CSDD iegādājusies elektroauto – pirmās sērijas ”BMW”, kas
šobrīd ceļo pa Latviju, lai ar elektroauto iepazītos un to iztestētu CSDD
reģionālo nodaļu darbinieki. Pēdējās pāris dienas elektroauto testēja CSDD
Liepājas nodaļā, kur ar to iepazīties bija iespējams arī portālam.

Kā pastāstīja CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks
Arnis Jekste, CSDD iegādājusies ”BMW” markas elektromobili: ”Transportlīdzeklis
iegādāts projekta par videi draudzīgu pārvietošanās veidu ietvaros. Ne tikai
CSDD, bet arī daudzas citas iestādes ir izdarījušas šādu pašu soli, izmantojot
projekta atbalstu. Jo, kā zināms, elektromobilis ir aptuveni divas reizes
dārgāks, nekā transportlīdzeklis ar benzīna vai dīzeļdzinēju, bet programma
sniedz 50% atbalstu, līdz ar ko organizācijai ir iespēja par parasta iekšdedzes
dzinēja transportlīdzekļa cenu iegādāties elektromobili. Kāpēc CSDD spērusi šo
soli? Galvenais ir tas, ka CSDD ir uzticēts elektromobilitātes ieviešana valstī
ar elektrouzlādes staciju izbūvēšanu. Un, lai šos pienākumus veiktu, lai visu
labāk izprastu, noteikti arī pašiem ir jākļūst par šāda transportlīdzekļa
lietotājiem.”

Viņš piebilst, ka patlaban tiek veikts ”BMW” tests:
”Elektromobilis šobrīd ceļo pa visu Latviju, pa visām CSDD reģionālajām
nodaļām, lai darbinieki iepazītu jaunumu, ko sauc par elektromobili. Šobrīd
auto ir pie mums, iepriekš bija Kuldīgā, bet jau tuvākajās dienās dosies uz
Saldu.”

Jestrs dīvainītis

Testam atvēlētais pirmās sērijas ”BMW I3” ir ar 125 kilovatu
jeb aptuveni 180 zirgspēku jaudu, kas, ņemot vērā transportlīdzekļa salīdzinoši
nelielo masu (pilna masa – 1620 kg, pašmasa – 1270 kg), ir ļoti jaudīgs
braucamais. Par to pārliecināmies testa laikā – elektrauto uz priekšu šaujas kā
raķete.

Protams, tam ir savas dīvainības. Auto priekšpusē, kur it kā
vajadzētu atrasties dzinējam, ir neliela mantu glabātava un tvertne logu
mazgājamajam šķidrumam. Elektrodzinējs un akumulatori atrodas spēkrata
aizmugurē, zem bagāžas nodalījuma grīdas. Uzlādes vieta slēpjas labajā sānā –
vietā, kur parastam auto ir degvielas bākas vāks. Vēl lielākus brīnumus nākas
piedzīvot, atverot auto. Aizmugurējās durvis veras kā angļu taksometram,
turklāt tās var atvērt tikai tad, kad atvērtas priekšējās durvis. Un
aizmugurējos krēslos sēdošajiem pasažieriem paredzētās drošības jostas
piestiprinātas nevis ierastajās vietās, bet gan pie durvīm.

Dīvainības jāpiedzīvo arī iesēžoties vadītāja sēdeklī.
Protams, elektroauto ir ar automātisko transmisiju, taču ierastajā vietā
gaidītās ierastās sviras vietā ir grozāma poga, kas piestiprināta nevis
konsolei, bet gan atrodas panelī aiz stūres, vadītājam pie labās rokas.
Atslēgas nav jāizmanto, pietiek, ja tās atrodas vadītājam kabatā. Spēkrats
iedarbināms ar START/STOP pogu un tam ir elektroniskā rokas bremze. Un,
protams, atpakaļskata kamera, parkošanās sensori un liels displejam, kurā var
sekot līdzi pilnīgi visai informācijai, arī tam, cik kilometrus auto vēl spēj
nobraukt.

Pilna uzlāde ilgst 7 līdz 8 stundas, savukārt ātrā uzlāde
veicama pusotrā, divās stundās. Diemžēl ar pilnu uzlādi var nobraukt 109
kilometrus. Ekonomiskākais braukšanas ātrums ir ap 80 kilometriem stundā. Testa
laikā pārliecinājāmies, ka stiprāk iespiežot pedāli grīdā, nepilnu 10 nobrauktu
kilometru laikā tiek iztērēta 20 kilometriem paredzētā enerģija. Turklāt vēl
jāņem vērā, ka enerģiju tērē klimata kontrole vasarā, salona apsilde ziemā, kā
arī radio u.c.

Lai arī cik patīkami ir sajust jaudu braukšanas laikā,
dīvainas sajūtas rada elektroauto kustības stils. Bremžu pedālis patiesībā
nepieciešams vien ekstrēmas bremzēšanas gadījumam, jo līdzko tiek atlaists
gāzes pedālis, auto pats bremzē. Tas veic uzlādi. Nepraktiskā vietā atrodas
START/STOP poga.

”Spoku” auto

Turklāt cilvēkam, kurš pieradis stūrēt auto ar benzīna vai
dīzeļdzinēju, jābūt īpaši uzmanīgam un jāatceras, ka elektroauto ir nedzirdams.
Kad braukšanas ātrums pārsniedz 20 kilometrus stundā, citiem satiksmes
dalībniekiem – velosipēdistiem un gājējiem – dzirdama elektroauto riepu švīkstoņa,
bet pie mazāka ātruma šis ir vārda vistiešākajā nozīmē spoku auto.

A.Jekste gan atzīst, ka viņam elektroauto tīk: ”Dinamika,
salīdzinājumā ar auto ar benzīna vai dīzeļdzinēju, ir ļoti liela. Tā arī ir
elektromobiļa priekšrocība. Protams, vadītājam ir jābūt uzmanīgam, jo dzirdama
tikai riepu švīkstoņa uz asfalta. Tas ir jauns izaicinājums gan vadītājam, gan
gājējiem un velobraucējiem. Braucot intensīvā satiksmē, par to jāpadomā.”

Viņš uzskata, ka šis elektroauto vispiemērotākais ir ļaudīm,
kuri ikdienā pārvietojas pa pilsētu vai tās tuvumā, dienas laikā nobraucot ap
70 līdz 80 kilometriem: ”Tieši pilsētai piemērots šis modelis ir arī savu nelielo
gabarītu un atpakaļskata kameru un parkošanās sistēmas dēļ, jo ir viegli
noparkoties.”

Tajā pat laikā A.Jekste atzīst, ka diemžēl pagaidām, kamēr
Latvijā nav izveidots kvalitatīvs elektrouzlādes staciju tīkls, tālākus gabalus
diemžēl nobraukt varētu būt sarežģīti: ”Ar vienu uzlādi līdz Rīgai
neaizbrauksi.” Un tieši tādēļ CSDD paredz veidot ātro elektroaulādes staciju
tīklu.

Paredz izbūvēt 235
uzlādes stacijas

Lai veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu
un tādējādi samazinātu piesārņojumu, kā arī fosilās degvielas izmantošanu,
Latvijā paredzēts paplašināt elektrouzlādes staciju tīklu, visā Latvijā
izbūvējot 235 uzlādes stacijas.

Šim mērķim kopumā paredzēti 8,34 miljoni eiro, no tiem 7,09
miljoni eiro paredzēti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, savukārt 1,25
miljoni eiro – no valsts budžeta.

Latvijā paredzēts ieviest divu līmeņu uzlādes
infrastruktūru. Pirmā līmeņa – nacionālā – infrastruktūra attieksies uz TEN-T
ceļiem, uz kuriem paredzēts izbūvēt 60 uzlādes stacijas. Attālums starp šīm
uzlādes stacijām nebūs lielāks par 30 km.

Savukārt otrā līmeņa infrastruktūra attieksies uz TEN-T
ceļus savienojošajiem reģionālajiem autoceļiem, uz kuriem paredzēts izbūvēt 175
uzlādes stacijas, un attālums starp tām būs līdz 50km. Uz šiem ceļiem paredzēts
izbūvēt vienu uzlādes staciju uz katriem 1000 iedzīvotājiem apdzīvotās vietās,
kurās iedzīvotāju skaits ir virs 5000.

Nacionālā līmeņa posmu paredzēts īstenot līdz 2020.gada
beigām, savukārt otrā līmeņa infrastruktūru – līdz 2022.gada 31.augustam.

Attīstot uzlādes staciju tīklu, tiks novērsti
elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumi, kā arī mazinātas to
lietotāju bažas par iespējām savlaicīgi uzlādēt transportlīdzekli.

Aktivitāti paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu
atlases veidā, elektromobilitātes ieviešanas uzdevumu nododot CSDD. Līdz ar to
CSDD veiks uzlādes staciju tīkla paplašināšanu, kā arī staciju uzturēšanu.

Līdz šim Latvijā, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta
atklātā konkursa ”Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā
– atbalsts elektromobiļu un to infrastruktūras ieviešanai” ietvaros, ir
izbūvētas 11 uzlādes stacijas, no kurām sešas atrodas Rīgā un pa vienai
Siguldā, Gulbenē, Tērvetē, Talsu novadā.

Līdz 2014.gada 31.decembrim Latvijā bija reģistrēti 194
elektrotransportlīdzekļu lietotāji. Plānots, ka attīstot uzlādes staciju tīklu,
šo transportlīdzekļu lietotāju skaits varētu palielināties līdz aptuveni
 747 lietotājiem.

22Skatīt galeriju