Otrdiena, 20. oktobris Leonīda, Leonīds
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cilvēks var palīdzēt dabai atjaunoties. Atjauno mežainās piejūras kāpas

Baltijas jūras piekrastē liedagu no civilizācijas daudzviet nodala meži. Retais zina, ka ne vienmēr tos ierīkojusi pati daba. Cilvēka roku darbs bijis to izciršana, tad radusies sajēga, ka virsū nāk kāpas, un atkal sastādīti koki. Līdz ar to piejūras mežainajām kāpām joprojām ir nepieciešama mūsu palīdzība, un tās sniegšanā unikāla pieredze gūta Carnikavas novadā.

Cilvēks var palīdzēt dabai atjaunoties. Atjauno mežainās piejūras kāpas
Priekškāpu noturībai pret vētrām Carnikavā uzstādīti žodziņi. Tie ne tikai nostiprina priekškāpas pret vējiem, bet arī novirza cilvēku plūsmu tā, lai šo zonu pārmērīgi neizbradātu. (Foto: Agnese Jeņina)
28.09.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Uzziņai

Mežainas piejūras kāpas

  • Ilgstoši dabiski vai pusdabiski meži uz piejūras kāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto sugu kopu.
  • Samērā rets biotops – aizņem 0,9% no Latvijas sauszemes platības jeb 60 000 ha kopplatībā.
  • Biotopa koncentrācijas vietas sakrīt ar lielāko Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju kāpu masīvu atrašanās vietām: Bernāti, Kolkas apkārtne, posms starp Enguri un Ragaciemu, Rīgas jūras līča dienvidu daļa, Saulkrasti u.c.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Daudzveidība zūd

Carnikavas teritorijā LIFE CoHaBit projektā “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” veikta krasta un mežaino piejūras kāpu atjaunošana. Carnikavas novada pašvaldība projektā ir vadošais partneris, pārējie partneri ir biedrība “Baltijas krasti”, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Dabas aizsardzības pārvalde. Savā pieredzē krasta erozijas mazināšanā un mežaino piejūras kāpu apsaimniekošanā dalās Carnikavas novada pašvaldības pārstāve, LIFE CoHaBit projekta vadītāja Gundega Ulme, biedrības “Baltijas krasti” projektu vadītāja un vides eksperte Agnese Jeņina un AS “Latvijas Valsts meži” Rietumvidzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.

Piejūras biotopu veido vairākas ekosistēmu grupas. Atsevišķas dzīvotnes ir kāpas, piejūras mežainās kāpas, priekškāpas. Katrai grupai ir savi raksturīgie ģeoloģiskie procesi, fauna un flora. Tikai konkrētā biotopā var atrast kādas īpašas puķes vai kukaiņus, kuriem nepieciešami konkrētie vides apstākļi.

No idejas līdz mežaino kāpu atjaunošanai pagāja kādi desmit gadi, stāsta Gundega Ulme.

Kāpēc bija nepieciešams kaut ko darīt piejūras kāpās? G. Ulme stāsta, ka projektu apstiprināja un sāka īstenot 2016. gadā, bet ideja esot ap desmit gadu veca. “Viens no mērķiem ir mazināt antropogēnās slodzes ietekmi un atjaunot vērtīgos piekrastes biotopus, kā arī veicināt ilgtspējīgu apsaimniekošanu dabas parkā. Viens no lieliem uzdevumiem, kas jau ir pabeigts, ir jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas parkam “Piejūra”,” viņa atklāj.

A. Jeņina turpina, ka svarīgi bijis sākt teritorijas apsaimniekošanu: “Sabiedrībā valda uzskats, ka dabas aizsardzības teritorijā atstājam visu, kā ir, lai daba pati tiek galā. Beidzamajos gados šis uzskats stipri mainās, un mēs to skaidrojam, īpaši runājot par mežainajām kāpām, pelēkajām kāpām, arī piekrastes un priekškāpām. Ja neapsaimniekosim un neatjaunosim šīs teritorijas, nepalīdzēsim tām būt daudzveidīgākām, tās sāks izzust.”

Ja stāda, tad jākopj

Pelēkās kāpas ir posms starp priekškāpu un mežainajām kāpām. “Parasti vējš tur apstājas, ir diezgan karsts. Mežs tur vēl nav attīstījies, ir skrajas dažas priedes. Zemsedze tiešām ir pelēka, tur ir ķērpji, sūnas, mazie lakstaugi,” biotopu raksturo A. Jeņina. Agrāk šos klajumiņus aktīvi izmantojuši mazie zvejnieki. Viņi tur žāvēja tīklus, cēla ārā laivas, un šo darbību dēļ teritorija neaizauga. Tagad zvejniecība nav tik aktīva, un pelēkās kāpas aizaug. “Lai saglabātu daudzveidību un skaisto atklāto vidi, ejam un mēģinām biotopu atjaunot – ņemam ārā mazās priedītes,” stāsta vides eksperte. 

Līdzīgi esot ar mežainajām kāpām. A. Jeņina atgādina, ka reiz visā piekrastē intensīvi izcirta mežus. Tad apdzīvotām vietām nāca virsū ceļojošās kāpas. Lai tās apturētu, mežus stādīja – blīvi un daudz. “Pēc tam piekrastes josla aizgāja aizsargjoslā, dabas parka teritorijā, un nekas vairs netika darīts. Taču, ja mežu stāda, tas ir jākopj. Tad mēs sākām retināt mežainās kāpas, veidojām lauces, mēģinājām panākt tādu mežu, kāds būtu attīstījies dabiskos apstākļos, cik nu mēs to varam ietekmēt,” viņa skaidro.

Ar Carnikavas novada veikumu vēlas iepazīties Jūrmala un citas piekrastes pašvaldības, jo tā ir ļoti laba pieredze, uzskata Agnese Jeņina.

Ne viens vien zaļi domājošais šai brīdi varētu vaicāt: kā tad daba pati tika galā, kamēr cilvēku nebija? “Ja mežainajās kāpās atstātu blīvi augušos, cilvēku stādītos kokus, dabas daudzveidības nebūtu,” cilvēka iejaukšanos pamato A. Jeņina. “Būtu sīkas, kroplas priedes, zemsedzē skujas un dažas sūniņas. Šāds mežs ir tumšs un nepatīkams cilvēkam ienākt. Ja to atjaunojam un kopjam, parādās daudzveidība un mums ir patīkami tur atrasties, atpūsties un gūt estētisku baudījumu.”

Iztiek bez naglām

Krasta stiprināšanai Carnikavā izmantoti divu veidu žodziņi. G. Ulme stāsta, ka vispirms jēgpilni izlietotas niedres, kas palika pāri pēc lagūnas atjaunošanas šajā projektā Rīgā: “Niedru sētiņas uzcēlām apmēram metra augstumā, un gada laikā pie tām jau uzkrājušās smiltis. Sastiprināšanai izmantojām naglas, tas bija kopumā sarežģīts process. Otra ideja – pēc darbiem mūsu atklātajās kāpās priedītes līdz 20 cm diametrā retinājām ārā. Lokanās priedītes no pelēkās kāpas nesa piekrastē un pina zaru žodziņus, tās bija tikai darbaspēka izmaksas un nebija nekādu citu materiālu.”

Domāt par problēmu risinājumiem kopā ar biologiem bija gan izaicinājums, gan laba un auglīga pieredze, uzskata Vilmārs Katkovskis.

Cilvēki atceras, ka agrāk kāpu stiprināšanai pie jūras stādīja kārklus. V. Katkovskis arī Carnikavā dziļāk mežā redzējis saglabājušos atsevišķus kārklu stādus. “Šobrīd tie izskatās briesmīgi – lieli, izkaltuši. Sava bioloģiskā niša un funkcija tiem ir. Var izmantot kāpu apturēšanai, jo kādreiz tā ir darīts, un tas strādā. Jautājums ir, kā to darīt labāk? Vai izmantot ātraudzīgo un izturīgo kārklu, vai stādīt priedes? Agrāk tā ir darīts lielās platībās, un pierādījies, ka tā var apturēt kāpu pārvietošanos. Tas ir izšķiršanās un estētisks jautājums, ko cilvēki grib redzēt jūrmalā. Vairāk nekā 80 gadu ilgā pieredze rāda, ka jebkurš kokaugs, kurš pietiekami labi aug sūros un nabadzīgos apstākļos, izpilda kāpu apturēšanas funkciju,” saka meža speciālists.

Viens no uzdevumiem bijis arī ierobežot invazīvās augu sugas – krokaino rozi un Tatārijas salātu, kas ir agresīvas, ātri atjaunojas un izspiež dabisko biotopu, atzīmē G. Ulme. Lai nostiprinātu kāpas, agrāk stādīti ne tikai kārkli, bet arī šī piekrastē tagad biezi saaugusī roze un citas sugas, kas ir ļoti ekspansīvas, pārņem teritoriju un neļauj augt citiem augiem, īpaši mazākiem. “Projekta laikā krunkaino rozi ņemam ārā,” norāda A. Jeņina. Tāpat Tatārijas salāts esot normāla suga Viduseiropā, bet pie mums tas pārāk izplešas ar savu pieneņveida sakni. Kad augs sējas, no viena rozā ziediņa izlido tūkstošiem sēklu. Tāpēc no kāpām to ravē laukā.

Smalki satamborēja

Koku likvidēšana parasti izraisa sabiedrības pretreakciju, un tā bijis arī Carnikavā. Projekta īstenotāji apzinājušies, ka ļoti daudz jārunā ar cilvēkiem, un šī bijusi ļoti laba pieredze, ka tas jādara vēl vairāk, atzīst V. Katkovskis. A. Jeņina piekrīt, ka ļoti liels darbs jāiegulda, stāstot cilvēkiem, kāpēc traktoram vajag iebraukt mežainajā kāpā un palīdzēt tai atjaunoties.

“Attiecībā uz mežaino kāpu viena no zvanītāju rūpēm bija – jūs te izcirtīsiet, un sāks atkal tās kāpas staigāt!” pastāsta V. Katkovskis. “Netiek izcirsti visi koki, un tas nekādā mērā neietekmēs kāpu ceļošanu. Tur, kur mežs aug virsū, pat izcirstu koku saknes smilti notur.” Koku retināšana esot mežinieku ikdiena. “Piejūras parkā ļoti labi varēja redzēt, ka ilgi nekas nav darīts. Mežaudzēm ir 70 gadu, bet koki izskatās līdzvērtīgi 15–20 gadu vecām priedēm,” viņš norāda.

Vai patiešām eksistē zaļo un mežinieku sadarbība bez kardinālām viedokļu sadursmēm? A. Jeņina atbild, ka tāpēc projekta plānošana ilgusi gandrīz gadu: “Izvēlējāmies teritorijas, metodes, intensitāti. Bija ļoti smalka tamborēšana. Šī bija ļoti laba pieredze mežsaimniekiem kopā ar biologiem, tika radīts labs kompromiss, kā atjaunot piekrastes biotopu, palīdzēt dabai atkopties labāk un ātrāk.” V. Katkovskis atzīst, ka reizēm diskutējuši un strīdējušies, taču šī esot dabas aizsardzības teritorija, kuru pārvalda “Latvijas Valsts meži” un šeit nevienam citam nevar deleģēt meža apsaimniekošanu. “Iesaistīšanās bija liels izaicinājums atkāpties no ikdienas kanoniem meža kopšanā. Šis mežs pēc kopšanas izskatās labāk un būs labāks,” viņš ir pārliecināts.

Arī citas piekrastes pašvaldības Latvijā jau taujājot pēc Carnikavas pieredzes.

“Mūsu pieredze ar piejūras mežainajām kāpām ir unikāla un ļoti laba. Bāze ir izstrādāta pietiekami laba, lai šos darbus varētu veikt citās Latvijas piekrastes teritorijās,” uzskata A. Jeņina.

Citādi gan esot vietās, kur ir stāvkrasts. “Tie vairāk ir pie atklātās jūras, kur procesi ir daudz dinamiskāki. Diemžēl, kā saka erozijas eksperts Jānis Lapinskis, ideālā variantā neko nevajag darīt. Stāvkrastos cilvēkam gribot negribot ir jāatkāpjas, daba ņem virsroku,” skaidro A. Jeņina. “Citās piekrastes teritorijās, kur krasti ir lēzenāki, mums patīk iet atpūsties, izbradāt kāpu augus. Tur tomēr vajadzētu uzlikt žodziņus vai nostiprināt kāpas, lai augi un kāpa spētu atjaunoties. Atpūtnieku iemīļotās vietās ir vērts ieguldīt laiku un naudu, lai tās uzlabotu un palīdzētu dabai noturēties.”

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz