Būna jau sāk sargāt krastu pie Liepājas
Baltijas jūrā, Liepājas pašos ziemeļos, labu gabalu aiz holokausta upuru memoriāla, šovasar izbūvēti pirmie 120 metri no topošās būnas pamata. Molam līdzīgās būves uzdevums būs aizsargāt krastu no erozijas, un it sevišķi – paglābt pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas ūdenī un no ekoloģiskas nelaimes.
"Kurzemes Vārds"
Lai gan šis vēl ir tikai sākums, jau tagad redzams, ka uz dienvidiem no pusbūvētās būnas krastā sāk uzkrāties smiltis un, akciju sabiedrības “LNK Industries” būvdarbu vadītāja Dmitrija Šuškeviča vārdiem, “veidojas jauna pludmale”.
Otrdien “Kurzemes Vārds” satika būvdarbu vadītāju pie topošās būnas. Pēc pāris nedēļām paredzēts darbus šeit pārtraukt līdz pavasarim, jo hidrobūvju tapšana ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem – darbam palīdz mierīga jūra, turpretī vējš un viļņi tam traucē, tāpēc ziema un vēls rudens nav piemērots laiks rosībai ūdenī.
D. Šuškevičs pastāstīja, kā top šī aizsargbūve, kas sākusi stiepties tieši perpendikulāri krasta līnijai. Būnas pamatā ir divas 225 metrus garas ģeotekstila caurules divu un trīs metru diametrā. Tās ir piepildītas ar smiltīm un ir “kā tādi cīsiņi”, salīdzināja būvdarbu vadītājs. Šie varen lielie smilšu “cīsiņi” tiek aplikti ar pelēcīgiem triju dažāda lieluma frakciju granīta akmeņiem, kurus ar kuģiem ved pāri jūrai uz Liepājas ostu no Zviedrijas. Pavisam būs vajadzīgi 10 tūkstoši tonnu akmeņu. Saskaldīto ziemeļvalsts klinšu gabalu krāvums veidos trapeces formu. Šīs trapeces augstums virs jūras ūdens būs aptuveni 2 metri – būnas augstums un platums būs mainīgs atkarībā no ūdens dziļuma. Pašlaik pirmo 120 metru krāvums vēl ir tikai jūras ūdens līmenī, akmeņi sabērti līdz vietai, kur ūdens ir divus metrus dziļš. Būnas platums augšpusē būs pieci metri, bet būnas pamatā krāvums būs jau 32 metru platumā. Pašreiz akmeņi sabērti pirmajos 120 metros, nākamgad darbu turpinās. Būnas tālākajā daļā 75 metru garumā būs zemē iedzītas rievsienas un šajā posmā būnu papildus akmeņiem sargās lieli, 7,2 tonnas smagi betona kubi, kuru šķautne ir 1,45 metru garumā. Kubi būs novietoti apmēram četru metru augstumā virs jūras līmeņa. Būna stiepsies līdz vietai, kur ūdens dziļums būs trīs metri.
Būs nepieciešami apmēram 2000 kubu, un ziemā “LNK Industries” nodarbosies ar to izgatavošanu. Bet pašā būnas galā tiks novietota neliela bākuguns, kas sliesies vēl divus metrus augstāk virs kubiem.
No oktobra beigām līdz pavasarim būs būvdarbu tehnoloģiskais pārtraukums. Plātņu ceļš ir tikai pagaidām, būvniecībai. Būnas augstums faktiski būs kāpu augstums. Šovasar nekādu sevišķu pārsteigumu nav bijis, vasarā tikai pāris nebūtisku vētru.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tā termiņš ir 2023. gada nogale. Taču būvnieka mērķis ir būvniecību pabeigt nākamgad, un, tā kā šogad plānotie darbi ir paveikti, var cerēt, ka būnu nākošgad tiešām arī pabeigs, pastāstīja pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ieva Dejus.
Šā gada 24. martā pašvaldība noslēdza līgumu ar “LNK Industries” par būnas izbūvi Baltijas jūrā.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,575 miljoni eiro, no tā ERAF finansējums 4,675 miljoni eiro, pašvaldības nauda – 693,36 tūkstoši eiro, valsts budžeta līdzekļi – 206,25 tūkstoši eiro. Pēc projekta ieceres, 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugumam pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jābūt pieciem metriem. Taču papildus būnai pašvaldībai būs arī jāizbūvē krasta stiprinājumi no būnas līdz attīrīšanas iekārtām. Pašlaik tiek izstrādāts krasta stiprinājumu būvprojekts.
