liepajniekiem.lv
Ja saldinātās limonādes kā deserts nonāk bērnu uzturā svētku reizēs, viss ir kārtībā, taču ikdienā vienīgajam slāpju dzesēšanas līdzeklim jābūt tīram ūdenim, norāda uztura speciāliste Vera Griņova.
Arī pieaugušajiem jāielāgo, cik svarīgi ir padzerties, īpaši vasarā.
Saldās garšas pieradums
“Latvijā starp pusaudžiem ir aptaukošanās epidēmija,” uzsver ārste.
Regulāra saldinātu dzērienu lietošana slāpes nemazina, gluži otrādi, tikai pasliktina situāciju, un bērns vēlas tos dzert vēl un vēl.
Kaitīgais faktors, kas veicina aptaukošanos, ir lielais cukura saturs limonādēs un sulās.
To var uzzināt, izpētot dzērienu marķējumu. Viszemākais cukura saturs ir 4,5–5 grami uz 100 mililitriem. Neviens nedzer tik maz, visdrīzāk puslitru, kas nozīmē, ka organisms vienā reizē uzņem 25 gramus cukura tikai no dzēriena.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas normām pievienotā cukura daudzums cilvēka uzturā nedrīkstētu pārsniegt 20–25 gramus dienā. Taču cukurs ir daudzos produktos un dzērienos, kurus patērējam.
Dienas norma tiek sasniegta, jau izdzerot pudelīti dzēriena ar samazinātu cukura devu, bet cilvēks ar to vien neiztiek – klāt nāk uzturs, augļi vai ogas, kas arī satur cukuru.
Tā dienas beigās uzņemtā pievienotā cukura daudzums var sasniegt pat 60–70 gramu.
“Tāpēc nav ko brīnīties, ka mūsu bērniem ir liekais svars,” pauž V. Griņova.
Izdzerot kolu, cukura deva tajā ir pat no 100 līdz 150 gramiem.
Tā ir milzīga slodze aizkuņģa dziedzerim, kuram nepārtraukti jāizdala insulīns, lai stabilizētu cukura līmeni.
Jau pavisam mazi bērni veikalā vecākiem prasa nopirkt suliņu. Tas ir saprotams, jo tie ir viegli asimilējami ogļhidrāti, kas uzreiz uzsūcas organismā.
Bērni ļoti ātri pierod pie saldas garšas un tad vairs nav pierunājami ēst dārzeņus un ar olbaltumvielām bagātu uzturu, jo tas nav salds.
Vecākiem kļūst grūti mazo paēdināt, jo viņš ir uzņēmis cukuroto dzērienu, enerģija ir, lai spēlētos, un negrib ēst. Taču bērna attīstībai nepietiek ar ogļhidrātiem vien, nepieciešamas olbaltumvielas un tauki.
Pusaudža gados sākas problēmas, jo olbaltumvielas vajag muskuļu masas veidošanai un visiem iekšējiem procesiem. Ja bērns uzņem tikai ogļhidrātus, viņa organismā nav celtniecības materiāla.
Kas vainas sulām, kuras ražotāji reklamē kā vitamīnu avotu un norāda, ka cukurs nav pievienots?
“Teikt, ka cukurs nav pievienots, ir maldināšana. No kā taisa sulas? No augļiem, kas dabiski satur augļu cukuru,”
stāsta ārste.
Sulas visbiežāk ir attīrītas no augļu mīkstuma, tātad no šķiedrvielām, tās satur tikai ūdeni un cukuru.
Viņa neiesaka bērniem un pieaugušajiem lietot sulas. Labāka alternatīva ir smūtiji, kuriem sablendē augli ar visām šķiedrvielām, tad tas saglabā visas savas īpašības.
V. Griņova bieži dzirdot, ka ir mājās gatavota sula. Starpība tikai tā, ka mājās spiestā sulā, piemēram, no saviem āboliem, nav pārtikas piedevu un konservantu, bet sulas īpašības un cukura ir tāds pats kā veikala pakās.
Cukura diabēts – dārga slimība
V. Griņova arvien vairāk redz, ka bērni dzer ūdeni, tātad veselīga dzīvesveida kampaņa sasniedz dzirdīgas ausis. Nesākt bērniem pirkt saldinātos dzērienus, lai viņi nepierod, ir vispareizākais ceļš.
“Ja dzēriens satur cukuru, tas jau ir deserts, bet desertu mēs neēdam katru dienu. Labāk piedāvāt bērniem augļus. Būs dzimšanas diena vai citi svētki, tad var dot limonādi padzerties.
Nedrīkst izmantot cukurotus dzērienus, lai remdētu slāpes, jo tas provocē cukura diabēta attīstību,”
pauž ārste.
Šī slimība ārkārtīgi noslogo veselības aprūpes sistēmu, ārstēšana ir dārga, jo valsts kompensē speciālos medikamentus. Labāk profilaktiski apturēt cukura diabēta attīstību jau no bērnības.
Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropā veselīgi nodzīvoto mūža gadu ziņā, un mūsu iedzīvotāji no profilaktiski novēršamām slimībām mirst vidēji divas reizes biežāk nekā Eiropā kopumā.
Viens no būtiskākajiem sliktās veselības iemesliem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kas papildus bojātiem zobiem veicina arī garīgās veselības traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, diabēta un vēža attīstību.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētījumā “Cukura lietošanas samazinājuma sagaidāmā ietekme uz sabiedrības veselību un ekonomiku” kā viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai vērtēta cukuroto pārtikas produktu aplikšana ar nodokli, apvienojot to ar citām preventīvām aktivitātēm.
Cukurotajām limonādēm patiešām vajag uzlikt kādu akcīzes nodokli, kas būtu atkarīgs no pievienotā cukura daudzuma,
uzskata V. Griņova.
Citādi dzērieni ir ļoti pieejami bērniem, to cena reizēm nepārsniedz pāris eiro par pusotra litra pudeli. Ja tāda tilpuma kolu nopērk trīs bērnu kompānija, katrs izdzers 500 mililitrus – ļoti lielu cukura devu.
Turklāt ātrās ēdināšanas iestādēs kolu piedāvā komplektā ar kādu ļoti treknu ēdienu, kas palielina apēstā apjomu. Ūdens parasti ir pieejams, bet reti būs iekļauts izdevīgajos ēdiena komplektos.
Auksta kola ar ledu un burgers gan bērnam, gan pieaugušajam ir kaloriju un cukura bumba. Ja šādiem produktiem ar nodokli palielinātu cenu, tie nebūtu tik ļoti pieejami.
Ar ogām vai citronu
Vienīgais veids, kā remdēt slāpes, jeb, zinātniski izsakoties, veidot pietiekamu hidratāciju, ir padzerties ūdeni bez jebkādām piedevām.
Lai ūdens būtu garšīgs, paši varam pievienot tam ogas, citrona vai apelsīna šķēlītes. Tādu dzērienu var droši dot bērnam.
Veikalā nopērkamo ūdeni ar dažādām garšām uztura speciāliste neiesaka.
Var atrast tādu ūdeni, kuram nav pievienots cukurs, tikai rūpīgi jālasa marķējums. Taču nevēlamas ir rūpnieciski ražotās pārtikas piedevas – ķīmiskas vielas, kas piedod garšu.
Ja grib bērnam nodrošināt vislabāko uzturu, jāskatās dabīgu produktu virzienā. Katru dienu lietot ūdeni ar rūpnieciskām piedevām ārste nerekomendē.
Negaršo, negribas dzert, man nav karsti, nav ko sadzerties, jo pēc tam čurāt jāskraida, nevaru izdzert tik daudz, es jau kafiju padzēru – argumentu, kāpēc nedzeram ūdeni pietiekamā daudzumā, nekad netrūkst.
V. Griņova uzsver, ka
dehidratācija visvairāk apdraud mazus bērnus un vecus cilvēkus.
Ar vecumu slāpju sajūta izzūd, un sirmgalvji nejūt, ka ūdens organismā trūkst. No nepietiekamas hidratācijas asinis sabiezē un iestājas insulta risks.
Tāpēc svarīgi ņemt līdzi savu ūdens pudeli, kas atgādinās, ka vajag padzerties.
Savukārt mazi bērni, sevišķi karstumā, ļoti ātri dehidratējas, bet viņiem vēl nav izveidojies paradums padzerties.
Tā ir vecāku atbildība – plānojot ar mazo ilgākas pastaigas, uzturēšanos pie jūras, obligāti paņemt līdzi dzeramo ūdeni.
Nelietojot ūdeni pietiekamā daudzumā, organismā rodas elektrolītu disbalanss.
Elektrolīti ir minerālvielu nātrija, kālija, magnija un kalcija joni, kas atrodami visās organisma šūnu struktūrās.
Sportojot, svīstot, garīgu pārslodžu un stresa situācijās elektrolīti tiek pastiprināti zaudēti. Tas rada galvassāpes, sliktu dūšu, muskuļu krampjus, sirds un zarnu darbības traucējumus, cilvēks var paģībt un var pat nonākt reanimācijā.
Noderīgi
Cik un kā padzerties ūdeni
– Cilvēkam bez papildu slodzes un šķidruma uzņemšanas ierobežojumiem dienā nepieciešami 30–35 mililitri šķidruma uz kilogramu svara.
Tas ietver ne tikai ūdeni, bet šķidrumu, ko satur visi produkti, taču vismaz pusei no tā jābūt ūdenim.
– Piemēram, cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, dienā nepieciešamais ūdens daudzums sanāk 2,1 litrs, tātad nedaudz virs litra ir jāuzņem ūdens.
– Labu ieradumu veidošanā palīdz sava ūdens pudele, kas visur ir līdzi vai atrodas blakus uz galda, tad acu priekšā ir tilpums, kas jāizdzer.
– Kafija ir urīndzenošs līdzeklis un pastiprina ūdens izvadīšanu, tāpēc, lai saglabātu šķidruma bilanci, uz vienu kafijas krūzi jāizdzer viena vai divas glāzes ūdens.
– Cilvēks bez kuņģa un zarnu trakta hroniskām slimībām var lietot ūdeni visas dienas garumā un padzerties gan pirms, gan pēc ēdienreizes, gan arī ēšanas laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
