Jau pāri pulksten septiņiem vakarā. Pa ielu līgodamies soļo pamatīgi iereibis vīrietis, kurš regulāri redzēts tikai un vienīgi alkohola reibumā. Viņam blakus liels, melns suns bez pavadas. Tas ik pa brīdim pazemīgi uzmet skatu savam saimniekam. Abi ieiet centrā esoša nama pagalmā.

Pirms melnā suņa tam pašam vīrietim bija cits liels un agresīvs suns. Tas reiz uzbruka (jo bija bez pavadas) un sakoda manu suni, kad gājām garām. Var jau būt, ka regulāri reibumā esošais vīrietis melno ļoti mīl un par to rūpējas, jo naudas pietiek gan alkoholam, gan barībai.

Žēl, ka Liepājā nav dzīvnieku policijas, kas varētu noskaidrot, kas īsti notiek. Ja pie regulāri reibumā esoša vīrieša sāniem būtu bērns, tad dienesti noteikti ieinteresētos un, iespējams, savs sakāmais būtu kaimiņiem.

Tā kā šoreiz tas tikai suns, tad, visticamāk, alkoholiķim neviens neko nevar padarīt un nevar liegt turēt dzīvnieku.

Dejojot un mācoties austrumu dejas, ļoti labi, ja ap gurniem var apsiet lakatu ar naudiņām, kas kustoties ritmiski džinkst. Tādu lakatu devos meklēt uz lietoto apģērbu veikalu un ieejot tūlīt uzrunāju pārdevēju. Vai tādi vispār nopērkami? Pārdevēja laipna un atsaucīga. Šādi lakati gan veikalā neparādoties bieži, bet, ja man neesot iebildumu, es varot atstāt savu tālruņa numuru. Ja jaunajā preču sūtījumā radīsies, noteikti man piezvanīšot.

Protams, pārdevējai nosaucu savu telefona numuru un ievēroju, ka viņai ir vēl citas lapiņas ar citiem numuriem, tātad vajadzības dažādas un ne tikai man ir cerība uz jaunu pievedumu, lai iegūtu kāroto. Galvenais, ka pārdevējai nav par grūtu palīdzēt, būt atsaucīgai.

Turpinot par lietoto preču veikaliem. Citā aizvadītajā nedēļā katra prece iegādājama tikai par 50 centiem. Protams, uz drēbju pakaramajiem palikuši ne tie modernākie un ekskluzīvākie modeļi. Veikalā ļaužu daudz, kā sievietes, tā vīrieši.

Viena kundze, nebūt ne trūcīga pēc skata, pārdevējai uz galda priekšā noliek veselu kaudzi apģērbu. Vairākas mammas pēta mazuļu apģērbus un vairākus salikušas groziņā. Turpat netālu virsdrēbes rudenim, arī tās ir par 50 centiem. Atrodu bikses, kas lieliski noderēs darbam dārzā.

Nereti aizdomājos – kā gan lielākā daļa ļaužu dzīvotu, ja Latvijā vispār nebūtu šo lietoto apģērbu veikalu? Var jau smieties vai augstprātīgi smaidīt, bet es neesmu no tiem, kas to dara.

Nav nevienas draudzenes, paziņu, kuri kaut reizi nebūtu sev nopirkuši apģērbu vai ko citu lietoto apģērbu veikalā!

Nobeigumā par dabu. Vai esat ievērojuši, ka koku lapotnes sākušas dzeltēt? Dienas vēl var saukt par siltām, bet vakari un naktis pārliecināti ziņo, ka aukstais, tumšais, vējainais, mitrais rudens tepat pie sliekšņa. Varbūt tāpēc lapas dzeltē, lai mēs rudeni un ziemu sagaidītu, pasmaidot un priecājoties par dabas krāšņumu, daudzveidību?

Dažbrīd šķiet, ka cilvēki tikai baidās, baidās, paklausās tos, kas baida, un baidās vēl vairāk no ziemas un rēķiniem. Cik ilgi to var izturēt?! Dzīvosim un izdzīvosim tāpat kā visos aizvadītajā gadsimtā bijušajos pārmaiņu laikos. Šie laiki Latvijā noteikti nav tie grūtākie un traģiskākie.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.