Ērti, gaiši un patīkami

Jauno vagonu apgūšana un ieviešana satiksmē bija liels izaicinājums, personāls satraucās, vai spēs ar visu tikt galā, atminas SIA “Liepājas tramvajs” galvenais inženieris Edgars Māķēns.

“Vecāka gadagājuma vadītājiem bija bažas par ekrāniem un automātiku, bet, tāpat kā laika gaitā visas vecmāmiņas iemācījās rīkoties ar viedtālruņiem, tā arī cilvēki iemanījās lietot vadības sistēmu un apieties ar pasažieru informācijas sistēmu.

Pāreja notika raitāk, nekā sākumā bijām cerējuši,”

viņš stāsta.

Cik pats runājis ar cilvēkiem, jaunie vagoni patīk. “Milzīgs pluss, ka tie pieejami jaunajām māmiņām ar ratiņiem, cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Informācijas ekrāni, moderns apgaismojums, iespējas uzlādēt mobilo tālruni,” priekšrocības uzskaita galvenais inženieris.

Nav mazsvarīgs arī skaistais krāsojums, salīdzinot ar zilajiem tramvajiem, kas braukā pa Zagrebu.

Tramvajs ir darba vieta ne tikai vadītājam. Aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” kontroliere Inga Treilība stāsta, ka jaunajos tramvajos iekāpšana ērta, kā arī ļoti labs apgaismojums biļešu kontrolei vakara stundās.

Tāpat patīkams ir plašums un iespēja atvērt tās durvis, kuras vēlas, nav jālaiž iekšā auksts gaiss. “Pieturas nosauc, viss ir redzams. Ir daudz labāka sajūta un patīkamāk iekāpt nekā pašlaik autobusos.

Vecais tramvajs bija citāds. Ar laiku jau viss uzlabojas. Neko sliktu nevaru pateikt,”

atzīst kontroliere.

Vienīgi nepatīkami esot redzēt, ka daudzi pasažieri, īpaši bērni, tramvajā ēd un piedrupina salonu, atstāj papīrus. Ja kontrolieri redz nekārtības, tad, protams, aizrādot, bet visbiežāk vaininieki jau paspējuši izkāpt un gruži jāsavāc tramvaja vadītājam vai vēlāk apkopējam, skatoties, cik liela tā skāde ir.

“Cilvēkiem patīk braukt ar tramvaju.

Iebraucēji Liepājā vēlas izbraukt pa pilsētu no viena gala līdz otram,”

stāsta I. Treilība.

Pasažieri esot apmierināti, taču, protams, dažādi cilvēki atšķirīgi reaģējot uz kontrolieru iekāpšanu vagonā. Īpaši “zaķiem” nekāda prieka nav. Bezbiļetniekiem ir lielākas iespējas nospiest sev tuvāko durvju atvēršanas pogu, lai laistos lapās.

Vislabāk esot, ja tramvaja vadītājs atver tikai priekšējās durvis, bet pārējās – jau pēc veiktās kontroles.

Zagreba, mums ir problēma!

Sākumā tramvajnieki ar bažām skatījušies uz balto salonu, jo iepriekš vagoni tika apzīmēti un apkrāsoti. “Varam teikt, ka liepājnieki saudzīgi izturas pret tramvajiem, izņemot atsevišķus gadījumus,” pauž E. Māķēns.

Jaunieši reizēm sabojājot kādu sēdekli vai USB lādētāju, tomēr kopumā disciplinē visos vagonos izvietotās novērošanas kameras. Un ar jaunajām lietām esot tā – ja neviens nav vēl sacūkojis, tad arī roka neceļas bojāt tālāk.

Cilvēki respektē, ka vagoni ir jauni un balti, liepājnieki ir līmenī, atzīst galvenais inženieris.

Vagonu tīrīšana ir ārpakalpojums. Uzkopšanas kompānijas personāls nāk vakaros un strādā pēc grafika – kādam vagonam ir kapitālā tīrīšana, bet citiem izmazgā grīdu. Galapunktos vadītājs iziet cauri vagoniem, savāc izlietotos talonus. Ja nu gadās kāda nopietnāka netīrība, vagonu nomaina pret citu.

Tehniskā ziņā tramvaja vagoniem ir mēneša, pusgada un gada apkopes. Katru darbdienu viens vagons paliek mājās uz apkopi. Notiek arī tehniskas ķibeles, līdz ar to vēl kāds vagons neizbrauc no depo.

Visu garantijas laiku Liepājā uz vietas būs horvātu speciālisti. “Par mehāniku mēs visu esam apguvuši, par elektrību un IT jomu tuvākajā laikā pieņemsim darbā cilvēku, kas uz to specializēsies,” atklāj E. Māķēns.

Šim darbam nepieciešamas ļoti specifiskas zināšanas, jo jaunie vagoni ir daudz sarežģītāki – nākušas klāt sistēmas, kādu vecajiem nebija. Tās ir hidrauliskās bremzes, hidrauliskā piekare, pasažieru informācijas sistēma, klimata iekārtas salonā un vadītāja kabīnē.

“Mums nav tādu tehnisko iespēju kā pašiem horvātiem, jo mūsu vecie vagoni bija vienkārši.

To plakanos riteņus mēs virpojām pēc ražotāja iedotā rasējuma. Tagad to varam tikai ārpakalpojumā izdarīt,” viņš atzīmē.

Varbūt šķiet, ka jauniem vagoniem jābūt ideāliem, tomēr jebkurai jaunai tehnikai, sevišķi mazsēriju, sākumā ir problēmas, norāda galvenais inženieris.

“Kaut kur nav ievērota tehnoloģija un tērauda detaļām ir nolobījusies pretkorozijas aizsardzība. Tad speciālisti brauc un atjauno krāsojumu. Aktuāls jautājums ir ar ratiņiem, kuriem ir detaļas, kas dilst tā, kā tām nevajadzētu dilt. Un tas nav saistīts ar līnijas pārbūves apstākļiem.

Ir jautājumi, uz kuriem paši horvāti nevar atbildēt.

Kaut kādos apstākļos vagoni sāk šūpoties. Novembrī brauks speciālisti no Norvēģijas ar mērinstrumentiem un šo jautājumu mēģinās risināt,” viņš pastāsta.

Kādu iespaidu atstāj Liepājas mainīgie laikapstākļi? “Dzīvojam pie jūras, te gaisā vairāk sāls un to arī kaisa uz ceļiem, tāpēc ražotājs paredzēja hidraulikas daļām nerūsējošā tērauda risinājumus. Atkal – visam, ko mēģina no jauna, mēdz būt visādi tehniski misēkļi. Horvātijā paši tādus risinājumus nelieto. Šāda aspekta problēmas bija pašā sākumā, nu tās ir atrisinātas,” norāda E. Māķēns. 

Garantija pirmajiem vagoniem beigsies pēc pusgada. “Esam vienojušies, ka horvāti strādās šeit uz vietas divus gadus, līdz mūsu IT un automātikas speciālists jau būs tādā līmenī, ka, sazinoties ar Zagrebu, varēs risināt problēmas. Speciālisti Zagrebā arī tagad iesaka risinājumus attālināti, pieslēdzas programmatūrai, izmaina iestatījumus,” viņš pastāsta.

Uzlabos smērvielu – tik traki nečīkstēs

Zagrebas rūpnīcas pārstāvis Peters Duričs savu kārtējo maiņu Liepājā sācis pagājušajā nedēļā, tā ir astotā reize, kad viņš ierodas strādāt ar jaunajiem tramvajiem.

“Ja rodas jebkādas sīkas problēmas, mēģinām tās risināt tepat uz vietas, nekādu lielu ķibeļu nav bijis.

Ja iebrauc tramvajs ar kādu bojājumu, tad pusotras stundas vai pat stundas laikā esam ar to tikuši galā,”

viņš saka.

Par sadarbību ar Liepājas tramvajniekiem viņš norāda – galvenā problēma esot valoda. “Taču citādi mēs šeit jūtamies kā mājās. Vīri ir ļoti atsaucīgi un saprotoši. Domāju, ka viss ir kārtībā. Mums ir jāsniedz atbalsts visā, kas saistīts ar tehnoloģijām, datoriem, bet elektrības un mehānikas lietās liepājnieki paši visu prot, mācās un kļūst arvien prasmīgāki. Viņiem mūs nevajag,” pauž P. Duričs.

Tramvaju uzņēmumā zina, ka daudziem liepājniekiem ir rūpe un sāp tas, ka vagoni čīkst līkumos.

E. Māķēns paver priekškaru – pie vainas ir automātiskā riteņu uzmales mērīšanas sistēma. “Tiek iepildīta speciāla bioloģiska smērviela, kas nav kaitīga videi. Ik pēc noteiktiem laika intervāliem tā dozēti tiek padota uz riteņa maliņas.

Sistēma ir precīza, taču šobrīd īsti nestrādā, kā gribētos.

Runājām ar ražotāju, un viņi arī saskārušies ar šo problēmu. Viņu veiktā analīze liecina, ka pati smērviela, ko lietojuši vairāk nekā desmit gadus, vairs nav tādā konsistencē, kā bija agrāk. Sazinājušies ar smērvielas ražotājiem, kuri godīgi atzinušies, ka šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā viņiem neesot iespējas dabūt vienu noteiktu smērvielas ingredientu – piedevu, kuru aizstājuši ar citu.

Tā rezultātā smērvielas īpašības ir mainījušās un tā nedozējas tā kā iepriekš. Horvāti paši to jau atrisināja – aizstājuši vairs neatbilstošo smērvielu ar citu.

Esam procesā – tūlīt saņemsim izmēģinājuma dozas, lai varētu kaut vai vienā vagonā pamēģināt. Tad, iespējams, mainīsim smērvielu visiem vagoniem. Paralēli skatāmies arī citus risinājumus. Ja smērviela ir cietāka, izvēlamies lielākus dozatorus.

Tomēr tur ir nianse, jo ražotājs sistēmu ir ļoti precīzi aprēķinājis. Ja dozators būs par lielu, smērviela nonāks uz sliedēm, uz rites virsas, un tad vagoni slīdēs,”

viņš skaidro.

Vēl skaņu iespaido faktors, ka zemās grīdas tramvajos pēc konstrukcijas pasažieri sēž gandrīz tieši virsū ratiem.

Galvenais inženieris atzīst, ka pavisam bez skaņas tramvajs nebrauks nekad. “Es šaubos, vai kaut kur tramvaji ir pilnīgi klusi, jo metāls saskaras ar metālu un rodas skaņa. To var tikai samazināt, jo šādi rodas arī sliežu un riteņu nodilums. Tagad daudz labākā stāvoklī būs sliežu ceļi un tramvaji ies klusāk,” viņš mierina.

Tramvaju redzi?

Viena problēma tomēr ir – sadursmes ar automašīnām. Ir vietas, kuras ar to bēdīgi slavenas, piemēram, Klaipēdas iela pie “XL Salas”.

Avārijas bieži notiek arī Rīgas ielā, kur autovadītāji, braucot pa Tirgus ielu, neievēro zīmi “STOP”. Pēc tam skatoties videoierakstus, redzams, ka autovadītāji “sēž” telefonos, brauc tieši pretī tramvajam un saskrienas purns purnā.

Tā esot “brutāla neuzmanība”, un E. Māķēns nesaskata, ka te varētu līdzēt kādi īpaši satiksmes organizācijas risinājumi.

Tramvajs ir daudz lielāks un smagāks par vieglo automašīnu, tomēr tas nenozīmē, ka vagoniem nekādas skādes nav.

Sadursmē var sabojāt detaļas, kuras ir ļoti dārgas. “Tramvaja durvis ir specifiski konstruētas, apakšā atrodas vadīkla, tāpēc sabojātas durvis īsti nevar atjaunot, bet jaunas maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Apdrošinātāji arī nav sajūsmā par šādiem gadījumiem,”

stāsta galvenais inženieris.

“Pēc pirmajām avārijām, kad pašiem prakses nebija, uz Liepāju brauca speciālas vienības no Horvātijas, kas pārlīmēja izsistos lielos stiklus. Tagad esam atraduši vietējos, kas līmē stiklus. Krāsojam arī sen jau paši. Ja saskrāpēti lielie sānu paneļi, kuriem kārta jāgriež nost un jālīmē jauna, arī to paši jau esam apguvuši.”

Kad nesen Rīgas ielā tramvajs nogāja no sliedēm, nepareizi uzbraucot pārmijai, bija jauna pieredze, kā to dabūt atpakaļ, nesabojājot vagonu, kas maksā miljonu.

Arī būvdarbu laikā Lielajā ielā norautais pantogrāfs bijis nopietns izaicinājums.

Viens vecais tramvaja vagons pastāvīgi stāv darba gatavībā un jebkurā brīdī var izbraukt uz līnijas. Kopumā darba kārtībā ir pieci. Jau ir izpušķots Ziemassvētku vagons, kuru visi gaidot ar sajūsmu.

Kad tikko bija palaisti daži jaunie vagoni, tad liepājnieki skatījušies transporta lietotnē un rakstījuši tramvaju uzņēmumam, prasot, kad brauks jaunais tramvajs.

“Tagad ir otrādi, cilvēki prasa, kad varētu izbraukt kāds vecais vagons, jo ir nostalģija pēc veciem laikiem un grib ar bērniem izbraukt – parādīt, kādi vagoni bija kādreiz.

No novembra beigām līdz janvāra nogalei tāda iespēja būs,” sola E. Māķēns.

Arī pats vecākais “darba zirgs” – sniega stūmējs “Sniegbaltīte” ir gatavs ziemai.

Perspektīvā, ja būs ceļa pārvads uz “Laumas” rajonu ar jaunu tramvaja līniju, vagonus vajadzēs vēl vairāk. Kur labāk vest jaunajai līnijai, kur būt galapunktam – viss esot atkarīgs no tā, kur ir pasažieri, nevis no tramvajnieku vēlmēm.

Uzņēmuma pārstāvji piedalās darba grupās, taču līdz šim veikts tehniski ekonomiskais izvērtējums, kā būtu, ja tramvajs kursētu līdz noteiktam punktam, – cik maksātu infrastruktūras izbūve, cik tur ir iedzīvotāju, kas lietos tramvaju.

Lepojamies ar jaunajām līnijām

Dmitrijs Radionovs, SIA “Daugavpils satiksme” tehniskais direktors

Jaunie tramvaja vagoni un jaunu līniju izbūve nesusi tikai labumu. Pirms diviem gadiem izbūvējām jaunu līniju, līdz gada beigām būs vēl viens jauns maršruts. Mēs lepojamies ar to.

Plānojam šogad pabeigt un nodot ekspluatācijā tramvaja līniju renovācijas projektu par 42 miljoniem eiro.

Kopā ar tramvaja līniju līdzekļiem nāk arī nauda jauniem tramvajiem – līdz gadam beigām plānojam ieviest ekspluatācijā četrus jaunus vagonus par 7,8 miljoniem eiro.

Astoņi Krievijā ražoti vagoni ieradās pirms četriem gadiem, astoņi – pirms desmit gadiem.

Tagad mums būs vairs ne Krievijā ražoti, bet mūsu pašu – Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā ražoti, daļēji arī Čehijā, jo ir izveidots kopuzņēmums.

Labāk būt neatkarīgiem no Krievijas, jo iespēju iepirkt tur nav un mēs arī negribam.

Labāk attīstīt savu uzņēmumu, kas maksā nodokļus pilsētas budžetā. Esošos vagonus plānojam modernizēt, jo pašlaik nav nevienas vietas, kur varētu tiem nopirkt rezerves daļas. Nezinām, vai to darīs mūsu lokomotīvju remonta rūpnīca, jo būs iepirkums.

Jauno līniju šogad plānojam līdz pilsētas kūrorta zonai pie Stropu ezera. Attīstīsim tramvaja kustību un ceram, ka iedzīvotājiem būs ērtāk apmeklēt kūrorta zonu, kur izbūvēta jauna promenāde un ir ļoti skaista ainava.

Pirms tramvaju nomaiņas izmantotie četri Rīgas vagonu rūpnīcā ražotie vagoni tagad kursē Daugavpilī kā retro tramvaji tūristiem.

Uzziņai

Jaunie vagoni

– Speciāli pēc Liepājas pasūtījuma ražoti Horvātijas rūpnīcā “Končar Electric Vehicles Inc”.

– Viena tramvaja vagona garums ir 20,7 metri, augstums 3,4 metri (bez pantogrāfa) un svars 28 tonnas.

– Maksimālais ātrums – 70 km/h, taču drošības nolūkos pilsētvidē ieprogrammēts tā, lai nepārsniegtu 50 km/h.

– Jaunos tramvajus sāka piegādāt 2020. gada novembrī, pēdējais vagons ieradās 2022. gada 21. novembrī.

Ceļu satiksmes negadījumi

• 2023. g. (10 mēn.) – 13;
• 2022. g. – 17;
• 2021. g. – 18.

Biežāk sadursmes ar automašīnām notiek uz Tramvaja tilta, Rīgas, Brīvības un Klaipēdas ielas krustojumos.

Es domāju tā: Vai jums patīk braukt ar tramvaju?

Agnese Volobujeva – strādā:

– Tajās retajās reizēs, kad braucu, tad – jā. Parasti tas notiek, kad no Ķempes ielas jānokļūst centrā. Kas tur ko īpaši patikt – tramvajs kā tramvajs. Ikdienā biežāk pārvietojos ar autobusu. Mana pieredze liecina, ka tramvaji tomēr brauc precīzi pēc kustības saraksta un diezgan bieži cits pēc cita. Autobusi biežāk kavē.

Karīna Stankeviča – mācās:

– Jā, jo ar to pa taisno varu nokļūt no mājām uz skolu un atpakaļ. Tikai dažas pieturas, bet tomēr braucu. Ļoti gaidu, kad beidzot tramvaji kursēs atkal kā agrāk un nebūs jāgaida, lai izmainītos ar pretim braucošo. Parasti tad jāgaida piecas minūtes, kas ir kaitinoši. Šobrīd papildus jāieplāno tās piecas minūtes, lai nekavētu skolu, bet tramvajs ir labs un stabils pārvietošanās līdzeklis.

Maruta Valdmane – pensionāre:

– Grūti pateikt, jo izmantoju reti. Dzīvoju centrā, tāpēc visur eju kājām. Jaunie tramvaji ir skaistāki par vecajiem, bet vispār – lielu atšķirību nejūtu. Ja vajadzētu izvēlēties braukt ar tramvaju vai autobusu, tad es   priekšroku dotu tramvajam. Tāds mierīgāks transporta līdzeklis, nav pilns ar cilvēkiem, mierīgāka atmosfēra.

Indra Anškēvica – vecmāmiņa:

– Nezinu… Praktiski neizmantoju. Tramvaju pilsētā vajag, jo tas tomēr ir ekoloģiskāks nekā autobusi. Arī maršruts taisns un cauri visai pilsētai tās garumā. Atceros, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem Liepājas tramvaji bija vienkārši pārpildīti un cilvēki tajos par varītēm centās iespiesties, bet tad pilsētā bija vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. Tagad gandrīz katrā ģimenē pa automašīnai. 

Dzintra – otaņķniece:

– Tramvaju neizmantoju, dzīvoju laukos. Pēdējo reizi laikam braucu kaut kad aizvadītajā gadā, bet tas nebija jaunais tramvajs. Esmu dzirdējusi, ka tie tomēr ir labi. Liepājā šo transportu noteikti vajag, jo pilsēta ir diezgan liela. Piemēram, ļoti ērti un ātri var atbraukt uz centru no stacijas. Teikšu, ka Liepājai tramvajs piestāv.