Daudzus liepājniekus un viņu četrkājainos draugus šogad jau sakodušas ērces. To aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz plus 3–5 grādus.

Ērces kustējās pat ziemā

“Šis ir dīvains gads, nebija īstas ziemas, tāpēc ērces bija sastopamas pat ziemas sezonā. Šādos apstākļos ērces nav ļoti aktīvas, taču ir sastopamas,” stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas infektoloģe Ingrīda Strika.

Mediķe iesaka pret ērču encefalītu labāk vakcinēties rudenī, kad tās nav tik aktīvas, lai neriskētu tikt sakostam starp vakcinēšanās intervāliem. “Bet, protams, ir iespējas potēties arī šajā sezonā. Vienīgi tādā gadījumā tiešām jābūt uzmanīgiem, kamēr visas trīs nepieciešamās potes nav saņemtas,” papildina ārste. Viņa arī piebilst, ka gadījumā, ja cilvēks izvēlas potēties pavasarī, ir nepieciešama papildu pote. Vakcinēšanās ērču sezonas laikā notiek pēc paātrinātās shēmas. Klasiski vakcinēšanās pret ērču encefalītu notiek trīs posmos. Jaunums pēdējos gados ir tāds, ka revakcinācija nav vairs nepieciešama pēc trīs gadiem, bet gan pēc pieciem. Tātad potes iedarbība ilgst piecus gadus.

Daktere atgādina, ka ir cilvēki, kuri nedrīkst vakcinēties. Tas attiecas uz jebkuru vakcināciju, bet tādu gadījumu neesot daudz. Protams, arī laikā, kad cilvēks nejūtas vesels, viņam vakcinēšanos vajadzētu atlikt uz citu reizi. “Hronisko slimību pacienti, ja vien lieto atbilstošus medikamentus un kontrolē savu veselību, drīkst potēties, taču, ja jūtams slimības saasinājums, arī šajā gadījumā vakcinācija jāatliek uz citu laiku.”

Pamanot piesūkušos ērci, cilvēks pats var šo insektu izņemt, bet, ja viņam šādu iemaņu nav, tad gan labāk doties uz uzņemšanas nodaļu, kur mediķi palīdzēs ērci izņemt. “Analīzes uzreiz pēc ērces izņemšanas nav jēgas veikt, jo, ja ērce izrādīsies inficēta ar encefalītu vai Laimas slimību, simptomus pēc kāda laiciņa varēs pamanīt, un tad jau atbilstoši būs jāārstējas. Bet, ja ir vēlme, protams, var veikt analīzes uzreiz pēc ērces izņemšanas.”

Suņu slimība – babezioze

Pēdējā laikā veterinārās klīnikas aktīvi izplata informāciju par to, ka suņiem aizvien biežāk konstatēta saslimstība ar babeziozi – slimību, ko izraisa ērču kodieni. “Dzintara veterinārās klīnikas” ārsts Uģis Skangals šīs bažas apstiprina.

“Pavasarī ērces ir visbadainākās un visvairāk kož. Mūsu klīnikā ik nedēļu suņiem tiek konstatēti divi trīs saslimšanas gadījumi. Labā ziņa gan ir tā, ka slimība ir ārstējama, turklāt var izvēlēties ārstēšanas veidu – injekcijas, antibiotikas vai pretmalārijas zāles. Izvēloties pēdējās, ārstēšana gan sanāk krietni dārgāka. Galvenais ir slimību pamanīt laikus, tad to ārstēt ir daudz vieglāk. Ielaistos gadījumos iznākums var būt arī letāls,” skaidro veterinārārsts.

Babezioze gan neesot nekāds jaunums. Vēl pirms septiņiem gadiem mediķu aprindās tika runāts, ka šī kaite visvairāk sastopama Eiropas dienvidos un citās siltajās zemēs. Tomēr pēc pāris gadiem arī Latvijā parādījās pirmie saslimšanas gadījumi, kuri aizvien pieauga. “Šajos pāris siltajos mēnešos reģistrēts tikpat liels saslimušo suņu skaits, cik pagājušajos divos gados kopā,” piebilst U. Skangals.

Ārsts skaidro, ka vienas konkrētas vakcīnas pret slimību nav, bet ir medikamenti, ar kuriem saslimšanu var ārstēt. Saimnieks var pasargāt suni, lietojot labus pretērču līdzekļus. Tos gan U. Skangals iesaka pirkt veterinārajās aptiekās vai klīnikās, jo zooveikalos vai tirdzniecības centros pieejamie līdzekļi visbiežāk esot balstīti uz ēteriskajām eļļām, tādēļ nav tik efektīvi un nespēj nodrošināt pilnīgu aizsardzību.

Veterinārajās aptiekās pieejami dažādu veidu pilieni, ko var pilināt skaustā, tabletes, ko lieto iekšķīgi. Savukārt ar pūšamajiem līdzekļiem bieži vien ir grūti nodrošināt pareizu lietošanu. “Pat ja uz iepakojuma norādīts, cik pūtienus uz attiecīgo svaru ir jāizdara, jāievēro lērums noteikumu – jāpūš pret spalvu, nedrīkst peldēties, iet saulē, glaudīt dzīvnieku, vēl grūtāk, ja ģimenē ir bērni.” Par visērtāko U. Skangals atzīst tabletes. Tās atļauj ērcei iekost, bet neļauj inficēt dzīvnieku, jo kukainis tiek paralizēts. “Vēl ir daudz un dažādas kakla siksnas, kas mājdzīvnieku efektīvi pasargā. Kā papildu pretērču līdzeklis pavisam nesen izveidots jauninājums – piekariņi ar ultraskaņu, kas dezorientē ērci. Kukainis savā ziņā tiek paralizēts. Un noteikti pēc pastaigām jāpārskata suns, jānoņem rāpojošās ērces, lai pēc iespējas samazinātu ērču kodienu skaitu.”

“Galvenais, kas dzīvnieka īpašniekam ir jāzina, – ja pēc ērces koduma suns ir saguris, apātisks, nedomājot  jāiet pie daktera,” uzsver vetārsts. “Tas ir vienšūnas parazīts, kas darbojas līdzīgi kā cilvēkiem malārija. Viņš ieiet sarkanajā asins ķermenītī, kur vairojas un saplēš to. Slimībai ir trīs formas: akūtās, vidēji ātrās un hroniskās. Parasti divu vai piecu dienu laikā suns paliek saguris, apātisks, sākas drudzis. Kaķiem šāda saslimšana pagaidām nav konstatēta.”

Uzziņai

Kas ir ērču encefalīts

• Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās. Putni un lielākie dzīvnieki spēj pārnest inficētas ērces lielos attālumos.
• Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, 1–3 nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.
• Pasaulē izplatīti vairāki simti dažādu ērču sugu. Latvijas mežos un krūmājos sastopamas divas epidemioloģiski nozīmīgas, ārēji līdzīgas ērču sugas – suņu un taigas ērces. Suņu ērces sastopamas gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet retāk tās austrumu daļā, kur izplatītas taigas ērces.

Valsts apmaksātas vakcinācijas

• 100% apmērā pret ērču encefalītu bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.
• 50% apmērā pret ērču encefalītu bērniem līdz 24 mēnešu vecumam (ja bērna deklarētā dzīvesvieta nav ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā). Jāatzīmē, ka bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs