Šodien beidzas divu nedēļu maratons, kura laikā Valsts darba inspekcija visā Latvijā, arī Liepājā, intensīvi pārbauda būvlaukumus, pievēršot uzmanību darba aizsardzības prasību ievērošanai un darbinieku reģistrētai nodarbinātībai.

Kaut arī rezultāti vēl tiek apkopoti, pirmos secinājumus izdarīt var, proti, – darba drošība ne visur ir cieņā.

Pēdējos gados vienlaikus ar darbu apjoma pieaugumu Liepājā un apkaimē būvniecībā bijusi tendence nelaimes gadījumu skaitam palielināties. Vissmagākās traumas strādnieki guvuši, krītot no sastatnēm, kāpnēm, jumta, pacēlājgroza, kā arī savainojušies,  strādājot ar instrumentiem, tiekot saspiesti starp konstrukciju elementiem, pakļūstot zem grūstošām sienām, gūstot elektrotraumas utt.

Par laimi, šogad Liepājā nelaimes gadījumi būvobjektos nav reģistrēti. Tas gan, visticamāk, ir saistīts ar celtniecības apjomu straujo kritumu. Bet valstī kopumā, kā laikrakstu informēja Latvijas Celtnieku arodbiedrības birojā, vēl pērn tieši būvobjektos gājuši bojā visvairāk strādājošo.

“Neraugoties uz būvniecības apjomu samazināšanos valstī, šī joprojām ir viena no augsta riska nozarēm gan darba drošības prasību ievērošanas, gan nereģistrētās nodarbinātības jomā,” atzīst Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse. Un uzsver: lai uzlabotu situāciju, Valsts darba inspekcija turpinās pastiprināti kontrolēt šo nozari.

Šogad nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas ietvaros VDI jau esot veikusi vairāk nekā 700 pārbaužu, atklājot ap 350 nelegāli nodarbinātu personu, visvairāk – 196 – atkal būvniecībā. Pēc A. Luhses teiktā, arī pērn būvniecība bijusi pirmajā vietā pēc nelegāli strādājošo skaita.  

No 24. maija līdz 4. jūnijam ik dienas VDI inspektori apmeklēja vairākus būvobjektus. Darba daudz, jo Liepājā darbojas tikai četri  inspektori.Reidā, kurā pievienojās arī “Kurzemes Vārds”, varēja pārliecināties, ka, par laimi, ne jau visos būvobjektos ir pārkāpumi. Vairumā gadījumu darba aizsardzības noteikumi tiek ievēroti, strādniekiem ir nepieciešamais individuālās drošības aprīkojums, tāpat kārtībā ir dokumenti. Tomēr ir arī objekti, kur bail skatīties, redzot vairāku metru augstumā pa sastatnēm vai uz jumtiem bez ķiverēm un stiprinājumiem bezbēdīgi balansējam jaunus un ne tikai jaunus vīrus.

Viens no šokējošākajiem piemēriem – būvobjekts E. Tisē ielā 81, kur, inspektoriem piebraucot, jau pa gabalu redzams, ka daudzstāvu mājas sastatnēs rosās celtnieki bez jebkāda drošības aprīkojuma, pat ķiveru galvā nav. Jā, sastatnes apvilktas ar tīklu, taču diezin vai tas spētu ko līdzēt, ja kāds kristu, piemēram, no sestā stāva. Ķibeles turpinās, kad strādniekiem sāk prasīt dokumentus. Kāds tomēr atrod apliecību, bet tā neatbilst noteikumiem – nav fotogrāfijas, nav arī ierakstīts darba līguma reģistrācijas numurs.

Kamēr VDI vecākais inspektors Agris Degtjarevs dodas izpētīt mājas iekšpusi, inspektore Kristīne Grulle-Drulle tincina turpat ārpusē sastaptos strādniekus. Viens otrs šķiet kā no Mēness nokritis. Kad sāka strādāt, kur ir darba līgums? Rausta plecus, neatceras. Kāpēc nav ķiveres? Nezina. Kur ir būvdarbu vadītājs? Nezina. Par laimi, vismaz zina to, ka strādājot no pulksten 8 līdz 17 un saņemot minimālo algu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. maija numurā. 

VDI inspektore Kristīne Grulle-Drulle iztaujā strādājošo, kurš visādi mēģina savu identitāti slēpt.