Tieslietu ministrijas pārstāve Evija Rimšāne aģentūrai LETA pavēstīja, ka tikšanās laikā Bordāns kopā ar Gaiķi secinājuši, ka tūlītējas korekcijas Liepājas cietuma iepirkumā nav nepieciešamas, taču Iepirkuma komisijai ir nepieciešams sekot līdzi tā dēvētās “karteļa lietas” tālākajai attīstībai, ņemot vērā uzņēmēju iespējamās pārsūdzības.

Sarunas gaitā tika pārrunāta nepieciešamība rosināt plašāku diskusiju par nepieciešamajiem uzlabojumiem būvniecības un publisko iepirkumu likumdošanā, lai mazinātu šādu atgadījumu atkārtošanās iespējamību nākotnē.

Tāpat Rimšāne informēja, ka Bordāns ir nolēmis pārrunāt ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) nepieciešamās rīcības, lai arī valsts no savas puses spertu visus nepieciešamos soļus, kas liegtu iespēju tirgus dalībniekiem turpmāk izmantot aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos.

LETA jau ziņoja, ka tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums un citi.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes – VEF kultūras pils, kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija.

KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūrsalīcis”, Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.