Atkarību profilakses centrā Flotes ielā 7, kur jau darbojas
dažādas atbalsta grupas, cer izveidot arī atbalsta grupu azartspēļu
atkarīgajiem, portālam pastāstīja Atkarību profilakses centra vadītāja  Sigita Čirkše.

Atkarību profilakses centrā vidēji ik dienu tiek uzņemts ap
30 klientu. Tie ir cilvēki ar dažādām atkarībām. Ir tā saucamie metadona
klienti – opiātu atkarīgie, kurus ārstē ar metadonu. Ir klienti no blakus
esošās Nakts patversmes, kuriem arī ir problēmas – galvenokārt atkarība no
alkohola. Atkarību profilakses centrā jau veiksmīgi darbojas atbalsta grupa
alkohola atkarīgajiem – anonīmie alkoholiķi.

No atkarībām sirgstošos Atkarību profilakses centrā
nodrošina ar bezmaksas prezervatīviem, lai viņi neinficētos ar HIV vai kādu
seksuāli transmisīvo slimību. Tāpat centrā bez maksas maina šļirces – pieņem
izlietotās un izsniedz jaunas vienreizējās lietošanas šļirces.

”Ļoti vēlamies palīdzēt izveidot atbalsta grupu arī anonīmajiem
azartspēlmaņiem,” stāsta S.Čirkše: ”Jo pie mums nāk cilvēki ar azartspēļu
atkarībām. Diemžēl mums pagaidām nav iespējams viņiem palīdzēt pilnvērtīgi, jo
Liepājā šāda grupa šobrīd nav.”

Taču viņa uzskata, ka šāda grupa būtu ļoti vērtīga, jo
azartspēļu atkarīgo vidū ir ne tikai tādi cilvēki, kuri jau sabojājuši savu
dzīvi – nospēlējuši gan darbu, gan īpašumu, bet arī tādi, kuri ir pat labi
situēti, kam ir labs darbs, bet kuri paši sapratuši, ka ir azartspēļu
atkarīgie, līdz ar to viņiem nepieciešama palīdzība no malas, lai no šīs atkarības
atbrīvotos.

Pagaidām Atkarību profilakses centrā apzināts ap desmit
azartspēļu atkarīgo, daļai no kuriem sniegtas konsultācijas, taču S.Čirkše lēš,
ka patiesībā azartspēļu atkarīgo, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība un
atbalsts, varētu būt vairāk.

Atgalsta grupas izveidē problēma ir nevis tajā, ka nav
finansējums, bet gan aktivitātes trūkumā no pašu atkarīgo puses, skaidro centra
vadītāja: ”Atkarīgajiem pašiem ir grūti apzināties savu problēmu, jo tā
visbiežāk ir kopā ar atkarību no alkohola vai narkotikām. Nepieciešams viens
cilvēks – velkonis jeb līderis, kurš uzņemtos grupas izveidi, koordinēšanu,
vismaz reizi nedēļā organizētu grupas kopā sanākšanu un saturētu grupas
dalībniekus kopā.”

Līdz ar to atbalsta grupas izveidošana azartspēļu atkarīgajiem
ir liels cerību jautājums, atzīst S.Čirkše: ”Nav iespējams prognozēt, kad šī
atbalsta grupa varētu tikt izveidota.” Taču Atkarību profilakses centra
darbinieki būtu ļoti iepriecināti, ja kāds sadūšotos un uzņemtos grupas
koordinēšanu. Centra darbinieki nāktu pretī gan ar padomu, gan atbalstu.

Portāls jau vairakkārt informējis par to, ka pilsētas domes
sēdēs deputāti skatījuši jautājumus par jaunu azartspēļu zāļu ierīkošanu un
esošo paplašināšanu mūsu pilsētā. Pēdējais lēmums bija neļaut paplašināties
vienai no zālēm pilsētas centrā, tajā ierīkojot totalizatoru vietu.

Gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti ir vienisprātis, ka
azartspēļu zāļu izvēršanās pilsētā nesīs tikai un vienīgi postu.

Liepājas domes deputāts, Liepājas neredzīgo biedrības vadītājs
Māris Ceirulis ir par to, lai mūsu pilsētā, ja vien tas iespējams, vispār
nebūtu azartspēļu vietas: ”Personīgi esmu saskāries ar ļoti daudziem cilvēkiem,
kuri cietuši un joprojām cieš no šīs drausmīgās atkarības, no šīs verdzības
vārda vistiešākajā nozīmē. Jo no azartspēlēm atkarīgie cilvēki ir gatavi atdot
pilnīgi visu, lai tikai mēģinātu gūt kaut kādu labumu.

Manuprāt, būtu tikai godīgi, ja azartspēļu organizētāji
vietās, kur ir uzraksti ”Laimētavas”, uzrakstītu arī: ”Sekas – iznīcības
lāsts”. Azartspēles nes reālu ļaunumu. Tiek izjauktas ģimenes, zaudēts īpašums
un viss pārējais, kas savā laikā iegūts, tiek pazaudēts darbs, cieš bērni.”

”Turklāt veidojas ne tikai šī atkarība,” viņš turpina: ”Atkarība
no azartspēlēm sev līdzi nes stresu un depresiju, krīzes, kā arī citas
atkarības, tajā skaitā atkarību no alkohola un citām apreibinošām vielām,
smēķēšanu. Un pašnāvību. Vairākos gadījumos tas tā jau ir bijis. Šādi cilvēki metas
no vienas galējības otrā. Vienā brīdī ir gatavi uzticēt savu dzīvi Dievam, bet
jau pēc brīža, neguvuši momentānu problēmas risinājumu, metas pie kodētājiem un
šarlatāniem, vēl citiem viltus palīdzības piedāvātājiem, piemēram, lāstu
noņēmējiem. Bet nerisina problēmu saknē.”

”Protams, nevienu jau ar varu azartspēļu zālēs iekšā nevelk,”
ir pārliecināts M.Ceirulis: ”Bet tajā pašā laikā šīs vietas ir tik pieejamas,
un viegla nauda visos laikos cilvēkus ir vilinājusi. Un, ja cilvēkam nav
rakstura stingrības, apņēmības turēties pretī kārdinājumam, un ja šis
kārdinājums ir tieši pa ceļam, tad viņš krīt šajā kārdinājumā. Sevišķi
gadījumos, ja cilvēkam jau ir kāda atkarība, ir nepieciešama nauda.”

Uzņēmējs un deputāts Jānis Vilnītis azartspēles pielīdzina
narkotikām: ”Esmu novērojis, ka pēckrīzes periodā aizvien aktīvāks kļūst
azartspēļu bizness. Domāju, tas saistīts ar cilvēku psiholoģiju. Jo mazāka ir
iespēja nopelnīt vai vispār nav darba, diemžēl daudzi domā, ka savas problēmas
atrisinās ar loterijas biļetēm vai azartspēlēm.”

Viņš asi pret šo biznesu un tā paplašināšanos iestājas vairāku
iemeslu dēļ: ”Viens, protams, ir tas, ka šis bizness ir pretrunā ar baznīcas
viedokli. Bet pats būtiskākais: šī biznesa sekas esmu izjutis pats uz savas
ādas uzņēmumā. Protams, neminēšu vārdus, bet mums vienu puisi šī problēma skāra
ļoti smagi. Viņš aizrāvās – sāka ar totalizatoriem, tad sāka iet uz spēļu zālēm
raustīt tā saucamos ”vienročus”. Notērēja algu un uzkrājumus. Nākošais solis –
aizņēmās no kolēģiem un notērēja arī šo naudu. Pēc tam ieķīlāja dzīvokli, kā
rezultātā pazaudēja arī dzīvokli.”

”Daudzi to nesaprot, uzskata: man problēma nebūs, vienkārši
vakarā labi atpūtīšos. Bet īstenībā šo atkarību var salīdzināt ar narkotikām.
Jo cilvēks, kuram reizi pēc reizes neveicas, domā: ja man piecas reizes
neveicās, kad liku mazu likmi, piemēram, 10 eiro, sestajā reizē noteikti
jāpaveicas, jābūt Fortūnai. Un cilvēks, lai tiktu pie lielā laimesta, ieliek
veselus 100 eiro. Bet realitāte ir tāda, ka zaudē arī to simtnieku.

Vismaz es nezinu gadījumus, kad cilvēks būtu kļuvis ja ne
bagāts, tad vismaz nopelnījis spēļu zālē. Parasti no tās bedres neizlien. Bet,
ja izdodas izlīst, tad pieliekot punktu atkarībai, pēc kā aizņemoties un
palēnām, ilgus gadus, parādu atmaksājot. Vai vienkārši kļūstot par cilvēku,
kurš staigā pa ielām, sāk dzert – ko saucam par ”bomžiem”…,” ar skumjām teic
J.Vilnītis.