Brīvdabas estrāde “Pūt, vējiņi!” tuvojas spāru svētkiem
“Turam īkšķus, lai spāru svētki varētu notikt februārī,” ziemas dēļ uzņēmums “Bildberg” pārtraukt jaunās brīvdabas estrādes “Pūt, vējiņi!” celtniecību neplāno, trešdien pastāstīja ģenerālbūvnieka pārstāvis, būvdarbu projekta vadītājs Anars Abdullajevs.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Neliels sals būvdarbus netraucē. Estrādei jābūt uzbūvētai augusta pirmajā pusē.
“Pašlaik top otrā stāva pārsegums un gatavojamies jumta izbūvei,” stāsta pašvaldības Attīstības pārvaldes pārstāve Solvita Kaņevska, kura vada Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”. “
Pūt, vējiņu!” atjaunošana ir šī projekta daļa. S. Kaņevska raksturo, ka šajā objektā būvdarbi noris labā tempā.
Ir pabeigta ārējo inženiertīklu izbūve – ūdensapgāde, sadzīves kanalizācija, lietus ūdens kanalizācija, apgaismojumam nepieciešamie elektrotīkli.
Ap skatītāju vietām paredzēto laukumu uzbūvētas betona atbalsta sienas, pie tām pašlaik top skatītāju sēdvietu tribīņu pakāpieni. Pie atbalsta sienām montē metāla konstrukcijas, pie kurām vēlāk stiprinās vēja aizsargstiklus.
Tikai oktobra vidū notika simboliskā būves pamatakmens iemūrēšana. Līdz gada beigām ir paveikti 20 procenti no paredzētajiem būvdarbiem, tostarp arī vecās būves un bijušā labiekārtojuma demontāža.
“Ceram, ka arī turpmāk ne kovids, ne laikapstākļi korekcijas neieviesīs.”
A. Abdullajevs rāda – no vecajiem “Pūt, vējiņiem!” palikusi vien kalto akmeņu mūra žoga daļa, pārējais viss jauns. Vecās skatuves akmeņu mūra siena bijusi jau bīstama, un arī to vajadzējis nojaukt, tas arī izdarīts atbilstoši projektam.
“Cik ziema atļaus, tik darīsim. Otrdien, piemēram, līdz pusdienlaikam strādnieki jau bija izmirkuši – palaidām mājās, nevar riskēt ar cilvēku veselību, ņemot vērā mūsdienu apstākļus,” stāsta projekta vadītājs.
Šis objekts firmai “Bildberg” ir neparasts – segta brīvdabas estrāde vēl nav būvēta, stāsta A. Abdullajevs: “Izaicinājums – tomēr
liepājniekiem svēta vieta, pilsētai “Pūt, vējiņu!” aura ir vajadzīga, un mēs to esam gatavi uzturēt.
Soli pa solim ejam, ir nianses, kas jāpārdomā trīs un četrreiz, bet, saskaņojot ar autoriem, viss notiek pēc projekta, sarežģījumu nav.”
Varot just garāmejošo liepājnieku attieksmi – tā ir labvēlīgi ieinteresēta – spriež būvnieks.
Jau rakstīts – jaunā estrāde aizņems mazāku teritoriju, jo bijušo koncertdārza daļu ar jauniem apstādījumiem integrēs Jūrmalas parkā.
Savukārt, ja kādam sarīkojumam vajadzēs vairāk vietas, tad teritoriju norobežos ar mobilu žogu. Bruģēšana un apstādījumu ierīkošana būs apakšuzņēmuma “CTB” rokās.
Uz nākamās kases kabūža letes celtnieki salikuši trauku lauskas – tās, rokot pamatus un inženiertīklus, te atrod lielā daudzumā. Kuzņecova, Jesena porcelāna, “Ramzeja un Co” alusdarītavas stikla trauku atliekas, senatnīgas stikla pudelītes maziņas un lielākas – varbūt tās nes atmiņas no bijušā “Ķeizara paviljona”, vai varbūt no otra kaimiņa – kādreizējās peldiestādes, kas lai zina.
Celtnieku vagoniņa birojā jau izveidojusies interesanta kolekcija. Te atrasta arī “Aldara” simt gadu jubilejas pudele no 1965.gada – tā gan būs izdzerta jau “Pūt, vējiņu!” laikmetā.
“Mums ir doma, ka mēs tās atdosim ”Pūt, vējiņu!” lietotājiem, lai uztaisa sev tādu ka muzeja skapīti,” saka projekta vadītājs.
Vecais koncertdārza dekoratīvais metālkalumu žogs savu laiku nokalpojis, norūsējis. Taču, līdzīgi kā pēc vecajiem koncertdārza soliņiem, arī pēc žoga posmiem jau interesenti ir apvaicājušies.
“Man liekas, nevienu solu tā arī neizmeta ārā, visus kāds gribēja. Kāpēc ne? Ja cilvēkiem liekas, ka tas ir svēts – lūdzu! Es arī mīlu vēsturi,” teic A. Abdullajevs.
Lai arī būvdarbi jāpabeidz augustā, pēc tam vēl vismaz mēnesis droši vien paies, kamēr Būvniecības valsts kontroles birojs estrādi pieņems ekspluatācijā, tāpēc S. Kaņevska neprognozē, ka jau šovasar estrāde varētu sākt darboties.
