liepajniekiem.lv
Lielā mērā tas saistāms gan ar to, cik plašs ir programmu piedāvājums, gan kur šīs iespējas ir pieejamas. Mūspusē caurkritušos uzņem vienīgi Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas struktūrvienībā.
Priecājas, ka nav jāpaliek uz otru gadu
Viena no jaunietēm, kas Cīravā izmanto jauno iespēju, ir Evelīna. Viņa pastāsta, ka 9. klasi iepriekš nav nācies atkārtot un šī ir pirmā reize, kad nenolika kādu eksāmenu. Nepietiekamu vērtējumu saņēmusi angļu valodā.
“Nolēmu, ka labāk eju kaut ko mācīties tālāk, nevis atkārtoti palieku 9. klasē. Pagaidām vēl šķiet, ka, te mācoties angļu valodu, man iet labāk. Domāju, ka tas ir daudzreiz labāk – apgūt kādu arodu.
Man patīk, ka ir vēl kāda iespēja un nav vienkārši piespiedu kārtā jāpaliek uz otru gadu.”
Meitene neslēpj, ka iepriekš par pavārniecības virzienu nedomāja, taču īsti jau nebija, no kā izvēlēties.
“Tas noteikti nebija mans plāns – mācīties par pavāra palīgu. Bet es domāju, ka pēc tam papildus izmācīšos arī kādu citu arodu, kaut ko, kas mani saista vairāk. Labprāt kļūtu par ugunsdzēsēju.”
Cīravā Evelīnai patīk. Arī skolotājas esot ļoti saprotošas un pretimnākošas.
“Kopumā teiktu, ka attieksme un mana pieredze mācību vidē te ir daudz labāka nekā manā iepriekšējā skolā Saldū.
Man arī nebija nekāda satraukuma vienai pārcelties uz Cīravu, jo šeit iepriekš mācījies arī mans brālis – tā ka vide nav pilnīgi sveša,” stāsta jauniete.
Liepājas Valsts tehnikuma sarakstā nav
Cīravas struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa jau vasarā skaidroja, ka jaunietis, kurš ir ieguvis sekmīgus vērtējumus, bet nav nokārtojis kādu eksāmenu, var pieteikties mācīties arodizglītību, lai nepazaudētu veselu gadu, atkārtojot 9. klasi.
Mācības tehnikumā notiek pēc arodizglītības programmas, taču klāt nāk individuālas nodarbības attiecīgajā priekšmetā, kurā netika nokārtots eksāmens.
Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktors Agris Ruperts, lūgts komentēt, kāpēc viņa vadītā izglītības iestāde nav to skaitā, kas piedāvā mācīties caurkritušajiem, portālam skaidroja: “Minētajos MK noteikumu grozījumos
tiesības uzņemt profesionālās izglītības iestādē jauniešus bez iegūtas pamatizglītības ir tām izglītības iestādēm, kuras īsteno trīsgadīgās profesionālās izglītības programmas.
Šo programmu izglītojamie pēc programmas apguves iegūst 3. profesionālās kvalifikācijas līmeni atbilstoši LKI (Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai) bez vidējās izglītības ieguves. Tikai šādās programmās ir iespēja uzņemt jauniešus bez pabeigtas pamatizglītības.”
LVT tiek īstenota viena šāda programma – Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto gāzes iekārtu (MAG-135).
“Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā jaunietis, kurš nav ieguvis pamatizglītību, nevar turpināt izglītību šajā profesionālās izglītības programmā.”
Mācās kopā ar “īpašajiem” audzēkņiem
Tikmēr Cīravā savu izglītības ceļu turpināt izvēlējās trīs jaunieši.
“Ņemot vērā, ka Dienvidkurzemē nebija jauniešu, kas nav nolikuši eksāmenus, un šie ir pie mums atnākuši no citurienes, es teiktu, ka interese ir pietiekama. Bet, pieļauju, ka ar nākamo gadu tā varētu pieaugt, jo pašlaik daudziem vēl varbūt līdz galam nav izpratnes par noteikumiem.
Piemēram, interesi izrādīja arī viens jaunietis, kurš nebija nolicis angļu valodas eksāmenu un kuram bija nesekmīga atzīme arī kādā citā priekšmetā, kurā eksāmenu tomēr bija izdevies nokārtot.
Sanāk, ka tās ir divas nesekmīgas atzīmes un mēs viņu uzņemt nevaram,”
padalās vadītāja L. Zeltiņa.
Cīravā šiem bērniem tiek piedāvātas divas arodizglītības programmas, kurās jāmācās trīs gadus, lai iegūtu kvalifikāciju. Viena no tām ir pavāra palīgs, bet otra – kokapstrādes iekārtu operators.
L. Zeltiņa uzsver, ka pēc absolvēšanas jaunietis varēs gan strādāt profesijā, gan mācīties augstākā līmenī.
“Abas ir programmas, kas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet to vairāk izvēlas bērni ar speciālās izglītības kodiem, tie, kam ir grūtības mācīties.
Līdz ar to šī grupa ir mazāka, tajā var mācīties maksimums 12 izglītojamie. Mums pašlaik sanāk, ka pavāra palīgu grupa ir piepildīta maksimāli, un šie trīs jaunieši vienkārši nāk plusā.”
L. Zeltiņa paskaidro, ka valsts nav noteikusi maksimumu, cik šādu jauniešu viena izglītības iestāde var uzņemt.
Visi trīs izvēlējušies iegūt pavāra palīga kvalifikāciju.
“Izvērtējot pašreizējos sekmju rādītājus, šķiet, ka visiem sokas salīdzinoši labi. Diviem no jauniešiem nesekmīgs vērtējums bija angļu valodā, vienam – matemātikā. Pagaidām šī semestra pirmās atzīmes visiem ir sekmīgas, bet tas vēl īsti nav rādītājs,” saka L. Zeltiņa.
“Protams, jebkurā gadījumā tik viegli viss nebūs. Ja bērns šo eksāmenu nenokārtoja, tad mācību līmenis varētu būt diezgan zems un ar viņu būs cītīgi jāpastrādā.”
Domās, kā pielāgot un uzlabot
Liepājas vispārizglītojošajās skolās 9. klasi nepabeidza 20 jaunieši, pastāsta Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe.
“Iespējams, jauniešus neapmierina profesiju izvēle, kas būtībā ir tikai divi varianti,”
viņa pieļauj, kādēļ lielākā daļa – 15 no viņiem – turpina iet vispārizglītojošā skolā.
Vien divi devītklasnieki aizgājuši uz Cīravu. Par pārējiem R. Meļķe zina, ka viens pārgājis uz tālmācību, viens ir atskaitīts, jo jau bija sasniedzis pilngadību, vēl viens jaunietis atgriezies Vjetnamā.
Šobrīd kopumā izlīdzinošā gada programmu apgūst vien 29 audzēkņi visā Latvijā, portāls uzzināja IZM.
Kopumā eksāmenus nebija nokārtojuši 524 jaunieši:
latviešu valodā minimālo 10% slieksni nesasniedza un sertifikātu neieguva 71 skolēns, angļu valodā – 143, matemātikā – 310.
Līdz ar to secināms, ka tikai pieci procenti izmantojuši izlīdzinošā gada iespēju.
IZM, skaidrojot, kāpēc interese par noteiktām arodizglītības programmām bijusi tik zema, pieļauj, ka grozījumi normatīvajā regulējumā tika apstiprināti 15. jūlijā – laikā, kad skolās ir atvaļinājumu laiks, un tas nav veicinājis plašu informācijas apriti par jaunajām iespējām.
Tāpat IZM atzīst, ka, iespējams, sabiedrībai ir nepieciešams detalizētāks skaidrojums par šo programmu praktisko norisi un turpmākajām iespējām pēc to apguves.
Šāds skaidrojošais darbs aktīvāk tiks veikts, gatavojoties nākamajam mācību gadam.
Ministrija arī uzsver, ka pieprasījumu varētu veicināt lielāka programmu daudzveidība. Vienlaikus jāņem vērā, ka arodizglītībā svarīgi piedāvāt profesijas, kuras ir pieprasītas darba tirgū, un programmu izstrādē tiek ņemts vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis.
Tādēļ, piemēram, metālapstrādi nebija iespējams piedāvāt.
Par mācību procesu tikšot veikta aptauja un sarunas janvārī – pēc tam, kad būs noslēgusies pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, tādējādi konstatējot, vai process norit atbilstoši plānotajam.
IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns reģionālās preses konferencē medijiem apstiprināja, ka šis mācību gads būtībā ir kā sociālā atbalsta pieejas aprobācijas jeb pārbaudes posms.
“Tajā brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija pietiekami operatīvā režīmā lēma ieviest šādu atbalsta mehānismu, bija skaidrs, ka vēl nav pieejami objektīvi dati, uz kuru pamata modelēt tā ietekmi,” viņš skaidroja.
“Tagad mēs jau sākam redzēt, kur šajā pieejā ir ieguvumi un kur vēl nepieciešami uzlabojumi.
Tāpēc šis mācību gads ministrijai sadarbībā ar VIAA un skolu partneriem būs veltīts tam, lai pielāgotu un uzlabotu šo mehānismu. Iespējams, būs jāmeklē arī jauni risinājumi.”
Uzziņai
Izlīdzinošā gada programmu apgūst 29 audzēkņi*:
- Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā frizieru pakalpojumi – 5;
- Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā frizieru pakalpojumi – 3;
- Jelgavas profesionālajā vidusskolā “Jelgavas Amatu vidusskola” frizieru pakalpojumi – 6;
- Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas struktūrvienībā pavāra palīgs – 3;
- Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centrā aprūpētājs – 3;
- Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā pavāra palīgs – 9.
*01.10.2025. dati, VIIS
Avots: IZM
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
