Ēdinātājiem apjukums un liela vēlme strādāt

“Vēl tāda neskaidra situācija un apjukums,” atzīst vairāki uzrunātie ēdināšanas uzņēmu īpašnieki un arī darbinieki. No vienas puses, it kā jūtams neliels atvieglojums, ka lēni tiek mīkstināti pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, bet, no otras puses, ēdinātājus satrauc tas, ka viņiem uzdots pienākums kontrolēt klientus – ir vai nav derīgs digitālais Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošais dokuments.

Viena no uzrunātajām teic: “Ļaujiet taču mums beidzot strādāt un cilvēkiem nākt uz kafejnīcām un restorāniem! Mēs esam ēdinātāji, nevis žandarmi…”

Vēl jūtams, ka uzņēmējus pārņēmis zināms nogurums, precīzāk, zudis optimisms, jo laikā, kad ēdināšanas uzņēmumi bija slēgti, klienti pierada pie šīs situācijas un šobrīd nesaprot, ko drīkst, ko nedrīkst, kuru kafejnīcu izvēlēties un kas viņus tur gaida. Daudzi vispār izvairās apmeklēt ēdināšanas vietas, jo ierobežojumu dēļ negrib justies neērti vai tikt atraidīti.

Otrdien priekšpusdienā, vērojot situāciju Tirgoņu ielā, bija skaidri redzams, ka liepājnieki soļo garām atvērtajām kafejnīcu durvīm. Daži pie tām pieiet, uzmanīgi, pat bailīgi palūkojas iekšā, bet tad dodas prom. Uzņēmēji savukārt ir noguruši ne tikai no ierobežojumiem, bet arī no noteikumiem, kas visu laiku mainās un mainās.

“Beķerejas Roma” mārketinga vadītāja Nika Siliņa prognozē, ka apmeklētāji pie galdiņiem telpās varēs sēdēt tad, kad būs skaidri visi noteikumi, kas jāievēro kā klientiem, tā uzņēmumam. Darbinieki tiks apmācīti, kā pārbaudīt klientu digitālos sertifikātus. N. Siliņa: “Mēs sekojam līdzi informācijai, ko publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Kad zināsim, kā tālāk rīkoties, apsvērsim iespēju klientus apkalpot telpās. Tagad mūsu viesi sēž pie galdiņiem ārpusē.”

Konditorejā “Marcipāns” otrdien, pirmajā atļautajā dienā, klientus iekštelpās vēl neapkalpoja. Produkciju pārdeva tikai līdznešanai. Pārdevēja Sarmīte Bunce saka, ka jāgaida rīkojums, kā strādāt tālāk: “Krēsli, galdi, protams, mums ir, tikai jāsaprot, kā viss notiks pēc jaunajiem noteikumiem. Zinu, ka klientam, kurš kafiju grib padzert pie galdiņa iekšpusē, jāuzrāda digitālais sertifikāts, personu apliecinošs dokuments.

Vai vecajiem ļaudīm tas nebūs apgrūtinājums? Ierobežojumi un to nepārtrauktā maiņa visus ļoti nogurdina…”

Pārdevēja novērojusi, ka ļaudis, kas konditorejā ienāk pēc tirgus apmeklējuma, labprāt padzertu kafiju, apēstu kādu smalkmaizīti, bet to nedrīkst. Tad nu iet laukā, sēž autobusu pieturā un ēd tur.

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vērusi kafejnīca “Aromāts”. Tas notika maija vidū. “Grūti saprast, kādēļ cilvēki tagad tā tiek šķiroti – potētie un nepotētie. Kādēļ nepotētais nedrīkst pie mums ienākt, apsēsties, izdzert kafiju, apēst desertu? Mums jāprasa dokumenti, jākontrolē. Tas taču cilvēkus atbaida,” neizpratni pauž uzņēmuma valdes locekle Jekaterina Žeigure.

Viņai piebalso otra valdes locekle Tatjana Drozda: “Saistībā ar ierobežojumiem ir ļoti daudz jautājumu par ēdināšanas nozari. Salīdzinājumam tikai viens piemērs – nepotēts cilvēks drīkst apmeklēt skaistumkopšans speciālistu un būt kontaktā, bet kafejnīcā iekštelpās sēdēs tikai potētie. Gribētos saņemt kaut kādus loģiskus skaidrojumus.” Darbinieki, kas to vēl nav izdarījuši, ir gatavi potēties, lai varētu strādāt.

“Gandrīz visiem mūsu darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, diviem vēl jāsaņem otrā pote. To, kā strādāsim tālāk, kā pārbaudīsim klientus, grūti pateikt,” spriež atjaunotās kafejnīcas “Sakta” un uzņēmuma “Tropu zieds” valdes locekle Jeļena Judina un telefonā parāda savu sertifikātu.

“Saprotu, ka daudziem nepotētajiem ir sajūta, ka viņi tiek diskriminēti un šķiroti. Likums ir likums, un mums tas jāievēro. Prasīsim, lai klienti rāda savus sertifikātus un dokumentus. Ko gan citu?” viņa apņēmīgi nosaka.

Kafejnīcas un ceptuves “Keikereja” saimnieks Sandris Štāls atzīst, ka vēl mazliet jānogaida. Noteikumi ik pa laikam mainās, un situācija joprojām nebūt nav tāda, kas uzņēmēju un klientu dzīvi padara paredzamu un vieglāku. “Keikerejā” joprojām gaida ikvienu, kas vēlas baudīt kvalitatīvus konditorejas izstrādājumus, bet tos pārdod līdzņemšanai.

Savu nostāju tīmekļa vietnē Facebook nedēļas sākumā uzskatāmi pauda picērija “Amberpizza”, publicējot tekstu: “Mēs, “Amberpizza”, esam noilgojušies pēc savu klientu klātbūtnes zālē pie galdiņiem, pēc klātienē pateikta paldies par gardajām picām, bet… Mūsu valsts valdība pieņem lēmumus, ierobežojumus un sāk iedalīt, diskriminēt cilvēkus un arī mūsu klientus. Mēs tā nedarīsim. Ikviens no jums mums ir ļoti svarīgs. Mēs nešķirosim un nediskriminēsim nevienu cilvēku. (..) Mēs turpināsim strādāt tāpat kā līdz šim līdz brīdim, kad mūsu picērijā pie galdiņiem drīkstēs sēdēt jebkurš, kurš to vēlēsies.”

Fitnesa zāles paliek slēgtas. Ar izņēmumiem

“Visi esam pusgadu gaidījuši brīdi, kad mums atkal atļaus nodarboties ar mūsu iemīļoto sporta veidu un visi cilvēki varēs apmeklēt zāli – visi, bez ierobežojumiem. Diemžēl valdības neadekvāto, praktiski neizpildāmo un diskriminējošo noteikumu dēļ mēs savu klubu 15. jūnijā nevarēsim atvērt,” publiskā paziņojumā kluba Facebook lapā pirmdien pavēstīja “Gym Lāčplēsis” vadītājs Māris Šveiduks.

Šis ieraksts izpelnījās lielu uzmanību un strauji tika pārpublicēts vairāk nekā 250 reižu, saņēma arī vairākus dučus komentāru, kuros pārsvarā M. Šveiduka lēmums izpelnījās atbalstu un cieņu, bet neiztika arī bez žēlām nopūtām, kas pierāda, ka liepājnieki pēc sporta tik tiešām ir noilgojušies. Šī nav vienīgā fitnesa zāle pilsētā, un, lai gan viedokļi un stratēģijas ir dažādas, spēles laukums visiem ir viens un arī riski lielākoties tie paši.

Valdība lēmusi, ka no 15. jūnija atļauti sporta treniņi iekštelpās tām personām, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19, vīrusa pārslimošanu vai testa veikšanu, bet sporta iestādēm jāievēro vairākas drošības prasības: vismaz 25 m² platība vienai personai; telpu piepildījums nedrīkst pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj šo telpu infrastruktūra; pie ieejas labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā; vienā treniņgrupā drīkst pulcēties ne vairāk kā 12 personas, ieskaitot sporta speciālistus; dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nedrīkst pārklāties; treniņa ilgums nedrīkst pārsniegt 90 minūtes; ģērbtuvēs maksimālais piepildījums nedrīkst pārsniegt 25%; sporta telpā jābūt nodrošinātai apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācijai.

Sporta un fitnesa klubu vadītāji Liepājā ierobežojumus vērtē dažādi, liela daļa nesaskata iespēju darbību atsākt, tomēr daļa arī noskaņota optimistiski, bet vēl citi – nogaidoši.

Lēmumu 15. jūnijā durvis vēl vaļā nevērt pieņēmusi sporta kluba “Better Bodies Gym” vadība. Kluba pārstāvis laikrakstam norāda, ka šis nav labs laiks, lai atsāktu darbību, balstoties uz finansiāliem apsvērumiem.

“Gaidīsim, kamēr sportot varēs visi gribēji. Cilvēku šķirošana nozīmē strādāt ar lieliem mīnusiem, labāk izvēlamies nestrādāt vispār.”

Līdzīgu iemeslu virzīts, fitnesa zāli neatvērs arī “Royal Fitness” vadītājs Guntis Kopštāls. Viņš norāda, ka kluba telpas ir plašas un teorētiski vienlaikus sportot varētu aptuveni 25 cilvēki (ne mazāk kā 25 m² vienai personai), bet darbības atsākšanai nav finansiāla pamatojuma, tas nozīmētu papildu darbinieku algošanu, plašu kontrolēšanu un citas neērtības.

“Mēs neesam pret vakcināciju, iemesls ir finansēs. Mums ir automatizētā ieejas sistēma, līdz ar to sportistu kontrolēšanai būtu jāalgo cilvēks, tās uzreiz ir lielas naudas summas, un tas nozīmē mīnusus. Labāk esam uz nullēm, nekā ejam mīnusos,” teic G. Kopštāls.

Vasara tradicionāli ir laiks, kad uz treniņiem iekštelpās iet vismaz par divām trešdaļām mazāk cilvēku, jo ir ļoti daudz aktivitāšu ārā. “Ja vēl no tās daļas jāatsijā nost un turklāt jāalgo darbinieks, – mēs to nevaram atļauties,” viņš saka.

Valdības lēmums arī nosaka, ka treniņa ilgums nedrīkst pārsniegt 90 minūtes. “Ar to kārtīgam treniņam nepietiek,” uzsver G. Kopštāls, skaidrojot, ka

“atnākt, pārģērbties, iesildīties – tās jau ir 20 minūtes, vēl vismaz 10 paiet dušā un garderobē pēc treniņa. Tas nozīmē, ka atliek nepilna stunda, un ar to tādam kārtīgam treniņam jau ir par maz.”

Pēc viņa paustā, būtu jākontrolē ne vien sportotāju skaits, bet arī laiks, ko viena persona pavada telpās, lai aiz durvīm neveidotos rinda. Būtu jāizstrādā grafiks, jo citādi cilvēki kā lielveikalos ar groziņiem stāvētu rindā, vien groziņu vietā, iespējams, izmantotu dvielīšus, viņš jokodams piebilst. “No kluba puses kontrole nepieciešama diezgan spēcīga. Turklāt, ja pārbaudē konstatē pārkāpumus, sodu maksā uzņēmējs. Noteikumi ir bargi,” norāda fitnesa kluba vadītājs.

Finansiālos apsvērumus kā vienus no galvenajiem min arī “Gym Lāčplēsis” vadītājs M. Šveiduks, līdztekus izceļot arī ētiskos faktorus: “Ja apmeklēt zāli var viena desmitā daļa klientu, tad rēķinus neviens par 90% nesamazina. Tas ir nāves spriedums mazajiem un vidējiem komersantiem. Tas ir kā aizvest uz mīnu lauku un teikt – ejiet droši!”

Kluba vadība neiestājas pret vakcināciju, bet kategoriski neatbalsta cilvēku šķirošanu. M. Šveiduks uzsver, ka zāle šobrīd paliks slēgta. Arī kvadratūras ierobežojumi rada neērtības. “Kāpēc autobusos var stāvēt divi cilvēki uz pusmetru, bet fitnesa zālē jāievēro tik striktas prasības?” neizpratni pauž kluba vadītājs.

Ne visu fitnesa zāļu vadītāji ir vienisprātis, un sportot gribētāji pie hantelēm, stieņiem un trenažieriem var tikt Liepājas Olimpiskā centra (LOC) tenisa hallē, kur ierīkota viena no jaunākajam, modernākajām un arī apmeklētājiem dārgākajām fitnesa zālēm Liepājā.

LOC mārketinga vadītājs Mārtiņš Sīlis laikrakstam atklāj, ka šī ir vienīgā LOC fitnesa zāle, kura šobrīd atvērta. “Izrēķinot finansiālo ieguvumu pret riskiem, šīs zāles izmantošana ir vismazākais risks un lielākais ieguvums. Pārējā LOC infrastruktūra apmeklētājiem paliek slēgta,” viņš skaidro.

Durvis neatvērs arī LOC baseins, kurā treniņi teorētiski drīkst notikt, nodrošinot vienai personai 15 m² no ūdens virsmas platības. Savukārt kontroles nodrošināšanā M. Sīlis nekādas problēmas nesaskata. “Kā tikām galā līdz šim, tā tiksim galā arī turpmāk,” viņš nosaka.

Risinājumu turpināt sportot arī pandēmijas apstākļos jau iepriekš raduši vairāki sporta klubi, tostarp “CF Liepāja”, kas iespēju trenēties nodrošināja āra apstākļos. “Treniņu vieta ārtelpās ir gandrīz pilnīgi gatava, vēl nepieciešami kādi smukuma darbi, bet strādājam arī esošajos apstākļos. Jau ziemas laikā bija līdz desmit cilvēku liela grupiņa, kas aktīvi trenējās ārā,” saka “CF Liepāja” vadītājs Gundars Lauva.

Runājot par treniņiem un nodarbībām iekštelpās, viņš norāda, ka, iekams nemainīsies valdības nostāja, iekštelpās publiskas nodarbības netiks rīkotas: “Mēs nešķirosim cilvēkus, iekšā nodarbības šobrīd neatsāksim.”

Arī “Power House Liepāja” komanda strauji reaģēja uz pulcēšanās ierobežojumiem un jau aizvadītā gada decembrī sāka piedāvāt fitnesa treniņus zem nojumes ierīkotā zālē, kur tie turpinās arī tagad. Atsākt nodarbības iekštelpās klubs pagaidām nesteidzas.

“Nesen nodarbības laikā pilnai grupai (20 cilvēki) teicu, lai paceļ rokas, kurš grib iet iekšā. Neviens nepacēla. Jautāju, kurus apmierina treniņi āra apstākļos, un 18 cilvēki pacēla roku,” atklāj “Power House Liepāja” vadītājs un treneris Jānis Putra.

Lai gan lielākā daļa kluba darbinieku ir vakcinēti, kā arī liela daļa klientu ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19 un atbilst sertifikāta prasībām, klubs ir apmierināts ar laika apstākļiem un darba ritējumu šādā formātā. “Pagaidām nesteidzamies. Gaidāmi arī sarkanie datumi, nav jēgas satraukties, stresot. Mazliet nogaidīsim un no jūlija ļausim vakcinētajiem sportot iekšā, bet ārā – visiem,” pauž J. Putra.

Uzziņai

Atvieglojumi no 15.jūnija

• Vakcinētas personas vai personas, kuras Covid-19 ir pārslimojušas, var apmeklēt kino, teātra izrādes, koncertus, klubus, muzejus grupā gida pavadībā, piedalīties amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos vienā grupā un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot deguna un mutes aizsegus un neievērojot savstarpēju 2 metru distanci. Lai šādus pakalpojumus sniegtu, arī visu kultūrvietu darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai vīrusu pārslimojušiem. Pasākumu organizatoriem jānodrošina kontrole, lai tajos neielaistu apmeklētājus, kas neatbilst minētajām prasībām.
• Vakcinēto personu skaits, kuri var piedalīties laulību ceremonijā, nav ierobežots, bet jāvienojas ar Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu vai garīdznieku par pieļaujamo vakcinēto personu pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimojošo personu skaitu. Personām, kuras piedalīsies laulību ceremonijā, dokumentāri ar Covid-19 sertifikātu jāpierāda, ka ir vakcinēti pret Covid-19 vai vīrusu pārslimojuši. Vakcinētās personas, kā arī personas, kuras pārslimojušas Covid-19, laulību ceremonijas laikā gan baznīcā, gan Dzimtsarakstu nodaļā var nelietot aizsargmasku un neievērot 2 metru distanci gan iekštelpās, gan ārtelpās.
• Uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus var apmeklēt cilvēki, kuri:
  * vakcinējušies pret Covid-19;
  * pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
  * pēdējo 48 stundu laikā veikuši Covid-19 testu, un tas ir negatīvs;
  * pēdējo 6 stundu laikā veikuši Covid-19 ātro antigēna testu, un tas ir negatīvs.
• Visus šos gadījumus reģistrē digitālajā Covid-19 sertifikātā, kas jāuzrāda pie ieejas pasākumā.
• Pasākumus kopā ar vecākiem var apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam, kas nav vakcinēti un nav pārslimojuši Covid-19, un viņiem nebūs jāveic Covid-19 tests.
• Vakcinētām un pārslimojošām personām, kā arī personām, kas var uzrādīt negatīva Covid-19 testa sertifikātu, kā arī šīs personas pavadošiem bērniem līdz 11 gadu (ieskaitot) vecumam bez testiem, pieejami sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās.
• Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkst vērot skatītāji, kuri uzrāda vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
• Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkst atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras var uzrādīt derīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Avots: covid19.gov.lv