Ziemas ceļi un to uzturētāji – runga ar diviem galiem. Ik rudeni ceļu apsaimniekotāji sakās esam sniega tīrīšanai gatavi, bet ik gadu, uzsniegot pirmajam sniegam, izrādās, ka neesam vis tam gatavi. Autobraucēji sūdzas, ka ceļi vietām neizbraucami. Par to, ka brauktuves nav pienācīgi notīrītas un nokaisītas, liecina arī negadījumu statistika. Dīvaina situācija bija šogad, kad uzsniga pirmais tik ilgi gaidītais sniegs. Snigšana sākās ap pulksten 15 pēcpusdienā, bet tikai pēc deviņiem vakarā pilsētas ielās izbrauca pirmās sniega tīrītājas mašīnas. Ceļu uzturētāji sakās pildām saistības un izbraukuši paredzētajā laikā.

Citās domās ir autobraucēji. “Tikai tad, kad uz ceļa jau piebraukts sasalis sniegs, sāk tīrīšanu. Un tad brīnās: “Kas to varēja iedomāties, ka nenokusīs?”,” sašutumu pauda kāds šoferis. Viņa minētais atgadījums bija piektdienas vakarā. Arī sestdien ielās un uz ceļiem nemanīja daudz sniega tīrāmās tehnikas. Un tas darīja savu – satiksmes negadījumi uz slidenā ceļa sekoja cits citam.

Turklāt braucēji norāda, ka Liepājas rajons ceļu uzturēšanā ir pēdējā vietā un zem katras kritikas. “Līdzko pārbrauc Kuldīgas rajona robežai, vari justies kā cilvēks,” norādīja šoferis, kurš maršrutu no Liepājas līdz galvaspilsētai mēro vai ik dienu.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš neslēpj, ka policijai rokas par īsām, lai sauktu pie atbildības ceļu uzturētājus, kuri pienācīgi neveic savus pienākumus. Bija gadījums, kad policija akciju sabiedrībai “Kurzemes ceļi” noformēja protokolu par pienācīgu brauktuves neuzkopšanu ziemā. Lieta tika nodota izskatīšanai Liepājas rajona Administratīvajai komisijai, bet pirmais mēģinājums sodīt ceļu kopējus bija nesekmīgs.

Jau rakstījām, ka Ceļu policija uzņēmumam “Kurzemes ceļi” noformēja protokolu par brauktuves pienācīgu neuzturēšanu Liepājas rajonā, kā dēļ notika avārija, kas laupīja cilvēka dzīvību. Proti, 2005.gada gada 27.decembrī Liepājas rajonā uz Grobiņas – Tadaiķu ceļa satiksmes negadījumā bojā gāja cilvēks – 58 gadus veca pasažiere. Policija pēc traģiskās nelaimes ceļa uzturētājam noformēja protokolu, jo brauktuve nebija nokaisīta ar pretslīdes materiāliem. “Ceļš avārijas vietā bija tāds, ka uz tā nostāvēt nevarēja,” atceras I.Ukstiņš.

Likums par šādu pārkāpumu paredz vainīgo sodīt ar naudassodu. Juridiskajām personām piemērojams sods no 500 līdz 5000 latiem (kā šajā gadījumā VAS “Kurzemes ceļi”), fiziskajām personām – no 50 līdz 250 latiem.

Šāds gadījums, kad ceļu uzturētājam policija noformē protokolu par brauktuves pienācīgu neuzturēšanu, mūspusē tika reģistrēts pirmo reizi – līdz šim ceļu apsaimniekotājiem bija izteikti tikai aizrādījumi. 

Tālāk, kā to paredz likumdošana, protokols tika nosūtīts izskatīšanai Liepājas Rajona padomes Administratīvajai komisijai, kas atzina, ka nav pamata uzņēmumu sodīt. Iepazīstoties ar Ceļu policijas un “Kurzemes ceļu” iesniegtajiem dokumentiem un izvērtējot tos pēc atbilstošajiem normatīviem aktiem, secināts, ka komisijai nav pamata sodīt ceļa uzturētājus, jo viņu rīcībā nav konstatēti pārkāpumi.

Pārkāpumu nebija tādēļ, ka “Kurzemes ceļi” bija iekļāvušies priekšrakstos. I.Ukstiņš neslēpj savu viedokli par to, ka “Latvijas Valsts autoceļi” noteikumus par ceļu apsaimniekošanas un uzturēšanas termiņiem sagatavojuši un izstrādājuši tik elastīgus, ka viņiem piesieties ir praktiski neiespējami.

Arī ceļu uzturētāji apgalvo, ka strādā, kā to paredz noteikumi. Komunālās pārvaldes komunālās nozares vadītājs Andris Bražis jau iepriekš uzsvēra, ka Ziemas dienesta dežuranti strādā un, kad nepieciešams, dod komandas izpildītājiem, tas ir, uzņēmumiem, kas tīra Liepājas ielas. Ielu tīrīšanā un kaisīšanā varot izmantot 25 tehnikas vienības, kas ir vairāk nekā pērn, kad bija 16 vienību. Pilsētā ielas uztur SIA “Aizputes ceļinieks” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Kurzemes ceļi” Liepājas ceļu rajons.

Kā zināms, Liepājā ielas sadalītas klasēs, tās noteiktas atkarībā no satiksmes intensitātes, sabiedriskā transporta maršrutiem, ielu nozīmīguma pilsētas struktūrā. Vispirms tiek tīrītas tranzīta klases ielas. Tām seko A un A1 klase, B un C klase. Noteikumos “Par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu ziemā” nosauktas tās kvalitātes prasības, kādām ziemā jābūt pastāvīgos laika apstākļos uz katras klases ielām. Piemēram, tranzīta ielām ziemā ikdienas uzturēšanas darbi jāizpilda 2 stundu laikā, A klasē – 3, A1 – 4, B – 8, C – 24 stundu laikā. Mainīgos (krasi un ārkārtas) ziemas apstākļos svaiga sniega biezums tranzīta ielās drīkst būt 6 centimetri, A – 6, A1 – 8, B – 10, C – 15 centimetru. Noteikumi paredz – tranzīta un A klases ielu uzturēšana ziemā jānodrošina nepārtraukti. Krasi mainīgos un ārkārtējos laika apstākļos izpildītājiem šajās ielās jākoncentrē tāds tehnikas daudzums, kas nodrošina visu prasību izpildi. Ielu uzturēšana ziemā notiek no pulksten 6 līdz 22, izņemot tranzīta un A klases ielas, kuru uzturēšana jānodrošina visu diennakti.

Jāpiezīmē, ka nupat VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” saņēmis pēdējās ceļu uzturēšanas ziemas dienesta nodrošināšanai paredzētās automašīnas, līdz ar to ir noslēdzies pērn novembrī aizsāktais jaunas tehnikas iepirkuma projekts.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Tā ir veca patiesība, ka šoferiem ziemas laikā pa mūspuses ceļiem nākas braukt gliemeža ātrumā.