“Kāds bija iegādājies, bet nu ir apnicis,” patversmes vadītāja Anna Briede diemžēl ar cilvēku bezatbildību saskaras bieži un tas sāp.

“Peles taisa troksni, pārvietojas, skrapstina. Grauzēji ir aktīvi tad, kad mēs ejam gulēt vai tad, kad vēl gribam gulēt.”

Smilšu pelēm nu meklē jaunus saimniekus. Šie neesot īpaši specifiski uzturami mājdzīvnieki – būris jau ir, vajag barību, smiltiņas, materiālus migām.

A. Briede jau saņēmusi ziņu no dažiem interesentiem.

Patversmes vadītāja sadarbojas ar Valsts policiju, raksta iesniegumus, ja pamestajam dzīvniekam ir mikročips un tā iespējams atrast saimnieku, kurš nežēlīgi izturējies.

Taču gadījumā ar smilšu pelēm esot ļoti grūti kaut ko pierādīt.

“Tas nav suns, ar ko esi gājis divreiz dienā staigāt. Pelītes atnes mājās somiņā, neviens to nepamana,”

saka A. Briede.

Līdz ar to īpašnieks mierīgi var pateikt, ka nekādu dzīvnieku viņam nebija.

Patversmes vadītāja ļoti gaidot, kad arī pie mums iestāsies tāda situācija kā Skandināvijā, kur nevar palaist suni staigāt, ja saimnieks nav pavadas otrā galā, jo par to tūlīt tiks ziņots un būs bargi sodi.

Viņa stāsta, ka bieži vien cilvēki pēc tuvinieku nāves atved uz patversmi vecus, slimus dzīvniekus, te nonāk arī reģistrēti un nepārreģistrēti mīluļi.

Dažu beidzamo nedēļu laikā vairāki cilvēki ierodas un lūdz pieņemt kaķi kā viesnīcā, kamēr viņi dodas uz ārzemēm pie bērniem.

“Nav izpratnes par to, vai dzīvnieku vispār vajag, vai var to atļauties. Dzīvnieks nav obligāti jātur mājās, tā ir luksus lieta. Dzīvniekam ir jāatrod gan laiks, gan finanšu resursi, jāapzinās, ko iesāksim tad, ja brauksim ceļojumā, kas to aprūpēs,” pauž A. Briede.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.