No ASV, Izraēlas, Austrālijas, Vācijas, Lielbritānijas, Somijas, Krievijas 42 Liepājas ebreju pēcteči pagājušajā nedēļā satikās savu senču pilsētā. Saieta centrālais notikums – Latvijas simtgadei veltītā brīvības cīnītāju ebreju pieminekļa atklāšana pēc restaurācijas.

Desmitajā pasaules ebreju saietā Liepājā, kas notika no 25. līdz 27. jūlijam, viesi godināja senču piemiņu, apmeklējot holokausta upuru piemiņas vietas. Taču salidojuma centrālais notikums bija veltīts Latvijas simtgadei – tika atklāts restaurētais piemineklis sešiem ebreju karavīriem, kuri krita Latvijas Neatkarības karā 1919. gada novembrī cīņās pret bermontiešiem Liepājā. Šis Latvijā ir viens no retajiem saglabātajiem pieminekļiem, kas veltīts tieši brīvības cīnītājiem ebrejiem un pārsteidzošā kārtā saglabājies cauri visiem politiskajiem režīmiem, kuri nebija ebrejiem labvēlīgi, pastāstīja muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis. Pieminekli restaurēja par atklātā sabiedriskā fonda “Liepājas ebreju mantojums” un citu ziedotāju līdzekļiem.

“Šis bija pirmais piemineklis kritušajiem ebreju karavīriem Latvijā. Iegravētie vārdi ir apliecinājums ne tikai ebreju dalībai Latvijas Brīvības cīņās, bet arī viņu piederībai, viņi bija izlēmuši aizstāvēt to, kas viņiem bija svarīgs – savu zemi, savu pilsētu. Četri šeit apbedītie karavīri krita cīņās, divi nomira vēlāk, jau pēc cīņām. Katra karavīra biogrāfijas izpēte vēl turpinās. Mums ir maz informācijas par viņiem, jo šie karavīri krita ļoti jauni. Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons viņus sauc par aizmirstajiem kareivjiem. Katrs piemineklis lielā mērā ir stāsts nevis par tiem, kuriem tas veltīts, bet stāsts par mūsu pašu attieksmi, par mūsu pašu prioritātēm. Mums, ebreju kopienai, ir ļoti liels prieks, ka šis piemineklis ir atjaunots,” stāstīja I. Ļenskis.

Saistībā ar pieminekļa restaurāciju fonds “Liepājas ebreju mantojums” izdevis bukletu. Tajā izmantota informācija no 1938. gadā izdotā Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības jubilejas almanaha, kur teikts, ka Latvijas Neatkarības karā līdzās latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem par mūsu zemes brīvību cīnījās vairāk nekā 2000 ebreju. Vismaz četri no viņiem apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, bet trīs – ar Triju Zvaigžņu ordeni.

“Šī ir vēsture, kas mūs vieno, un tādu vēsturi mums vajag,” piemiņas brīdī pie holokausta upuru uzvārdu sienas sacīja fonda pārstāve Ilana Ivanova, atgādinot, ka pēc Otrā pasaules kara Liepājā bija palikuši dzīvi tikai 25 ebreji, no tiem 11 izglābusi Sedulu ģimene slēptuvē Tirgoņu ielā 22. Taču pirms Otrā pasaules kara Liepājas ebreju kopienā bija apmēram 7000 ebreju.

Kopā ar salidojuma dalībniekiem gan holokausta upurus, gan Latvijas brīvības cīnītājus godināja arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Liepājas būvvaldes pārstāves, Liepājas ebreju draudzes sadarbības partneri – 6. vidusskolas pārstāvji, arī sadarbības partneri no Klaipēdas ebreju draudzes un citi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29.jūlija numurā.

#kvards-20190729-03#

12Skatīt galeriju