RAKUS jaunceļamajā korpusā nebūs patvertnes
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jaunceļamajā ārstniecības korpusā nav paredzēta patvertne, lai gan Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums jaunām stacionārām ārstniecības iestādēm nosaka pienākumu izbūvēt vismaz otrās kategorijas patvertni, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
LETA
Raidījums skaidro, ka prasībai noteikts pārejas periods, tādēļ tā neattiecas uz projektiem, kas sākti vai būvvaldē iesniegti līdz 2027. gada sākumam.
RAKUS jaunā korpusa projekts apstiprināts 2024. gadā, tādēļ patvertnes izbūve tajā nav obligāta.
Uz jauno korpusu plānots pārcelt Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.
Aptuveni 70 miljonus eiro vērtā iecere ir lielākais RAKUS būvniecības projekts pēdējo desmitgažu laikā.
“Nekā personīga” vēsta, ka projektēšanas laikā arhitekti un projektētāji vairākkārt rosinājuši ēkas pagrabā paredzēt patvertni, jo jau tolaik bija zināms par topošajiem likuma grozījumiem.
Tomēr slimnīca no šādas ieceres atteikusies.
RAKUS skaidro, ka projektēšana sākta vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un laikā, kad normatīvie akti neparedzēja šādu pienākumu.
Slimnīcā arī norāda, ka tobrīd vēl nebija izstrādāti konkrēti būvnormatīvi patvertņu izbūvei ārstniecības iestādēs.
Savukārt Veselības ministrijā (VM) raidījumam skaidrots, ka projektu ierobežoja arī Eiropas Savienības fondu finansēšanas nosacījumi, kas līdzekļus ļāva izmantot tikai ārstniecības infrastruktūras izbūvei.
Ministrijā norādīja, ka jaunajā plānošanas periodā šādi risinājumi jau tiekot paredzēti.
Ekonomikas ministrijā raidījumam norādīts, ka arī pirms obligātās prasības ieviešanas ēkas īpašnieks varēja izvērtēt patvertnes izbūves iespējas un paredzēt tās projektēšanas uzdevumā.
Lēmumu neparedzēt patvertni jaunajā slimnīcas korpusā kritizējuši vairāki politiķi.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis, ka publiskajam sektoram drošības jautājumos nevajadzētu gaidīt obligātas prasības, bet gan pašam pielāgot projektus jaunajiem apstākļiem.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam atzinis, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šāds lēmums nav saprotams.
VM patlaban apkopojot visu Latvijas slimnīcu vajadzības, lai uzlabotu to noturību krīzes situācijās.
Pēc izvērtējuma augustā valdībā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem ārstniecības iestāžu drošības stiprināšanai.
