Grozījumi paredz, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) būs tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu par piekļuves tīmekļvietnei ierobežošanu pirms iepriekšējā lēmuma termiņa beigām, ja tīmekļvietnē tiek retranslēta audiovizuālā programma, kuras jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

Šajā lēmumā būs jānorāda periods, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka komisija sēdē 27. maijā izskanēja informācija par “caurumu” regulējumā par Latvijā ierobežotu Krievijas propagandas mediju tīmekļa vietņu bloķēšanu.

Komisijas vadītāja Leila Rasima (P) atzīmēja, ka saņemta informācija, ka NEPLP izsūtījusi vēstuli pakalpojumu sniedzējiem, ka tiem triju dienu laikā ir jāatjauno piekļuve tām vietnēm, kurām līdz šim piekļuve bija ierobežota.

Šo vietņu saraksts, pēc Rasimas teiktā, esot gana apjomīgs, un starp tām esot arī sankcijām pakļauta vietne.

Rasima interesējās, kā NEPLP līdz šādai situācijai nonāca un vai padomē tika meklēti risinājumi.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kurš tagad jau paziņojis par amata pamešanu un došanos politikā, atteica, ka padome “tikai ievēro likuma grozījumus”, kuri Saeimā apstiprināti 2021. gadā.

Proti, likums paredz, ka NEPLP konkrētas lapas drīkst bloķēt uz laiku līdz diviem gadiem.

Pēc tam padomei šis liegums jānoņem un jāpārbauda, vai šī vietne joprojām pārkāpj retranslācijas noteikumus.

Ja tas tiek konstatēts, tad vietne atkal tiek bloķēta.

Savukārt sankcijām pakļautas lapas īslaicīga atbloķēšana esot bijusi “cilvēcīga kļūda”, kas jau tikusi labota, klāstīja Āboliņš.

Ja vietne pēc divu gadu ierobežošanas joprojām pārkāpj retranslācijas nosacījumus, tā dažas dienas Latvijas teritorijā var darboties netraucēti, jo atkārtota bloķēšana nenotiek uzreiz.