Sestdiena, 28. maijs Vilhelms, Vilis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bonusā – pati Latvija. Janvāra barikādes nevar aizmirst

1991. gada janvāra beigas, kad Latvijas tauta aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem, jaunajiem valsts pilsoņiem nu jāatgādina vēstures stundās, bet daudziem cilvēkiem ir personīgas atmiņas par šo laiku.

Bonusā – pati Latvija. Janvāra barikādes nevar aizmirst
Bonuss par barikādēm ir Latvijas uzvara – uzskata viens no 1991. gada barikāžu dalībniekiem Juris Šmits un saka: “Es domāju, ka tas toreiz bija mūsu pienākums – iet uz barikādēm.” Viņa rokā barikāžu piemiņas zīme, kas ir atmiņa par tām trauksmainajām dienām. (Foto: Ģirts Gertsons)
Bonuss par barikādēm ir Latvijas uzvara – uzskata viens no 1991. gada barikāžu dalībniekiem Juris Šmits un saka: “Es domāju, ka tas toreiz bija mūsu pienākums – iet uz barikādēm.” Viņa rokā barikāžu piemiņas zīme, kas ir atmiņa par tām trauksmainajām dienām. (Foto: Ģirts Gertsons)
20.01.2022 06:00

"Kurzemes Vārds"

Barikāžu dalībniekiem ir katram savs stāsts par šajās aukstajās dienās piedzīvoto Rīgā un Liepājā, citviet Latvijā. Savs stāsts ir arī tiem, kas par saviem tuviniekiem, kas pašaizliedzīgi devās uz barikādēm, palika līdzpārdzīvot mājās. Neviens no viņiem nevar aizmirst šīs janvāra dienas, kad izšķīrās jaunās Latvijas valsts liktenis. Atceroties 31 gadu senos notikumus, uzrunājām dažus mūspuses ļaudis, lai atgādinātu, kas barikādes bija viņiem.

Tā bija vispārēja tautas kustība

Liepājnieku Juri Šmitu tagad varam satikt sestdienās tirdzniecības centrā ”Baata” tirgojam paša dravas medu, bet 1991. gada janvārī viņš, 45 gadus vecs, bija kokapstrādes mēbeļu kombināta ”Baltija” galvenais mehāniķis un darbojās Tautas frontes Liepājas nodaļas valdē:

”Viss sākās ar tautas manifestāciju 13. janvārī Daugavas krastmalā. Atbraucām uz Liepāju un pēc Daiņa Īvāna sauciena ar to pašu autobusu braucām tūlīt tajā pašā naktī atpakaļ, Andis Ozols (”Baltijas” tautfrontiešu vadītājs, mēbeļu ceha priekšnieks) aicināja. Daudz gribētāju sanāca, pilns autobuss. No mājām līdzi neko nepaņēmu, nebija laika.

Olafs Gūtmanis toreiz teica – nekādus ieročus lai neņemot līdzi, lai nesaasina situāciju. Mājās palika sieva ar meitiņu.

Sieva mani atbalstīja. Rīgā biju tajā dienā (14. janvārī), tad pārbraucu mājās, darbā nokārtoju, kas darāms, un pēc pāris dienām vēlreiz aizbraucu. Autobusi ar cilvēkiem uz barikādēm no Liepājas brauca nepārtraukti – paši tos braucienus organizējām.

Biju Doma laukumā, pie ugunskuriem jaukā kompānijā ar studentiem un pats ar saviem studiju biedriem no Politehniskā institūta. Kurināja ugunskurus, cilvēki staigāja dziedādami – tad vēl apšaudes nebija. Noskaņojums nebija nospiests. No tagadējā viedokļa skatoties, atpūtāmies. Visas ielas bija pilnas. Tas viss notika tik spontāni, pirmajā dienā maizītes mums arī vēl tik daudz nenesa, bet es neizjutu, ka mums kaut kā trūktu.

Pārējā laikā barikāžu dienās biju pa Liepāju, pie televīzijas torņa. Tur Ernests Leimans darbojās. Tur biju tieši tajā naktī, kad amerikāņi iebruka Kuveitā, tas bija saspīlējums, klausījāmies, kas tur notiek.

Liepājas barikādēs arī bija ļoti daudz cilvēku, atsaucība bija liela. Kas nevarēja uz Rīgu aizbraukt, nāca te. 20. janvārī manai sievai ir dzimšanas diena. Mājās bija uzklāts galds. Ieslēdzām televizoru.

Sākās apšaude [Bastejkalnā], ciemiņi visi aizgāja prom, es – uz Tautas fronti. Tur salasījās visa valde, bez kāda aicinājuma, sprieda, kas jādara – ka jāturpina braukt uz barikādēm, uz Rīgu, un viss turpinājās.

Piemiņai paliek medālis – barikāžu dalībnieka nozīme. Kādus vēl bonusus! Par ko? Kurš tad no latviešiem toreiz nepiedalījās? Un diezgan daudz krievu arī tur bija! Tā bija vispārēja tautas kustība. Tas bonuss ir tā mūsu uzvara!

Es uzskatu, ka tas toreiz bija mūsu pienākums – iet uz barikādēm. Kaut kāds gandarījums bija, ka Latvijas neatkarība tika iegūta un liela brīvība. Visumā jau, salīdzinot ar to, kā bija toreiz un kā ir tagad, dzīves kvalitāte ir daudz augstāka, nekā padomju laikos bija. Tas ir nenoliedzami. Par to neviens nešaubās. Un tagad, kas grib, tas var strādāt, kas negrib, var nestrādāt.

Liepāja tolaik bija ļoti nolaista. Ar šiem laikiem Liepāja ir ļoti progresējusi sakoptības ziņā. Taču gribētos citādāku vēlēšanu likumu. Katrā partijā ir pa labam cilvēkam, pārējie pielasīti, kas neko nejēdz. Cik ir to gudro cilvēku, kas var strādāt? Kariņš ir ļoti švaks valdības vadītājs – viņš it kā satur kopā, bet nevada.”

Tagad šķiet neticami, kam bijām liecinieki

Bunceniece Silvija Gūtmane ir vēstures entuziaste, bijusi arī 1991. gada barikāžu dalībniece:

”Man 1991. gada janvārī bija 35 gadi, biju Bunkas kolhoza arodkomitejas priekšsēdētāja. Vieni uz barikādēm aizbrauca ģimenes dēļ, citi tieši šī iemesla dēļ palika mājās. Mums bija Tautas frontes aktīvisti, mēs, visa ģimene, bijām iesaistīti, jo kara laikā mūsu tuvinieku lokā bija izsūtītie, represijās cietušie.

Barikādes nav vienīgais man nozīmīgais notikums – tā laika norises var ielikt divu gadu ciklā – sākot no vērienīgā Baltijas ceļa, beidzot ar augusta puču. Biju klāt visos lielākajos un nozīmīgākajos notikumos Rīgā. Tieši neatkarības atgūšanas laika atmiņas ar katru gadu paliek arvien spilgtākā atmiņā, tās neizdzēšas – daudz ko atceros tā, it kā tas būtu bijis vakar. Barikāžu laikā televīzijā, radio un presē atgādina šīs izjūtas, un ik reizi jūtos ļoti pacilāta un saviļņota, jo es tur arī biju klāt un piedalījos.

Es lepojos ar to, ka esmu tam bijusi klāt – tas ir bijis nozīmīgs mana mūža mirklis. Man bieži prasa, vai brauktu atkal. Ja būtu valstij apdraudējums, domāju, ka būtu, kas ietu un brauktu, gribētu arī pati, bet man tie gadi, bet noteikti aicinātu citus doties.

13. janvārī pēc manifestācijas teica, ka būs barikādes, vēl nepalikām, pārbraucām mājās. Barikādēs es nebiju pirmajā grupā, kas brauca, taču palīdzēju pirmajiem sagatavoties. Jau 14. janvārī mēs vācām sanitārās somas, nestuves, savācām no kolhoza ēdnīcām pārtiku. Kolhoza dzīve apstājās, jo tas bija viens moments – jābrauc! Atceros, kā katlus likām kastēs, pirkām maizi. Gatavojāmies kā uz karu.

Otrā mūsu grupa, kurā biju arī es, aizbrauca divas dienas pirms 20. janvāra. Bijām pilns autobuss, bet Rīgā nokļuva kādi desmit, jo pa ceļam saplīsa autobuss. Kad bijām galā, teica, lai sievietes labāk brauc mājās, jo valdīja drūma priekšnojauta – nebija vairs tā, ka dziedātu un dejotu, kā tas bija pirmajā piegājienā. Un 20. janvārī notika apšaudes.

Lai gan šajā notikumā biju tikai divas dienas, joprojām šķiet neticami, ko kopā paveicām. Gribētos, lai arī ikdienā atcerētos par mūsu centieniem uz neatkarīgu valsti, būtu vienoti par šo notikumu ne vien dziesmu svētkos un sporta notikumos.”

Dziedājām un iznēsājām ”Atmodu”

Grupas ”Credo” dibinātājs Valdis Skujiņš kopā ar citiem mūziķiem barikāžu laikā bija Rīgā, lai iepriecinātu un atbalstītu savas valsts aizstāvjus ar priekšnesumiem:

”Doma laukumā atradās neliela skatuvīte, uz kuras ik pa laikam muzicēja dažādi mākslinieki. Uz Rīgu braucām kā Liepājas Jaunatnes centra pārstāvji. Viss ”Credo” nemuzicēja, bijām sadalījušies mazākās grupās. Piemēram, atsevišķas uzstāšanās Doma laukumā bija Aldim Langbaumam un Edgaram Silacērpam.

Atceros, ka uz galvaspilsētu toreiz devās viņi abi, es, Valērijs Liepa un Guntis Veits. Mēs ciemojāmies pie Elitas Veidemanes ”Atmodas” redakcijā. Avīzi, šķiet, izdeva vai katru dienu. Tikko bija iznācis jaunākais numurs, Elita mums katram rokās iedeva kaudzi ar jaunāko metienu, un mēs kļuvām par avīžu zēniem. Devāmies pie barikāžu aizstāvjiem ar jaunākajām ziņām. Tā bija iespēja satikt tik daudzus cilvēkus! Mūs pazina un gribēja runāties, aicināja uzkavēties pie ugunskuriem. Sanāca, ka Liepājā atgriezāmies tieši tajā dienā, kuras vakarā bija šaušana Bastejkalnā.

Esot tur, Vecrīgā, izjūtas bija ļoti labas – kā starp savējiem. Fantastiska kopības sajūta, ticība un cerība, ka mūsu zeme tiks nosargāta. Cilvēki atbraukuši no visas Latvijas. Jaunas iepazīšanās, interesantas sarunas un, ko tur liegt, sildīšanās ne tikai ārēji pie uguns, bet arī iekšēji. Janvāris bija auksts!

Ļoti skaidri atceros vienu epizodi, ka mēs ar Jaunatnes centra ”Volgu” braucām pa Gorkija ielu. Automašīnā valdīja pacilāts noskaņojums. Priecīgi runājām, pat kaut ko dziedājām, bet pēkšņi mums priekšā no Gorkija ielas izgrieza padomju armijas vilītis, un mēs ieraudzījām, ka tajā sēž drūmi vīri ar automātiem rokās.

Mēs visi momentā palikām klusi. Kad pēc pāris kvartāliem armijnieki nogriezās, bija tās kopējs pūtiens ”fu, fu, fū…”. Sajūta, armijniekus tik tuvu redzot, ne tā patīkamākā.

Šodien daudzos latviešos un Latvijas iedzīvotājos manāma tāda kā bravūra, dusmas, nepatika pret to, kā dzīvojam, kas notiek, bet, manuprāt, ja rastos līdzīga situācija, kā tolaik, 1991. gada janvārī, cilvēki ietu atkal un sargātu savu zemi. Mums noteikti atkal sanāktu, jo nevar būt, ka tā dziļā kopības sajūta pavisam pazudusi.

Jau pagājis 31 gads, kas nav maz, bet barikāžu laiks jau kļuvis par mūsu vēsturi. Tie, kuri to piedzīvojām, manuprāt, esam tiešām bagāti. Laiku pa laikam der atcerēties, ka tādu tautu, kurām ir pašām sava valsts, nemaz nav daudz…”

Kad satiekamies, pārsvarā klusējam

Pāvilostnieks Ivars Freidenfelds bija viens no autobusa šoferiem, kuri vadāja barikāžu aizstāvjus uz Rīgu:

”Visi bija satraukti, tas skaidrs. Neviens nezināja, kas notiks. Neesmu bijis vēl kritiskākos brīžos, nezinu, kā tad būtu. Mūsu Pāvilostas nodaļa bija, tā teikt, pirmajā postenī, stāvējām pie Pulvertorņa. Visus autobusus bijām salikuši priekšā kā barikādes, tur stāvēja arī smagais transports. Sanāca taisni pret Bastejkalnu.

Kad 20. janvārī sākās apšaude, lodes sitās pret sienu. Mēs visi bijām iekšpusē pie ugunskuriem aiz barikādēm. Sajūtas bija drūmas. Sākumā likās, ka nāk mums virsū uz barikādēm.

Tai brīdī skatījāmies ”Panorāmu”. Izgājām laukā, beigās sapratām, ka šauj uz Iekšlietu ministriju. Ka autobusam trāpījusi lode, atklājām vien tad, kad jau bijām mājās, Pāvilostā.

Protams, tobrīd uz barikādēm visi iedomājāmies arī par mājiniekiem, ka viņi pārdzīvo. Tiklīdz bija iespēja, devāmies piezvanīt uz mājām un pateikt, ka visi ir dzīvi, viss kārtībā.

Kad sāka šaut, daudzi devās ārā no Vecrīgas, arī pāvilostnieki. Jozis Vaškus palīdzēja iznest ievainoto operatoru Andri Slapiņu. Dagni Ozolu ievainoja, viņam trāpīja trīs lodes. Abi šie varoņi vairs nav starp mums, devušies mūžībā.

Es noteikti ietu vēlreiz uz barikādēm. Domāju, ka visi ietu. Kritiskos brīžos visi cilvēki kļūst saliedēti. Tā bija pirms simt gadiem, kad vajadzēja aizstāvēt Latvijas neatkarību, un būs vēl, ja vajadzēs. Tikai miera laikā cits ar citu strīdamies.

Galvenais ir stāstīt jaunajiem par neatkarības nosargāšanu, lai nākamās paaudzes zinātu, kas un kā notika. Paši jau atcerēsimies. Uz atceres pasākumiem tepat Pāvilostā es parasti aizeju. Uz Rīgu neesmu braucis. Kad satiekamies, vairāk jau klusējam. Tie, kas tur bija, visu jau zina. Kāds kaut ko atceras, pastāsta. Nekas priecīgs jau tur nebija, nekāda jautrība.

Es tagad esmu pensijā. Saimniekoju uz vectēva zemes – audzēju labību. Bija gaļas lopi, bet atteicāmies. Strādāšu, kamēr pietiks spēka.”

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz