liepajniekiem.lv
Noniecināts un ignorēts
Pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai Liepājā vīrietis prasījis cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot ieslodzījumā depozīta sistēmas pieejamību, atzīt par prettiesisku un uzlikt par pienākuma Ieslodzījuma vietu pārvaldei arī nebrīvē esošajiem radīt iespēju atgūt depozīta maksu.
Tāpat
nu jau bijušais ieslodzītais pieprasījis atlīdzināt mantisko zaudējumu 13,80 eiro apmērā, kas viņam radīti, nenodrošinot pieejamību depozīta sistēmai,
segt dažu eiro tēriņus saistībā ar kancelejas piederumu iegādi un pasta pakalpojumiem, kā arī nemantisko kaitējumu 1000 eiro apmērā, lasāms anonimizētajā tiesas spriedumā.
Vīrietis savu pieteikumu pamatojis ar vairākiem argumentiem: cietums nav devis dzeramo ūdeni, vien nodrošinājis iespēju saņemt un lietot pa ūdensvadu piegādāto ūdeni, kas paredzēts arī tualetes skalošanai, un bieži tas esot duļķains, ar nepatīkamu smaržu un garšu.
Lai ievērotu ārsta rekomendācijas nodrošināt organismam pietiekamu šķidruma daudzumu, ieslodzītais esot bijis spiests iegādāties par personīgajiem līdzekļiem cietuma veikalā ūdeni un minerālūdeni plastmasas iepakojumos, par ko no viņa ieturēta depozīta maksa 10 centi par katru iepakojumu.
Taču normatīvais regulējums un cietums nedod iespēju saņemt atpakaļ iemaksāto naudu, tādēļ viņam radīti mantiskie zaudējumi un nemantisks kaitējums.
Tāpat pieteikumā tiesai viņš norādījis, ka spēkā esošais normatīvais regulējums un cietums liedz ieslodzītajiem uzglabāt izlietoto iepakojumu.
Kad vīrietis konvojēts uz Latvijas cietumu slimnīcu,
ieslodzījuma vietas administrācija neesot ļāvusi ņemt līdzi iepakojumu, kas bijis viņa rīcībā un par kuru samaksāta depozīta maksa.
Šo problēmu ieslodzītais arī aktualizējis, vēršoties gan pie tiesībsarga, gan Valsts kancelejā, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Taču šīs iestādes neesot veikušas viņa tiesību aizsardzību, un tādējādi viņš esot noniecināts, ignorēts un sajūtoties mazāk vērtīgs nekā tie ieslodzītie, kuri sodu izcieš atvērtā tipa cietumā un kuriem ir iespēja saņemt atpakaļ iemaksāto depozīta maksu par iepakojumu.
Ieslodzījumā sāk pilotprojektu
Šobrīd ”Iepakojuma likums” un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi nenoteic ne kārtību depozīta sistēmas darbībai ieslodzījuma vietās, nedz arī izņēmumus attiecībā uz ieslodzītajiem.
Tieslietu ministrija pagājušovasar Ieslodzījuma vietu pārvaldei sniegusi viedokli par depozīta sistēmas ieviešanu cietumu veikalos, norādot, ka nebūtu pieļaujama situācija, ka ieslodzīto kamerās ilgstoši uzglabātos izlietotā tara gan ierobežotās telpas platības, gan higiēnas nosacījumu dēļ, gan arī iekšējās drošības risku dēļ.
Tāpat normatīvais regulējums pašlaik aizliedz ieslodzītajiem glabāt pie sevis naudu, savukārt depozīta iepakojuma pieņemšanas vietā persona par nodotajām iepakojuma vienībām saņem depozīta kuponu, kas pilda maksāšanas līdzekļa (naudas) funkciju.
Izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, jo viņi var glabāt naudu pie sevis, kā arī iegādāties un glabāt gan pārtikas produktus, gan pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas.
Šo notiesāto kategorijai pieejami arī depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti ārpus ieslodzījuma vietas.
Lai risinātu situāciju, kas saistīta ar depozīta sistēmu darbību ieslodzījuma vietās, nepieciešami grozījumi ”Iepakojuma likumā”, paredzot izņēmumu, ka depozīta sistēmu nepiemēro iepakojumam, kuru kopā ar dzērieniem pārdod ieslodzījuma vietās, tiesai skaidrojusi Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Taču cietuma administrācija, neizdodot atsevišķu rīkojumu un lēmumu nenoformējot rakstveidā, nolēmusi atļaut, ka
ieslodzītie depozīta iepakojumu varēšot izdot radiniekiem vai trešajām personām, pamatojoties uz ieslodzīto iesniegumu.
Līdz ar to tiesa secinājusi, ka cietuma administrācija savu iespēju robežās situāciju risinājusi. Taču vienlaikus tā norādījusi, ka rastais risinājums nav vienlīdz efektīvs attiecībā uz visiem ieslodzītajiem, proti, tas nerisina to ieslodzīto problēmu, kuriem nav tuvinieku, kas viņus apciemo.
“Taču izskatāmā lietā tam nav izšķirošas nozīmes, jo pieteicējs izlietoto depozīta iepakojumu ir varējis uzkrāt savā kamerā. Ņemot vērā, ka pieteicējs no ieslodzījuma tika atbrīvots, viņam bija iespējams šo iepakojumu paņemt līdzi, lai to nodotu kādā depozīta iepakojuma nodošanas punktā ārpus ieslodzījuma vietas,” atzīmējusi tiesa.
Noklausoties visu pušu paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus,
tiesa lēmusi, ka ieslodzītā pieteikums ir noraidāms.
Tomēr aktualizētai problēmai risinājums joprojām tiekot meklēts, atbildot uz portāla jautājumiem, pauž Tieslietu ministrijas pārstāve Ilze Leimane: “Šobrīd, lai nodrošinātu depozīta sistēmas pieejamību ieslodzījuma vietās, no 1. septembra pilotprojekta ietvaros ieslodzītajiem atļauts nodot depozīta iepakojumu radiniekiem vai citām personām satikšanās un pienesumu laikā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam.
Šāda pilotprojekta uzsākšana rada iespēju ieslodzītajiem īstenot tiesības nodot depozīta iepakojumu. Ieviešot šo pagaidu risinājumu, ir plānots izvērtēt tā darbību praksē, nepieciešamos resursus un lemt par ilgtermiņa risinājumu nākotnē, pieļaujot, ka viena no iespējām varētu būt rosināt izskatīt jautājumu, vai ieslodzījuma vietas nav jānosaka kā izņēmums depozīta sistēmas aprites kārtībā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.