Divu bērnu māmiņai Kristīnei sestdienai bija lidmašīnas biļetes uz Angliju. Ieraudzījusi, ka Pērkones zirgiem visi izbraucieni kamanās jau rezervēti, viņa saskuma. Gabrielam un Sofijai ļoti patīk zirgi, taču Kristīne Liepājā pie mammas viesojoties vien pāris reižu gadā. Sieviete uzrakstījusi Facebook komentāru, cik ļoti žēl, ka nesanāks, un lūdza dot ziņu, ja vien atbrīvojas kāda vieta. Otrdien saņēmusi ziņu: “Būs!” Ierodoties brīvdienu mājā “Atomi” un ieraugot kamanās iejūgto zirgu, visi trīs smaidīja.

“Kolosālas sajūtas!” sauca Kristīne. “Pa ziemu nebijām braukuši, tikai vasarā Lielbritānijā. Pa ziemu ir kaut kas cits. Meita saka – es gribu ātrāk, ātrāk! Bērni ir sajūsmā.” Tagad gaidīšot vasaru, kad atkal atbrauks uz Latviju, jo bērni vēlas trenēties ar zirgiem. Dēlu likšot uz zirga, mazo meitu – uz ponija. “Saskarsme ar zirgu ir gan atpūta, gan terapija,” viņa uzskata. Bērniem, kuri dzimuši Lielbritānijā, ļoti patīkot atbraukt uz Liepāju, jo šeit ir jūra un zirgi. “Ļoti patika. Vizināties ir jauki. Man iedeva grožus paturēt! Viņa ir tik laba,” teica Gabriels, glaudot ķēvīti Ipru.

Zirga saimniece Līga Kučina pastāstīja, ka Ipra ir ļoti pieredzējusi un prot savu amatu: “Izbijusi darba ķēvīte, reiz mežā strādājusi, kartupeļus vagojusi. Šogad divdesmit gadu, bet veselība stipra.” Kamanas vilkt gan Iprai reti sanākot, jo ziemas bez sniega.

Pieprasījums pēc braucieniem esot milzīgs.

“Zvana un brīvdienu laikus momentā izķer,” teica Līga. Braucējiem laiks ir ierobežots, jo cilvēki šeit brauc arī trenēties jāšanā. Braucams ir tikai viens zirgs, turklāt Iprai jāstrādā arī zem segliem. Vislielākais prieks no vizināšanās tiek bērniem, taču arī pieaugušie stāstot, ka nekad nav izbraukuši kamanās vai arī to darījuši sen bērnībā. Šī ir viena no retajām aktivitātēm, kas notiek ārā un ir atļauta. “Bērniem skolā mājasdarbā jāstāsta, ko darījuši. Nav ko ierakstīt, jo katru dienu viens un tas pats. Atbrauc šeit, tad ieliek bildi, apraksta, un mājasdarbs gatavs,” atklāja Līga.

Vieniem braucējiem tiek atvēlēta stunda, taču izbrauciens ilgs pusstundu. Vēl pusstundu zirdziņš atpūšas, lai ņipri varētu vizināt nākamos pasažierus.

Vairāk par trim braucieniem dienā saimniece cenšoties neplānot, jo zirgs ir pirmajā vietā. Lai arī liekas, ka slieces slīd pašas, tomēr sniegs no sniega atšķiroties. “Šodien ir nedaudz mitrāks, tā ir labāk. Kad bija sauss un sniega pūka, it kā bieza kārta, bet slieces iziet cauri, zirgam ir grūti, jo brīžam iet pilnīgi pa granti. Tad atsakām cilvēkiem. Viņiem šoks, jo sniegs ir, kāpēc tad ne? Taču skaņa pa granti iet caur kauliem,” pastāstīja L. Kučina.

Ipra nav apkalta, un Līga uzskata, ka labāk arī to nedarīt, ja ļoti neslīd un var iztikt. Turklāt izrādās – vairākus Nīcas puses zirdziniekus ierobežojumi atstājuši bez kalēja pakalpojumiem. “Mums kalējs brauca no Lietuvas, tagad netiek šurp. Ir jau labi kalēji arī šai pusē robežai, bet lietuvietim man ir uzticība. Galvenais ir saikne ar zirgu. Viņš atbrauc, un var redzēt, ka zirgiem patīk. Visu dara mierīgi, nebļauj uz zirgu, ja tas pakustas,” viņa atklāja.

Cilvēkiem, kuri vēl brauks vizināties, L. Kučina iesaka tiešām silti saģērbties. “Braucam, visi priecīgi, taču ļoti daudzi jau gaida, kad tiks mašīnā sasildīties, jo saģērbušies par plānu,” viņa atzina.