Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Tomēr šis bija atsevišķs ārkārtas gadījums, bet, pēc Valsts vides dienesta datiem, Latvijā kopumā 26 lielākas un mazākas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vidi piesārņo ilgāku laiku. Četras no tām atrodas Liepājā un Dienvidkurzemē.
Mainīgs “melnais saraksts”
Labāk vai sliktāk attīrīti, visi notekūdeņi nonāk virszemes ūdeņos – upēs, ezeros vai Baltijas jūrā.
Šovasar raksturīgās stiprās lietusgāzes ļoti ietekmē piesārņojuma ieplūšanu ūdenstilpēs, norāda Valsts vides dienesta (VVD) bijusī ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, kura atstāja amatu augusta vidū.
Veselības inspekcijas brīdinājumi, ka peldēties bīstami vai aizliegts, visdrīzāk nozīmē, ka piesārņojums no decentralizētām kanalizācijas sistēmām vai lokālām attīrīšanas iekārtām nonācis ūdeņos.
”Ar stipru lietu nepietiekami attīrīts ūdens kopā ar baktērijām un piesārņojošām vielām, ja tādas ir, ieskalojas ūdenstecēs. Tāpēc
pašvaldībām vajadzētu aktīvāk veikt peldūdeņu kvalitātes analīzes tieši pēc stipriem lietiem, kad redzam savu labo vai ne tik labo darbu sekas,”
viņa stāsta.
Baktērijas atklātos ūdeņos nevairojas, tāpēc piesārņojums ir īslaicīgs un pārejošs, ūdentilpes ātri atjaunojas un peldēties atkal ir droši.
VVD 2019. gadā izveidoja īpašu problēmNAI sarakstu, kurā iekļāva iekārtas, kuru darbība neatbilst atļaujās izvirzītajiem nosacījumiem, kuras ilgstoši nenodrošina nepieciešamo notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un par kuru darbību ir pretrunīga testēšanas rezultātu informācija.
2023. gadā valsts testēšana tika nodrošināta 21 problēmNAI no 48 kopumā.
Testēšanas rezultāti uzrāda, ka neatbilstības ir konstatētas 12 iekārtu darbībā, bet 9 iekārtu darbība nodrošināja efektīvu notekūdeņu attīrīšanu.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija ir pasliktinājusies – palielinājies to NAI skaits, kurās ir konstatēti robežvērtību pārsniegumi. To varētu skaidrot ar augsto gruntsūdens līmeni un augstajiem palu ūdeņiem šajā sezonā, pauž VVD.
ProblēmNAI dienests pievērš pastiprinātu uzmanību un sarakstu katru gadu atjauno. ”Kopš mēs šādu sarakstu izveidojām, iekļauto iekārtu skaits vairāk nekā divas reizes samazinājies – no 58 līdz 26. Gribu teikt – tikai 26, ja atceramies, ka kopā to ir 1300. Pozitīvā ziņa – piecas ir svītrotas, divas no tām – lielas.
Tieši ražošanas uzņēmumi notekūdeņos rada nozīmīgu piesārņojumu,”
uzsver E. Baklāne-Ansberga.
No 2023. gada no problēmNAI saraksta svītrotas piecas iekārtas, bet iekļautas tajā – trīs.
Vasarnieku pārslodze
Papildus valsts testēšanai šovasar saņemtas sūdzības par Pāvilostas NAI darbības ietekmi uz Sakas upi, iedzīvotāji ziņoja par smaku.
VVD konstatēja, ka nedarbojas viens no diviem BIO 75 aerācijas baseiniem, nepilnīgi attīrīti notekūdeņi nonāk Sakā un tālāk ieplūst jūrā. Pāvilostas NAI tikai iekļauta problēmiekārtu sarakstā.
Pāvilostas iekārtās ļoti mainīgs ir ienākošo notekūdeņu daudzums, atzīmē E. Baklāne-Ansberga. Šeit vasaras sezonā NAI nonāk paaugstināts notekūdeņu apjoms, jo ierodas atpūtnieki un vasarnieki.
”Tieši pēc Jāņiem, kad, iespējams, bija viesu pieplūdums, iekārta izgāja no ierindas un netika pienācīgi uzraudzīta.
Kopumā iekārtas nav piemērotas mainīgam notekūdeņu apjomam, būs nepieciešams veikt ieguldījumus, lai izveidotu baseinus uzkrāšanai šādos pīķa momentos, un iekārtu darbība ir jāuzrauga īpaši,” viņa pauž.
Pāvilostā NAI apsaimnieko ne tikai sadzīves, bet arī ražošanas notekūdeņus, kas arī veido lielākus piesārņojuma riskus.
Pāvilostas NAI SIA ”Grobiņas namserviss” darbinieks apsekojot regulāri un veicot ikdienas apkopes, stāsta uzņēmuma valdes locekle Ginta Veidemane.
Apsaimniekotāja ieskatā avārijas situācija radās Līgo svētku brīvdienās, jo pirms tām darbinieks veicis notekūdeņu paraugu ņemšanu attīrīšanas ietaisēs un nekas neliecinājis par tehniskām novirzēm.
”Avārijas situācija šobrīd ir novērsta,” viņa norāda.
Ņemot vērā Pāvilostas sezonalitāti, pašlaik apturēta iespēja pieslēgties notekūdeņu sistēmai jauniem klientiem, kā arī uzsāktas sarunas ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību par iespējamiem risinājumiem attīrīšanas ietaišu paplašināšanai.
”Paralēli NAI atjaunošanas darbiem esam sākuši veikt auditu notekūdeņu tīkliem pieslēgtajiem objektiem, lai pārliecinātos par sistēmā novadīto notekūdeņu piesārņojošo vielu koncentrāciju atbilstību prasībām,” pastāsta G. Veidemane.
Sadzīves un ražošanas notekūdeņus apsaimnieko arī Kazdangas ciema NAI, kas attīrītos ūdeņus novada Alokstes upē.
Iekārtas jau ilgstoši ir ”melnajā sarakstā”, jo VVD atklāja, ka NAI ir pārāk maza jauda, lai vienmēr spētu attīrīt SIA ”Elpa” piena pārstrādes notekūdeņus.
2021. gadā uzņēmums ar pašvaldību pārrunāja iespējas būvēt priekšattīrīšanas iekārtas, taču jau 2022. gada pavasarī ekonomiskās situācijas dēļ pārtrauca ražošanu.
Maksātnespējīgās SIA ”Elpa” ražotni šogad iegādājās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ”Baltu piens”.
”Problēmas bija tad, kad strādāja ražotne, prasības bija grūti izpildīt,” norāda Kazdangas NAI apsaimniekotāja SIA ”Aizputes nami” valdes loceklis Guntis Putniņš.
Viņš ticies ar ražotnes jauno īpašnieku, kurš gatavojot projekta pieteikumu priekšattīrīšanas iekārtas izveidei, kas samazinās notekūdeņu apjomu, kurš nonāk pašreizējā NAI. ”Domāju, ka visa problēma būs noņemta nākotnē. Uzreiz, protams, to neizdarīsim,” saka G. Putniņš.
ProblēmNAI sarakstā iekļauts arī SIA ”NS Estate” zivju pārstrādes uzņēmums Nīcā, ar kura vadību neizdevās sazināties.
Liepājas ostas iekārtas nesvītros
Vairākus gadus problēmreģistrā atrodas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Liepājas ostā.
2020. gada 2. oktobrī VVD konstatēja, ka no LSEZ NAI Karostas kanālā tiek novadīti nepietiekami attīrīti notekūdeņi, un izdeva rīkojumu noslēgt izplūdes ventili.
Par pārkāpumu uzsākts administratīvā pārkāpuma process un piemērota soda nauda.
Līdz šim brīdim LSEZ NAI notekūdeņu novadīšana Karostas kanālā nav atļauta.
Notekūdeņus kanālā kopš tā laika arī nenovada, tos ar cisternām ved uz Lietuvu un nodod attīrīšanai Klaipēdas pilsētas attīrīšanas iekārtās.
Liepājas ostas NAI uzņem netīros ūdeņus ar naftas produktu piesārņojumu no kuģiem un naftas produktu pārkraušanas termināļiem.
LSEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis pēc tam, kad VVD izziņoja šā gada problēmNAI sarakstu, zvanījis dienesta pārstāvjiem un teicis, ka nesmuki tas viss sanācis.
”Vienīgais, ko viņi paskaidroja, – 2020. gadā, kad tā problēma bija, viņi ielikuši mūs sarakstā un joprojām aizmirsuši izņemt mūs ārā. Vienojāmies, ka viņi taisīs atsevišķu aktu un būs preses relīze, ka tiekam izņemti no saraksta ārā,” viņš pastāsta.
K. Poņemeckis pauž, ka neviens ražošanas uzņēmums pats neattīra savus notekūdeņus.
LSEZ atdala no ūdeņiem naftas produktus, bet tālāk viss tiek utilizēts likumā noteiktajā kārtībā un notekūdeņus nodod tālāk attīrīšanas iekārtām.
VVD viņam minējis, ka arī pērn LSEZ pārvalde bija sarakstā, taču vides daļas vadītājs uzsver, ka pirms gada neviens tajā tik rūpīgi neieklausījās, kā šogad, kad Liepājā notika attīrīšanas iekārtu avārija.
VVD ”Kurzemes Vārdam” atsūtītā oficiālā informācija ir atšķirīga. Dienestā atgādina, ka 2020. gadā neatbilstību novēršanai LSEZ ticis uzdots iesniegt iesniegumu A kategorijas vides piesārņojošās atļaujas nosacījumu pārskatīšanai un aktualizēšanai.
VVD atzīst, ka LSEZ spēj nodrošināt ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un notekūdeņu priekšattīrīšanu, taču nespēj nodrošināt normatīvu notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši MK noteikumu prasībām.
”LSEZ NAI iekļauts problemātisko NAI sarakstā, jo attīrīšanas iekārtu darbība nav pietiekoši efektīva, lai attīrītos notekūdeņus varētu atļaut novadīt vidē.
Tā kā LSEZ izsniegtā atļauja šobrīd paredz notekūdeņu novadīšanu vidē, tad NAI paliks problemātisko iekārtu sarakstā līdz brīdim, kad LSEZ pieņems lēmumu vai nu rekonstruēt esošās NAI tā, lai tās spētu attīrīt notekūdeņus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai iesniegs iesniegumu atļaujas grozījumiem, kur paredzēs, ka arī turpmāk nepietiekami attīrītie notekūdeņi tiks nodoti citam komersantam,” informē VVD pārstāve Karīna Dvorjaņinova.
Labā stāvoklī ir tikai trešdaļa Latvijas ūdeņu
Ilga Kokorīte, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic virszemes ūdeņu kvalitātes valsts monitoringu upēs, to posmos un ezeros.
Visu lielāko upju grīvās monitoringu veic 12 reizes gadā,
vēl ir tādas stacijas, kur apsekojums ir retāks.
Pamatā veicam fizikāli ķīmiskos mērījumus – suspendētās vielas, skābekļa saturs, PH līmenis, slāpeklis, fosfors, atsevišķās stacijās skatāmies smagos metālus, bīstamās piesārņojošās vielas.
Svarīgs ūdeņu kvalitātes rādītājs ir bioloģiskie parametri – fitoplanktons, aizaugums, sugu sastāvs, organismi, kas apdzīvo upes vai ezera grunti.
Pēc Eiropas Savienības ūdeņu struktūras direktīvas vērtējuma, mums Latvijā tikai apmēram viena trešdaļa no visiem ūdens objektiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Pamatā galvenie vaininieki ir slāpeklis un fosfors – aizaug ezeri un upes un savairojas aļģes.
Lielāka daļa mūsdienās ir izkliedētais piesārņojums, kas nāk no lauksaimniecības zemēm, arī izcērtot mežus, ar virszemes noteci var izskaloties.
Arī viensētas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas dod savu slodzi.
Pat, ja attīrīšanas iekārtas funkcionē normāli, tās simtprocentīgi nenoņem piesārņojošās vielas – slāpekli, fosforu, suspendētās daļiņas vai dažādas organiskās vielas, tas nav iespējams.
Tomēr lielākais posts ir attīrīšanas iekārtas, kas nepilnīgi veic savu funkciju.
Veselības inspekcijas peldūdeņu monitorings pamatā ir vērsts uz cilvēku veselību, svarīgi ir mikrobioloģiskie parametri, lai tur nebūtu zarnu nūjiņas vai zilaļģes.
LVĢMC skatās ūdeņu kvalitāti no ūdeņu ekosistēmas viedokļa, mums ir svarīgi, lai ūdeņos norit dabiskie procesi, lai ūdenstilpe un tajā mītošie organismi jūtas labi, lai upe neaizaug un nepaliek par pļavu.
Nevar viennozīmīgi teikt, ka visās ūdenstilpēs kļūst tikai sliktāk, bet
redzama tendence palielināties slāpekļa savienojumiem, kas sekmē ūdens aizaugšanu.
LVĢMC gatavo pasākumu programmas, ko varētu darīt, lai uzlabotu vidējas vai sliktas kvalitātes ūdens objektus.
Upju un ezeru krastos nepieciešams atstāt dabiskās krūmu vai zāles joslas, nevajag tīrumu ierīkot un kaisīt minerālmēslus līdz pašai upītei. Nepieciešams izpļaut aizaugušās piekrastes un nopļautās niedres un citus augus aizvākt. Vajag pārskatīt savus paradumus sadzīves ķīmijas lietošanā.
Pie mazākām attīrīšanas iekārtām vai kanalizācijas sistēmām var veidot mitrzemes joslas, kas filtrē piesārņojumu.
Uzziņai
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI)
Latvijā ir kopumā ap 3000 NAI.
VVD veic uzraudzību 1305 no tām.
Šī gada 8 mēnešos veiktas 184 pārbaudes, izdoti 9 lēmumi par veicamām rīcībām, piemēroti 6 administratīvie sodi, kuru kopējais apmērs – 6400 eiro.
26 NAI ilgstoši piesārņo vidi.
2022. gadā no notekūdeņu sistēmām un iekārtām vidē novadīti neattīrīti 1 593 085 m3 notekūdeņu jeb 0,92% no kopējā apjoma.
No 26 ūdens attīrīšanas iekārtām 9 apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus, 8 – sadzīves un ražošanas notekūdeņus, savukārt 9 nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus.
Avots: VVD
Es domāju tā: Vai uzticaties ūdens analīzēm?
Alda Jauģiete – pašnodarbinātā:
– Jā, uzticos. Ja par veiktajām analīzēm izlasu, tad esmu droša, ka viss kārtībā. Ja pasaka, ka konkrētā brīdī nevajag peldēties jūrā, tad ūdenī neeju. Gribas domāt, ka Liepājā pienācīgi seko līdzi tam, lai ar notekūdeņiem viss būtu kārtībā. Uzticos speciālistiem un viņu risinājumiem.
Dalija – advokāte:
– Esmu no Lietuvas, un man līdz šim nav bijušas šaubas par Lietuvā veikto ūdens analīžu patiesumu. Man vienkārši nav faktu, kas to apstrīdētu. Jā, uzticos ūdens analīzēm, jo līdz šim nav izdarīts nekas tāds, kas liktu uztraukties.
Evija – pārdevēja:
– Nē, neuzticos. Es vispār esmu tāda, kas neuzticas, iespējams, nekam. Paļaujos tikai uz sevi. Šogad līdz jūrai nemaz neesmu aizgājusi. Ūdens no krāna man garšo, lai arī tur iekšā droši vien ir viss kaut kas. Par notekūdeņiem nedomāju.
Edgars Pujāts – aktieris:
– Vispār uzticos. Ja saka, ka jūrā ūdens labs un tīrs, ticu un peldēt eju drošu sirdi. Nedzīvoju pilsētā, mums pašiem savs dziļurbums, un ūdeni esmu laboratorijā pārbaudījis. Ar sastāvu viss kārtībā.
Aleksandrs Žiļuks – liepājnieks:
– Ļoti gribu cerēt, ka viss ir kārtībā. Domāju, ka par jūras ūdens tīrību gan nekad nevar būt drošs par visiem 100 procentiem. Ja uztaisa analīzes un saka, ka viss labi, domāju, ka ar jūras ūdeni labi ir tikai par 80 procentiem. Ūdeni, kas tek no krāna, dzeru droši.
