Sestdiena, 28. novembris Rita, Olita, Vita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Par universitāšu iespēju saglabāt statusu joprojām daudz neskaidrību

Liepājas Universitāte (LiepU), Daugavpils Universitāte (DU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) vasarā noslēdza sadarbības memorandu ar mērķi izveidot konsorciju, lai taupītu resursus un spētu saglabāt universitātes statusu, jo Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi, ka universitātē jābūt 4000 studentiem.

Par universitāšu iespēju saglabāt statusu joprojām daudz neskaidrību
Foto: Ruslans Šuļga
20.10.2020 06:00

Agnese Kuplēna

"Kurzemes Vārds"

“Tas ir aktuāli visām trim universitātēm, jo aiz Rīgas nebeidzas Latvija. Policentriskā attīstība mūsu valstī ir nepieciešama,” “Kurzemes Vārdam” stāsta LiepU rektore Dace Markus. Tomēr saistībā ar konsorciju ir daudz juridisku, teorētisku un praktisku neskaidrību.

Sadarbība paver jaunas iespējas

Rektore klāsta, ka šī sadarbība starp universitātēm jau veicinājusi DU un LiepU doktorantūras programmas izstrādāšanu literatūrzinātnē un valodniecībā ar novatorisku apakšvirzienu datorlingvistikā. Šai programmai pievienojas arī Ventspils augstskola (VeA).

“Mēs sadarbību ar citām augstākās izglītības iestādēm kombinēsim. Konsorciju plānots veidot starp jau pieminētajām universitātēm, bet uz atsevišķām programmām sadarbosimies arī ar VeA, Rīgas Tehnisko universitāti un Vidzemes augstskolu (VA), kā arī biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA.

Ir jau parakstīts līgums, ka sadarbosies LiepU, DU un VeA, veidojot kopīgu doktorantūras promocijas padomi literatūrzinātnē.

Šis ir veiksmīgs savienojums, jo mums filoloģijas programma ir ļoti spēcīga, Ventspils augstskola ir spēcīga valodu zinībās, un, apvienojot mācību apguvi ar digitāliem risinājumiem, šī būs veiksmīga un mūsdienīga programma,” laikrakstam stāsta DU rektore Irēna Kokina.

D. Markus papildina, ka plānots izveidot arī sešu brīvās izvēles kursu vienotu piedāvājumu visās trīs universitātēs, vienotu ārzemju studentu piesaistes stratēģiju, vienotu digitālo platformu izmantošanu, kā arī izveidot vienotu kvalitātes vadības sistēmu. “Mums ir ideja par sagatavošanas kursu atvēršanu visās trīs universitātēs, lai palīdzētu jauniešiem veiksmīgāk uzsākt matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas studijas. Dažreiz cilvēki vēlas pārkvalificēties, kāds skolu beidzis pirms ilgāka laika vai ir cits iemesls, kāpēc zināšanas nav pietiekami augstā līmenī, lai bez bažām tiktu universitātē.”

Arī LLU rektore Irina Pilvare atbalsta sagatavošanas kursu ideju. “Uz sagatavošanas kursiem matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā skatāmies cerīgi un plānojam tos jau nākamā gada pavasarī. To īstenošanu ļauj arī pašreizējais normatīvais regulējums.”

Universitātēm un ministrijai ir atšķirīgi uzskati

Dace Markus uzsver, ka šī sadarbība starp universitātēm vēl nav konsorcijs. Neviens vēl tā īsti nav arī noformulējis, kas ir konsorcijs attiecībā uz izglītības iestādēm. Šim apgalvojumam piekrīt arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: “Mums nevienam nav īsti skaidrs, kas ir konsorcijs. Finanšu definīcija paredz, ka konsorcijs ir dažādu juridisku personu apvienošanās kāda mērķa sasniegšanai, bet kā to attiecināt uz izglītības nozari…

Katrā ziņā Izglītības un zinātnes ministrija to redz kā soli uz vienotas vienības izveidi.

Pirmais būtu konsorcija līgums, otrais – vienotas padomes un vienotas pārvaldes izveidošana. Kā pēdējā šī procesa fāze jau būtu vienas universitātes izveidošana ar vienu rektoru.” A. Ašeradens gan atzīst, ka trīs iesaistīto universitāšu rektori noteikti redz šo apvienošanos citādāk.

“Šobrīd konsorcija izveide ir tikai sākuma posmā, un visas trīs universitātes esam sākušas strādāt pie kopīgas koncepcijas par vienotu stratēģiju studijās un pētniecībā. To kopumā vērtējam pozitīvi, jo tā ir iespēja stiprināt universitāšu darbības jomas, izveidot vienotu stratēģiju, lai mēs kopīgi būtu spēcīgs spēlētājs starptautiskā līmenī. Taču ir svarīgi akcentēt vienu būtisku aspektu – konsorcijs nenozīmē apvienošanos lokālā līmenī vai viena administratīvā centra izveidi,” komentē LLU rektore.

Kā apstiprina gan iesaistīto universitāšu rektori, gan A. Ašeradens, Saeimā šobrīd norisinās diskusijas par “Augstskolu likuma” grozījumiem, un kritēriji konsorcija pārvaldības modelim ir ļoti mainīgi. Pagaidām to vēl joprojām nav. Tāpat arī nav normatīvā regulējuma, kas juridiski padarītu iespējamu konsorcija izveidi. “Mēs, trīs universitātes, esam izteikušas vēlmi to veidot, esam piedāvājušas savu koncepciju, taču, kamēr tas nebūs nostiprināts ar likuma spēku, tālāk virzīties nevaram,” turpina Irina Pilvare.

A. Ašeradens atzīst, ka universitāšu kopējā ceļa meklēšana ir pozitīvi vērtējama, jo primārais uzdevums šādai sadarbībai ir tieši doktorantūras attīstība, taču neskaidrs pagaidām ir jautājums, kā administrēt šādu apvienošanos.

“Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis par konsorcija administrēšanu radikāli atšķiras. Ministrijas pārstāvju pārliecība ir, ka, noslēdzot konsorciju, paliek viena universitāte ar vienu rektoru.”

“Esam runājuši ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem,” skaidro DU rektore. “Toreiz dialogs, jāatzīst, bija pilnīgi cits, un mūsu universitātes orientējās uz iepriekš notikušajām sarunām. Ne Senāts, ne Satversmes sapulce attiecīgajās universitātēs nebalsos par apvienošanos vienā konglomerātā.”

Dace Markus pauž izbrīnu, kā var būt viens rektors, ja konsorcijs nav iestāde: “Konsorcijs nav universitāte. Kā tam var būt rektors? Var būt rektori katrā no iesaistītajām universitātēm. Konsorcijs nav dabisks veidojums Latvijas izglītības telpā, bet labs sadarbības modelis gan. Konsorcijā droši vien jābūt kopīgai padomei, kurā ir iesaistīti gan trīs universitāšu pārstāvji, gan starptautiska mēroga speciālisti. Kopējā padome būs kā vienojošais elements.”

LiepU rektore atklāj savas bažas: “Saeima vēl nav pētījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto definīciju par konsorciju, bet ar dokumenta uzmetumu esam iepazinušies. Bažas rada fakts, ka šajā dokumentā parādās noteikums par termiņiem. Tas ir riskanti, jo ir iesniegti akreditācijas ziņojumi par studiju virzieniem, kam sekos vēl zinātnes virzienu akreditācija. Tas ir ilgstošs process. Tāpēc visas trīs universitātes esam uzrakstījušas vēstuli Saeimai ar lūgumu nebremzēt labi iesākto konsorcija veidošanu ar terminētiem ierobežojumiem.”

“Svarīgi ir tas, ka patlaban “Augstskolu likumā” Saeima veido augstskolu tipoloģiju, un trīs gadu laikā būs jāiziet noteikta veida akreditācija. Likumā ir noteikti kritēriji, kuriem ir jāatbilst universitātēm un augstskolām,” skaidro A. Ašeradens.

Vai kvantitāte iet kopsolī ar kvalitāti?

Pēc DU rektores domām, zaudējot universitātes statusu, lietišķo zinātņu augstskolām nebūs pieejami fundamentāla tipa pētījumi. “Nebūs papildu līdzekļu zinātniskiem pētījumiem, un to jau es sauktu par pārkāpumu. Ko tad mēs darīsim ar saviem izveidotajiem institūtiem un pētniekiem, kas mums ir pieņemti darbā? Iespējams, varēsim uzturēt doktorantūru, taču tikai vienā virzienā. Bet mums ir 11!

Mums būtu jāatsakās no 10 doktorantūras virzieniem?

Ļoti cietīs arī mācībspēki, jo mūsu universitātē, tāpat kā Liepājā, ir līdz 70 procentiem pasniedzēju ar doktora grādu, bet, ja mēs paliksim augstskolas statusā, tad kritēriji ir daudz zemāki – tikai 50 procenti. Tas nozīmē, ka mēs ejam pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sākuma uzstādījumu – paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti. Tas kvalitāti tikai pazeminās.”

Līdzīgās domās ir arī pārējo divu universitāšu rektores, kuras nav saņēmušas no atbildīgajām amatpersonām pamatotu skaidrojumu par jauno kritēriju mērķiem. “Nevar skatīties tikai uz kvantitāti, kas noteikta kā 4000 studentu vienā universitātē. Tuvākā nākotnē studentu būs vēl mazāk, jo valstī ir slikts demogrāfiskais stāvoklis,” papildina D. Markus.

A.  Ašeradens gan par šo jautājumu ir citās domās, jo uzskata, ka kvantitātei ir liela nozīme. “Mēs jau tā palienam zem vidējiem cipariem. Lai mēs būtu starptautiski konkurējoši, universitātēs būtu jāmācās apmēram 5000 studentiem.”

Uzziņai

Studentu skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2018./2019. mācību gadā:

  • Latvijas Universitāte – 16714
  • Rīgas Tehniskā universitāte – 14322
  • Rīgas Stradiņu universitāte – 9462
  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 3880
  • Daugavpils Universitāte – 2514
  • Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – 1753
  • Banku augstskola – 1398
  • Liepājas Universitāte – 1373
  • Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 1365
  • Latvijas Kultūras akadēmija – 944
  • Latvijas Mākslas akadēmija – 862
  • Ventspils Augstskola – 794
  • Vidzemes Augstskola – 742
  • Latvijas Jūras akadēmija – 731
  • Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – 575
  • Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija – 224

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz