Pēc gada ap šo laiku varēsim norēķināties tikai eiro. Kamēr vieni steidz iekrātās īpašās viena lata monētas iztērēt, citi priecājas tās iegūt savā īpašumā, jo, kā reiz, trūcis “čiekurs”, “sēnīte” vai “stārķis”.

“Pārdodu sēni, alus kausu, zvaniņus, eglītes.” “Nopirkšu Ls 1 ar skudru par Ls 4.50.” “Mainu skudru pret stārķi.” Šādi un līdzīgi sludinājumi šobrīd lasāmi dažādās interneta vietnēs. Kā redzams, cena par vienu monētu nav no tām mazākajām. Tiek prasīti astoņi, deviņi, desmit lati. Pārdošanā tiek izliktas pat veselas kolekcijas, arī izlaistā jubilejas nauda.

Astra atklāj, ka šīs īpašās monētas krāj saviem bērniem. “Es to daru savam priekam un ir žēl, ka drīz to vairs nebūs. No katra jauna izlaiduma centos savākt četrus gabalus – katram bērnam. Dažu eksemplāru man nav, tie ir no pašiem pirmajiem – stārķis, skudra, sēne, gailis. Sākumā neattapos krāt, tāpēc arī man to nav,” skaidroja sieviete. Speciāli par tiem maksāt viņa nav gatava. “Vēlos, lai maniem bērniem šie latiņi paliek par piemiņu. Uzskatu, ka tie ir ļoti skaisti, mākslinieciski un patriotiski vērtīgi. Ko viņi izlems ar tiem darīt un vai tie viņiem būs svarīgi, mani neuztrauc. Varbūt tas būs labs ieguldījums viņu nākotnei,” spriež Astra.

Ja paveicas, pie trūkstošā eksemplāra var tikt arī iepērkoties kādā veikalā. Jo, kā pastāstīja vairāki tirdzniecības vietu pārstāvji, jūtams, ka pēdējā laikā vienlatnieki ar īpašo dizainu tiek laisti apgrozībā vairāk, nekā tas bijis agrāk. “Jā, ja tā padomā, tad patiešām tagad cilvēki biežāk ar tiem iepērkas,” portālam sacīja kāda maza pārtikas veikaliņa pārdevēja Ivita Ezerkrastā, kura tur strādā jau divus gadus. Nesen pat viens vīrietis par visu pirkumu samaksājis tikai šādās viena lata monētās. Sieviete pati gan tās nekolekcionē, no savdabīgās parādības vairāk prieka priekšniecei: “Viņa tagad ir papildinājusi savu latiņu kolekciju.”

Kādai kioska “Narvesen” pārdevējai Andai grūti pateikt, vai šobrīd ir vairāk to, kas tērē īpašos vienlatniekus. Šajā amatā sākusi strādāt tikai pirms dažiem mēnešiem, tāpēc nezina, kā bijis, piemēram, pirms gada. Taču viņa novērojusi, ka visai bieži cilvēki iepērkoties ar šiem latiņiem. “Ir, kas nāk, un prasa, vai mums nav to kasē, viņi labprāt samainītu,” piedzīvojusi jauniete.

Savukārt “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Briede-Vitkovska pastāstīja, ka viņu veikalos, tostarp Liepājā, tik ļoti tas neesot novērots. Viņa pieļauj, ka, iespējams, cilvēki to aktīvāk varētu darīt gada nogalē.

AS “Swedbank” Liepājas filiāles vadītāja Irina Kuļina savā vadītajā finanšu iestādē pēdējā laikā nav manījusi pastiprinātu interesi no cilvēkiem par īpašajām viena lata monētām. Tieši otrādi. Viņa novērojusi, ka klienti steidzot ar tiem norēķināties. “Parasti interese mēdz pastiprināties, kad ir jauns izlaidums, tad pie reizes apjautājas arī par iepriekšējiem,” zina teikt I.Kuļina. Aktivitāte jūtama aptuveni divas nedēļas, pēc mēneša jautājot jau diezgan reti.

Arī “SEB” bankas Liepājas filiāles vadītāja Ulrika Gēce teic, ka interese par īpašajām lata monētām ir bijusi vienmēr un tā tas esot arī tagad. Taču nevarētu teikt, ka šobrīd šī interese būtu pastiprināta. “Cilvēki labprāt vēlas šīs īpašās monētas, lai dāvinātu, kolekcionētu, sūtītu saviem radiem, draugiem ārzemēs. Lielāka interese ir no vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas tos parasti izvēlas kā dāvanu mazbērniem,” saka U.Gēce. Lielāka aktivitāte esot jūtama tad, kad tiekot izlaista jauna monēta. Pārējā laikā šī interese ir pastāvīga. Visvairāk taujājot pēc skudrām un stārķiem, ko varētu skaidrot ar to, ka tās ir vienas no vecākām lata monētām. Tādēļ arī praktiski nav pieejamas.

“Mēs arī aicinām interesentus doties uz Latvijas Banku, ja nespējam apmierināt klienta interesi. Īpašos latus bankā var samainīt bez komisijas maksas. Kopumā esam novērojuši, ka cilvēki ļoti atzinīgi izsakās par Latvijas naudu, īpaši monētām, uzsverot, ka mums ir skaista naudiņa,” piebilst U.Gēce.

Itas Cērmanes foto