Alkas ceļot var piepildīt pat tad, ja ģimenē ir mazs bērns, pat tad, ja esi vectētiņš vai vecmāmiņa ar ceļaspieķi, pat tad, ja esi ratiņkrēslā vai neredzīgs. Pēdējā gada laikā Kurzemē un Lietuvā, Latvijas pierobežā, ir tapuši un vēl taps gan jauni tūrisma objekti, gan arī daudzi līdzšinējie tūrisma objekti tiek labiekārtoti tā, lai būtu pieejami visiem – stāsta Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Alise Lūse, kura vada Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projektu “Dabas tūrisms visiem”.

Kad runā par vides pieejamību, parasti akcentē tās nepieciešamību cilvēkiem ratiņkrēslos vai neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, taču liela un aktīva sabiedrības daļa ir seniori, kuriem arī ir vajadzīga pieejamāka vide. Arī jaunas ģimenes ar bērniem ratiņos nevēlas sēdēt mājās. Taču dabas takas ļoti reti mēdz būt pieejamas visiem. Pašlaik Kurzemē tāda taka, kurā “simtprocentīgi” ir atrisināta dabas pieejamība, ir varbūt vienīgi Rojas novadā, kur jau iepriekš bija izveidots plašs jūrmalas taku tīkls, bet šajā projektā jau ir uzbūvēta vēl viena taka apmēram kilometra garumā gar jūru.

“Būvē, atjauno, pagarina dabas takas, laipas, skatu torņus, labiekārto parkus,” A. Lūse nosauc galvenos projekta darbus tūrisma infrastruktūras pilnveidē. No Kurzemes projektā ir iesaistījušās sešas pašvaldības. Saldus novadā ir “Natura 2000” teritorija – Sātiņu dīķi, kas ir putniem nozīmīga vieta. Šeit uzbūvēts putnu vērošanas tornis. Kuldīgas novadā pie Ventas šovasar sāks veidot dabas taku, kas savienos Ventas tiltu ar vecpilsētu. Durbes novads pie Durbes ezera būvēs skatu torni un izveidos atpūtas vietu. Skrundas novadā ir izveidota dabas taka gar Ventas krastu, pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ventspils novadā izveidos pastaigu laipu pie Usmas ezera. Rojas novada jaunā taka gar jūru ļaus vērot dabas daudzveidību, augus arī cilvēkiem ratiņkrēslos.

Savukārt 27 gidi Kurzemē kļūs par vides gidiem: mācības jau ir sākušās. Gada ritumā sešās sesijās, katru reizi pa trim dienām dažādās Kurzemes vietās kursanti gan labāk iepazīst visu plašo vēsturisko novadu, gan papildina zināšanas gida darbā, gan arī mācās būt tieši vides gidi jeb cilvēki, kuri var vest ļaudis dabā. Lielākoties jau vārds “gids” saistās ar ekskursiju pilsētā, saka projekta vadītāja. Līdz šim mācības ir notikušas gan Kuldīgā, gan Valdemārpilī, gan Dundagā, gan arī Liepājā.

Starp topošajiem vides gidiem ir arī trīs Liepājas pārstāvji: Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Sniedze Ragže un gidi Īrisa Otrupe un Artūrs Līvmanis, kurš, iespējams, ir Latvijā vienīgais neredzīgais gids.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. jūnija numurā.

#kvards-20180627-08#