“Grafiti
ir viena no Liepājas vides problēmām, kuras risināšanai netiek
pievērsta pietiekoša uzmanība,” uzskata kāds portāla
lasītājs. Viņaprāt, smērējumi uz sienām, žogiem, ceļu zīmēm,
sabiedriskā transporta pieturvietām un ēkām degradē apkārtējo
vidi un rada iespaidu, ka pilsēta kopumā ir nesakopta. Pašvaldībā
uzzinām, ka šobrīd tiek plānotas rīcība trīs virzienos, lai
mazinātu
nelegālā grafiti atstātās “zīmes” pilsētvidē, kā
arī mazinātu īpašumu apķēpāšanu arī turpmāk.

Radīto defektu jānovērš

Ņemot
vērā, cik kūtri apzīmēto īpašumu saimnieki novērš vandaļu
atstātos “vēstījumus”, portāla lasītājam sāk šķist,
ka, acīmredzot, daļa sabiedrības dzīvošanu nesakoptā ārējā
vidē pieņem kā normu, lai gan tā tam nevajadzētu būt. “Neviens
no mums nevar izvairīties, piemēram, no automašīnas nosmērēšanas,
braucot slapjdraņķa laikā, un kā pašsaprotamu lietu pieņemam,
ka mašīnu pēc tam nomazgājam,” lietojot salīdzinājumu,
lasītājs piekrīt, ka pilnībā izskaust ķēpātāju problēmu
pilsētā diez vai būs iespējams, taču, – ja radīts defekts,
tas jānovērš. “Dažviet lasāmi pat necenzēti un rupji
teksti, kas stāv jau ilgu laiku. Vai mums tas vajadzīgs?”

Lasītājs
uzskata: lai tiktu risināts apzīmēto ēku sakārtošanas
jautājums, vajadzīgs stimuls vai pat neliela piedraudēšana no
pašvaldības puses. “Tās pašlaik nav un tādēļ nekas netiek
arī darīts,” pārliecināts vīrietis. Viņš norāda, ka
attiecībā uz jautājumiem par nenopļautu zālienu vai nenotīrītiem
celiņiem haoss vai nekārtība nevalda, jo Liepājas pilsētas
saistošajos noteikumos par to ir paredzēta finansiāla atbildība
soda naudas formā. “Ja arī attiecībā uz apzīmēto īpašumu
saimniekiem tiktu pieņemti stingrāki mēri, tad, iespējams, kaut
kas mainītos šajā jautājumā. Kamēr to neaktualizēs pilsētas
vadība, nebūs rīkojumu un uzdevumu “no augšas”, tikmēr
nekas nemainīsies.”

“Ir
tiešām ļoti žēl, ka vajadzīgas lietas sabiedrībai ir jāuzspiež
ar soda naudām,” teic vīrietis, piebilstot, kādēļ,
viņaprāt, piemēram, pašvaldības policija baidās kustināt šos
jautājumus. “Viņu virzienā sekos pārmetumi par to, ka viņi
šos ķēpātājus nav izķēruši. Bet šāds viedoklis, manuprāt,
neiztur kritiku vairāku iemeslu dēļ: pie katras ēkas policistu
nenoliksi un lielākā daļa šo grafiti ir ļoti seni, un to
tīrīšanas jautājums atlikts “uz rītdienu” taupīguma
vai citu iemeslu dēļ.”

“Protams,
var teikt, kādēļ man kaut kas jātīra, ja to zīmējumu uz manas
mājas ir uzvilcis kāds cits. Bet tad jau pretī var jautāt –
kāda vispār ir jēga kaut ko darīt? Jo cilvēks tāpat beigu
beigās nomirs. Filosofēt var daudz.”

Cieņā
elektrosadales skapji un soliņi

Tam, ka nelegālie ķēpājumi bojā
pilsētvides kopējo izskatu, piekrīt arī pašvaldībā. Liepājas
pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde
norāda,ka ēku apzīmēšana jeb
nelegālie grafiti ir problēma, kas ilgstoši rada raizes un papildu
izdevumus ēku īpašniekiem, kuru ēkas cietušas no apķēpāšanas.
No grafiti ķēpājumiem cieš arī pilsētas īpašumi un tās
apsaimniekotie objekti.

Kā pastāsta D.Ķēde, pilsētvidē
visbiežāk tiek apzīmēti elektrosadales skapji un soliņi. Ņemot
vērā, ka skapji galvenokārt ir no cinkota metāla, tos nav
ieteicams pārkrāsot, līdz ar to ķēpājumi ir jātīra, kas esot
darbietilpīgs process. Pilsētā ir gandrīz 1000 sadales skapju, no
tiem apķēpāti – vairāki desmiti. D.Ķēde precizē, ka skapju
tīrīšana notiekot pilsētas apgaismojuma uzturēšanas ietvaros.
Divas reizes gadā SIA “Komunālā pārvalde” pārkrāsojot
un sakārtojot soliņus. Šajās reizēs tiekot novērsti arī
grafiti krāsu ķēpājumi un citi bojājumi. Atsevišķos gadījumos
tiekot veikta operatīvā pārkrāsošana.
Pagājušā gada
nogalē Liepājas pašvaldība, atsaucoties to iedzīvotāju
aicinājumam, kuri nevēlas samierināties ar tīšu īpašuma un
pilsētvides kopējā izskata bojāšanu, sasauca atbildīgo dienestu
– Pašvaldības policijas, Nekustamā īpašuma pārvaldes,
Komunālās pārvaldes un citu struktūrvienību – pārstāvju
sanāksmi, lai izvērtētu situāciju saistībā ar nelegālajiem
grafiti pilsētā, kā arī rastu risinājumus, lai attīrītu
pilsētvidi no šiem ķēpājumiem un mazinātu īpašumu apķēpāšanu
arī turpmāk.

“Lai
mazinātu nelegālā grafiti atstātās “zīmes”
pilsētvidē, kā arī mazinātu īpašumu apķēpāšanu turpmāk,
plānota rīcība trīs virzienos,” pastāsta D.Ķēde.
Pirmkārt, prevencija un izglītošana – došanās uz skolām, lai
ar skolēniem pārrunātu iespējamās sekas un atbildību par cita
īpašuma apķēpāšanu jeb tīšu bojāšanu. “Savukārt, lai
veicinātu jauniešu radošās izpausmes, tiks meklēti risinājumi,
kā to veikt legālā veidā,” D.Ķēde tam kā piemēru min
iepriekš organizētas grafiti mākslas aktivitātes – grafiti
zīmēšanu uz Liepājas Cukurfabrikas žoga un žoga apgleznošana
Jūrmalas parkā pie stadiona “Daugava”.

Otrkārt,
tiek meklēts risinājums, kādā pašvaldība varētu palīdzēt
īpašniekiem sakopt savus īpašumus, kuriem tas nav pa spēkam
finansiālu vai citu apsvērumu dēļ. Tiek pētīta arī citu
pašvaldību pieredze par to, kā sniegta palīdzība namīpašniekiem,
kuri jau ir cietuši no ķēpājumiem.

Treškārt,
sanāksmē nolemts, ka policija vandaļiem pievērsīs pastiprinātu
uzmanību un piemēros attiecīgos sodus. “Tāpat policija veiks
vairākas preventīvas rīcības, lai novērstu atkārtotus grafiti
ķēpājumus,” pastāsta D.Ķēde. “Īpaša uzmanība tiks
pievērsta jauniem pilsētas objektiem, kā arī tām mājām un
fasādēm, kuras regulāri tiek apzīmētas un/vai šajās vietās
veikts fasādes remonts.”

Tostarp
šogad plānota arī kampaņa pret sienu apķēpātājiem. Tā kā
viss vēl ir plānošanas procesā, neko sīkāk D.Ķēde nevarēja
pastāstīt, solot, ka tiklīdz būs kas zināms vairāk, noteikti
tikšot sniegta plašāka informācija.

Sodi
– bargi

Atgādinām,
ka Latvijas Krimināllikumā ir pants par mantas tīšu bojāšanu.
Tas nosaka, ka var sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz
diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

2015.
gadā saistībā ar īpašumu patvaļīgu apzīmēšanu Pašvaldības
policija notvērusi 18 personas, informē Liepājas pilsētas
Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš. Un visa
informācija par ķēpātājiem nodota Valsts policijai lietas
apstākļu tālākai noskaidrošanai, kas arī izskata nodarījuma
apmērus.

Papildus apķēpātā īpašuma
īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā, lai piedzītu no vainīgā
zaudējumus, kurus vainīgais nodarījis īpašumam, to apķēpājot.
Te D.Ķēde min piemēru. 2015. gada 6. jūlijā tika aizturēts
jaunietis, kurš ar krāsu bija apķēpājis kādu ēku. Vainīgajam
– 17 gadus vecajam jaunietim – tika piespriests 70 eiro naudas
sods, bet, ja cietušās ēkas īpašnieks vērstos tiesā, jaunietim
vēl nāktos šķirties no vairākiem simtiem eiro, lai sakārtotu
sabojāto fasādi.

Ja
tiek pamanīti huligāni, kas apzīmē īpašumus ar krāsu
baloniņiem vai kā citādi tos bojā, aculiecinieki aicināti par to
nekavējoties ziņot Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas
dežurantam, zvanot pa tālruni 63420269.

Jāpiebilst,
ka arī
mājas īpašnieku var sodīt par īpašuma nesakopšanu, kā to
paredz Liepājas saistošie noteikumi, lai gan šajā situācijā
saimnieks nav vainīgs, ka kādam “niezējuši nagi”
apzīmēt viņa īpašumu. Ēku
īpašnieki tomēr ir atbildīgi par savu īpašumu. Liepājas
pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis K.Vārpiņš
apstiprina: “2012.gada 20.decembra Liepājas pilsētas domes
saistošie noteikumi Nr.34 “Par teritorijas kopšanu un būvju
uzturēšanu” nosaka, ka būvju īpašniekiem vai viņu
pilnvarotajām personām jānodrošina būves (tostarp žoga) sakoptu
izskatu.”

Par
šo noteikumu neievērošanu pārkāpējam piemērojams
administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais
naudas sods, kādu uzliek par saistošo noteikumu pārkāpšanu,
fiziskai personai ir līdz 350 eiro, juridiskai personai – līdz
1400 eiro.
2015.gadā sastādīti
29 administratīvā pārkāpuma protokoli,
rāda Pašvaldības policijas apkopotā informācija. K.Vārpiņš
gan piebilst, ka ne visos gadījumos tas ir bijis saistīts ar to, ka
ēka bijusi apzīmēta.

________________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs,
izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura
veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus
fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.