvēka dzīve sastāv no neatbildētiem jautājumiem, kurus var piedāvāt tikai humanitārie pētījumi un zinātne,” emocionāli izsakās S. Veinberga.

Viņasprāt, samazinot Latvijas universitāšu skaitu un pārtaisot tās par tehniskiem institūtiem, neuzlabosies tautas izglītības līmenis.

“Anulējot universitāti otrajā Latvijas galvaspilsētā Liepājā, Kurzemes reģionam tiek atņemta izglītības iespēja, kas bija piekārtota reģiona vajadzībām.

Piemēram, vairs nebūs studentu “Kultūras vadības” programmā, kas bija pieprasīta un lieliska izglītība tieši Liepājā. Jā, tehnikai nevajag kultūras darbiniekus Liepājā, mūzikas festivālus un lietas, kas vajadzīgas plašai sabiedrībai.”

Skaidrība – soli pa solim

“Mēs ejam uz priekšu,” par procesiem, kas attiecas uz reorganizāciju, sacīja D. Medne.

“Ja runā kopumā, tad tas notiek varbūt lēnāk, nekā gribētos, un lēnāk, nekā bija plānots. Bet skaidrība soli pa solim sāk veidoties. Un pēctecība procesos sakārtoties.”

Kas “nobuksējis”, D. Medne stāsta, tas attiecas vairāk uz dokumentu apriti. “Bet ar RTU mums ir laba sadarbība, lai visu sakārtotu tā, kā tas ir nepieciešams.”

Studiju programmas “Eiropas valodu un kultūras studijas” direktore Agata Babina bija viena no tiem mācībspēkiem, kas runāja ar “Kurzemes Vārdu”.

Vairāki interviju atteica, kategoriski norobežojoties no komentāriem vai arī sakot, ka esot vēl par agru spriest.

A. Babina atzīst, ka nav vēlēšanās publiski paust kaut ko sliktu vai negatīvu. “Ja gribētu, tad jau varētu atrast daudz ko. Bet tas ir tāds vecmāmiņu princips: sēdēt uz soliņa un bubināt – ak vai, ak vai!

Domāju, ka vairums problēmu ir saistāmas ar ministrijas stratēģiskajiem gājieniem, kas nav līdz galam pārdomāti.

Tas ir līdzīgi kā tad, kad ir idejas, bet realizējot parādās ļoti daudz sīkumu, ar kuriem nesaskaras. Nav pieredzes jau arī RTU. Mēs viņiem uzdodam jautājumus, piemēram, par autoratlīdzību līgumiem. Viņiem tādi nekad nav bijuši, bet mums Liepājā dažkārt par kaut kādiem atsevišķiem darbiem slēdza.”

“Tas ir tāpat kā vecāks ģimenē paņem audžubērnu, un abiem ir šis uztraukums, kā tad būs. Jā, es it kā zinu, ka to vajag, abām pusēm tas varētu nest labumu, bet tai pašā laikā ir neziņa, kas un kā tas būs,” šādi situāciju augstskolā izvēlas raksturot A. Babina.

Vai patlaban ir jautājumi, uz kuriem nav atbildes, vai gribētos tomēr skaidrību? “Konkrētajā brīdī nav. Mums ir jauni centru vadītāji, un viņiem jautājumus arī uzdodu, un tad risinām. Visas atbildes uz saviem jautājumiem esmu atradusi.”

Ikdiena RTU Liepājas akadēmijā A. Babinai aizrit tāpat, kā bija pirms 1. marta. “Es neesmu droša ne par ko, bet par to arī nedomāju. Ir daudzas lietas, kas nav atkarīgas tieši no manis.

Vispārējā problēma ir tā, ka mums trūkst studentu.”

A. Babinas docentes amats paredz, ka ir jānodarbojas ar pētniecību, ka jāpublicējas un tā tālāk. “Ir jādomā tajā virzienā, un mums piedāvā arī projektu grantus. Es vēl aptveru to visu.”

Vai būs drosme nolikt malā rūgtumu?

Tikmēr likvidētā Izglītības zinātņu institūta direktore Dina Bethere stāsta, ka RTU pētnieki jau uzaicinājuši viņu sadarboties.

“Pamazām mēs sākam, un mums būs pieejami granta projekti. Tā ka attiecības ar lielo Tehniskās universitātes ēku veidojam, iepazīstamies. Pie šī jautājuma var atgriezties maijā, kad būs lielāka skaidrība.”

D. Bethere turpina darba gaitas nu jau RTU Liepājas akadēmijā.

“Esmu profesore, pasniedzēja, vadu arī doktorantūras programmu “Izglītības zinātnē”. Vecās struktūras vairs nav, bet pamazām radīsies kaut kas jauns. Pieļauju, ka finansējums tiks sadalīts citādi.

Bet būtībā cilvēks jau pats par savu darbošanos, sadarbošanos ar citiem ir atbildīgs.

Galvenais, lai viņam pietiek informācijas, kā to visu darīt.”

Tādas sajūtas, ka kādā brīdī kāds varētu pateikt “uz redzēšanos”, neesot. “Ar mani līgums ir noslēgts, arī paskaidrots, kāpēc tieši tāds un ka būs citādi. Mūsdienās jau tomēr nav tā, ka ir kaut kas ļoti, ļoti stabils. Ar to jau vienmēr ir jārēķinās.”

“Domāju, ka pat ideālistiem ir skaidrs, ka viens mēnesis ne tuvu nav pietiekams, lai visos ikdienas procesos nodrošinātu pabeigtības sajūtu,” savukārt saka jaunizveidotā Humanitāro un mākslas zinātņu centra vadītāja I. Pelnēna.

“Aktuālo jautājumu ir ļoti daudz – līgumi, datorsistēmu salāgošana, jaunās dokumentu aprites kārtības un tā tālāk, taču katru dienu virzāmies uz priekšu.”

I. Pelnēna spriež, ka visgrūtāk emocionāli ir tiem, kas, reorganizējot struktūru atbilstoši RTU struktūrai, ir kaut ko nozīmīgu zaudējuši. Tāpat grūti ir tiem, kuri vēlas nekavējoties ilgtermiņa skaidrību.

Tomēr arī sadzirdēts no kolēģiem, ka pārmaiņas sen bija nepieciešamas un saskata RTU piedāvātās iespējas.

“Ja mēs godīgi un bez emocijām šobrīd paskatāmies uz situāciju, tad, ja LiepU viss būtu bijis kārtībā, mēs nebūtu nonākuši līdz šim pievienošanās brīdim…

Un tas jau runā pats par sevi. Ko mēs iegūsim no šī jaunā statusa, ir atkarīgs no mums pašiem – no mūsu drosmes nolikt malā rūgtumu par zaudēto un pieņemt izaicinājumus, un meklēt iespējas.”

Vārds “akadēmija” nebiedē

Viens no šā brīža darba kārtības jautājumiem joprojām ir studiju programmu salīdzināšana. Par atsevišķām programmām ir panākta vienošanās, bet – darbi vēl notiek.

“Visos centros programmas turpināsies,” saka D. Medne, “bet ir tikai jautājums par to, vai turpinās īstenot RTU vai LiepU programmu. Jo

vienas augstskolas ietvaros nevar būt divas programmas ar vienādu kvalifikāciju.”

Tomēr būs arī studiju programmas, kurās studējošie netiks uzņemti. Esošajiem studentiem to ļaus pabeigt. D. Medne vēl neatklāj, kuras tās ir, plašāk varēšot vēstīt pēc divām nedēļām.

Viņa piebilst, ka arī RTU apņēmusies samazināt kopējo programmu skaitu. “Galvenais arguments ir studējošo skaits. Jo tas liecina par izvēlēm. Tiks saglabātas tās programmas, kurās ir lielāks studējošo skaits.”

Studente Žaneta “Kurzemes Vārdam” teic, ka nejūtas piekrāpta tādēļ, ka stājusies universitātē, bet reformu dēļ absolvēs akadēmiju.

“Ja pareizi atceros, tad universitātes līmeņos RTU bija augstāk novērtēta nekā LiepU un diploms pēc beigšanas nezaudēs savu vērtību.

Man galvenais ir iegūt izglītību, lai varu strādāt kā profesionālis savā profesijā, tāpēc arī vārds “akadēmija” mani nebiedē.”

“Pagaidām ir pārāk agri, lai saprastu visas izmaiņas, bet varu teikt, ka daļa studentu nav sajūsmā, vismaz tie, kas studē to pašu, ko es. Proti, Jauno mediju mākslu un dizainu,” savukārt stāsta Inga.

“Nav sajūsmas par RTU studiju portālu ortus.lv, kur ir visa informācija un grafiki. Mums patīk labāk mūsu personālā grafiku sistēma forums.mplab.lv, kur ir visa svarīgā informācija, jaunumi, grafiks un tā tālāk. Zinām, ka mainīsies izstāžu telpas pieejamība.

Skatoties no gaišās puses, RTU liekas vairāk profesionāls un tehniski labāks. Bet reizē, ja RTU pievērš vairāk uzmanības tehniskai pusei, daudziem ir bailes par to, ka jaunie mediji un dizains netiks uztverti tik nopietni. Varbūt tas nav tiesa.”

“Esam sākuši pierast pie jaunajiem nosaukumiem un vadītājiem centros, pielāgojušies pie jaunajām sistēmām, saņemot regulārus jaunumus un tālākos attīstības plānus, kādi ir paredzēti. Gaidām, kad no septembra darbību sāks jaunais Studentu lietvedības un atbalsta centrs,” teic RTU Liepājas akadēmijas Studentu padomes priekšsēdētājs Niklāvs Oļševskis.

Kaut gan nedaudz esot sēras par LiepU nosaukuma zaudēšanu un dažu studiju programmu apvienošanu, uz turpmāko skatās pozitīvi.

“Augstskola paaugstināta prestiža ziņā, kā arī programmu attīstība noteikti nāktu tikai par labu,”

spriež Niklāvs.

“Man, tāpat kā daudziem citiem, bija uztraukums par to, kā reorganizācija notiks. RTU, būdama tehniskā augstskola, un LiepU, būdama zinātniskā, radīja neskaidrību par turpmākajiem procesiem augstskolā gan projektu, gan mācībspēku un citos aspektos. Ir prieks redzēt, ka augstskolas ir spējīgas sadarboties un veido kopīgus attīstības plānus.”

Vai lēmums bija pareizs, rādīs laiks

Salvis Roga, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks

Tā kā pēc juridiskās apvienošanās pagājis tikai viens mēnesis, ļoti precīzu rezultātu analīzi veikt ir pāragri. Bet tas, ko pašvaldība vēlējās un joprojām vēlas, ir – lai Liepājā ir spēcīga augstākā izglītība un pētniecība/zinātne.

Izvēle krita par labu RTU, pamatojoties galvenokārt ar eksakto zinātņu spēcināšanu pilsētā.

Šobrīd esam pārmaiņu procesā. Bet tendence sajūtu līmenī šķiet laba. Tas, ko pozitīvi novērojam, – notiek virkne aktivitāšu publiskajā telpā, lai runātu par saturu, kas notiek “RTU Liepāja”.

Vidusskolēni, viņu vecāki tiek aicināti uz semināriem, diskusijām par dažādām tēmām, arī tālākizglītību.

Pašvaldībai ir laba sadarbība ar “RTU Liepāja”, t.sk. joprojām turpinām nodrošināt atbalstu divdesmit tūkstošu eiro apmērā mārketingam un ārējiem speciālistiem, un tas ir līdzīgi, kā bija iepriekš.

Mēs patlaban gaidām, kad RTU līdz galam “sapakos” Liepājas akadēmijas attīstības padomi. No 1. marta iepriekšējais padomes formāts beidza pastāvēt, un šobrīd tiek veidota jauns, kurā būtu gan industrijas, gan pašvaldības pārstāvji.

Tā kā šī institūcija vēl tikai tiek veidota,

patlaban sadarbība ar “RTU Liepāja” pašvaldībai ir vairāk cilvēciskā līmenī.

Pēc būtības visām universitātēm ir “jāražo” kvalificēts darbaspēks dažādām jomām un attiecīgā reģiona vajadzībām.

Tieši tāpēc pastāv augstākā izglītība un zinātne, kurā tiek investēta gana liela valsts nauda, publiskie līdzekļi. Lai izzinātu nepieciešamību pēc speciālistiem konkrētā reģiona darba tirgū.

Pie tā Liepājā mums ir jāpiestrādā – ir jāuzlabo augstāko izglītības iestāžu komunikācija ar uzņēmumiem.

Nenoliedzami – jebkura transformācija, jebkura pārmaiņa rada virkni nedrošību, jo būs tā, kā līdz šim nav bijis. Tas cilvēcīgi ir ļoti saprotams.

Vienlaicīgi mēs absolūti paļaujamies uz RTU Liepājas akadēmijas vadību, ka tiks saglabāti labākie mācībspēki un stiprinātas tās pozīcijas, kas varbūt līdz šim nav bijušas gana kvalitatīvas. Bet tas ir absolūts direktores un šo centru vadītāju kompetences jautājums.

Jā, mēs interesējamies, kuri cilvēki “RTU Liepāja” strādā, kā notiek komandas komplektēšana. Tam mēs līdzi sekojam, bet tieši to neietekmējam.

Vai izvēlētais Liepājas Universitātes reorganizācijas formāts būs bijis pareizais, to rādīs laiks,

bet pārmaiņas, kā jau jebkurā organizācijā, ir nepieciešamas.

Šeit bija ļoti, ļoti veiksmīgas programmas, pat unikālas, bet bija arī programmas, kurās bija vērojama liela cīņa, lai tikai nokomplektētu grupas.

Es ceru, ka pēc pārmaiņām “RTU Liepāja” studentu skaits pieaugs un augstākā izglītība Liepājā kļūs par ļoti pieprasītu pakalpojumu, tai skaitā ārvalstu studentu vidū.

Es domāju tā: Vai gribat studēt?

Tija Parole – liepājniece:

– Jā, gribu, lai gan jau esmu studējusi. Pērn septembrī gāju stāties Liepājas Universitātē, bet to neizdarīju, jo sadusmojos uz darbinieci, kura pieņēma dokumentus un, manuprāt, nerīkojās profesionāli. Doma par studijām maģistrantūrā joprojām neliek mieru! To darīšu sevis dēļ. Algas lielumu diploms neietekmēs, bet prātam visu laiku jābūt attīstībā. 

Annija Augstkalne – studente:

– Jau studēju Liepājas akadēmijā, lai sevi pilnveidotu un būtu iespēja dzīvē darīt to, kas man patīk un aizrauj. Mācīties ir vērts, lai arī studiju laikā ir tādi kursi, kas šķiet bezjēdzīgi. Taču, kopumā vērtējot, tie dod papildu zināšanas. Ar savām studijām esmu apmierināta.

Anastasija Džorajeva – studente:

– Liepājā studēju kultūras vadību. Tas, ko biju cerējusi pirms iestāšanās, piepildījās. Izvēlējos studiju kursu, kas man šķita visinteresantākais, un ir pat labāk, nekā iepriekš biju domājusi, gaidījusi. Tikai – ir daudz teorijas, bet par maz prakses reālajā dzīvē. Vidusskolā sapratu, ka studēšu, un arī vecāki uz to uzstāja, jo mūsdienās bez izglītības nekur nevar tikt.

Marta Jakušina – mediķe:

– Esmu studējusi, un tagad man neliela pauzīte. Apsveru mācīties vēl. Esmu studējusi, apguvusi profesiju desmit gadus koledžā, tad bakalaura un maģistra grāds. Manu personību un profesionālās prasmes ir veidojušas visas studijas, kā arī satiktie studenti, pedagogi un dzīves pieredze kopumā. Lieliskas ir “Erasmus” programmas, kas dod plašāku redzējumu.

Olga Lisenko – bezdarbniece:

– Noteikti ir jāmācās un jākustina smadzenes. Tas vienkārši ir forši. Mācīšanos, studēšanu gandrīz vai varu nosaukt par savu hobiju. Man ir bakalaura un maģistra grāds. Šobrīd nestrādāju un pieteicos grāmatvežu mācību kursā bezdarbniekiem, lai gan esmu strādājusi bankā.