Cukura ielu pārbūvēs līdz novembrim
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Nepilnos divos mēnešos, kopš SIA “CTB” sākusi Cukura ielas rekonstrukciju no Grīzupes ielas līdz Nākotnes ielai, par 80 procentiem paveikti ūdensvada un lietus ūdens kanalizācijas izbūves darbi, bet no ceļu daļas – 15 procenti darbu, pastāstīja pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ilze Jurkovska.
Inženierkomunikāciju izbūve, kurā parasti mēdz būt lielākās aizķeršanās, gan neaizņem lielu daļu šajā projektā. Uz zaļo zonu bija jāpārliek neliels posms ūdensvada, lai, ielu paplatinot, tas neatrastos zem brauktuves. Un vēl vienā ielas posmā apmēram 60 metru garumā, sākot no Grīzupes ielas stūra, būs izbūvēta slēgtā lietus ūdens kanalizācija, bet šajā pašā posmā būs aizbērts grāvis. Šāds risinājums bija nepieciešams blakus esošā zemesgabala robežu dēļ, risinot iebrauktuvju, žoga un teritorijas labiekārtošanas jautājumus, skaidroja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Sākot ceļa pārveidi, noņemta vecā asfalta virskārta, zem tās atrastie vecie bruģakmeņi aizvesti uz Komunālās pārvaldes noliktavu. Savukārt rekonstruējamā ielas posma ziemeļu galā īsā gabalā jau sākta brauktuves asfaltēšana. Brauktuvei, kura ved uz rūpniecības uzņēmumiem un pa kuru kursē gan sabiedriskais, gan kravas transports, pavisam būs trīs asfalta kārtas. Ielu paplatinot, to padarīs ērtāku smagajam transportam, būs arī vieglāk iebraukt vietējo ražošanas uzņēmumu teritorijās.
Būvdarbu laikā pa ielu drīkst braukt sabiedriskais transports un operatīvo dienestu auto, pārējiem tā jāapbrauc pa Nākotnes un Grīzupes ielu.
Vēl šeit plānots izveidot nobrauktuves uz perspektīvajām teritorijām bijušajos cukurfabrikas kaļķu laukos un uz īpašumu Cukura ielā 32. Izbūvēs arī autobusu pieturvietas paplašinājumu ar pašu pieturvietu. Ielas paplašināšanas un inženierkomunikāciju pārcelšanas dēļ bija jānocērt 35 koki, taču, ielu pārbūvējot, būs iestādīti 53 jauni koki – to paredz projekts.
Būvdarbi jāpabeidz līdz novembra vidum. Šis ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts, tā kopējās izmaksas ir 1,056 miljoni eiro, tajā skaitā 891,19 tūkstošus eiro sedz ERAF, bet 37,65 tūkstošus eiro samaksās valsts, pārējie izdevumi jāmaksā no pilsētas budžeta.