Ja ikdienā pašam vai tuviniekam rodas kāda maza trauma, gan jau mēs zinātu, kā uzlikt leikoplastu, bet ko darīt, ja dzīvībai bīstamā situācijā nokļuvis paziņa, draugs vai svešs cilvēks? Protams, vienkāršākā atbilde – izsaukt ātros vai glābējus, bet, ja laikus nav sniegta pirmā palīdzība, cietušais mediķus var arī nesagaidīt.

Tā nu sazinājos ar kādu mācību firmu Rīgā, kas solīja mums atsūtīt labu pasniedzēju, kurai ir ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī reāla glābējas pieredze. Noteiktajā dienā un stundā Agnese bija klāt.

Sēdējām un klausījāmies ne tāpēc, lai beigās kārtotu pārbaudījumu, saņemtu apliecību un ātri aizmirstu, par ko tika stāstīts, bet tāpēc, lai gūtu sapratni un zināšanas, kā rīkoties krīzes brīžos, kad pats vai cits cilvēks nokļuvis dzīvībai bīstamā situācijā.

Šīs zināšanas vismaz man šķita svarīgas arī saistībā ar karu Ukrainā. It īpaši lika aizdomāties vienā radio raidījumā dzirdētais, kur militārās jomas speciālists teica, ka, protams, NATO karaspēks Latviju aizstāvēs, bet par to, kā dzīvot, izdzīvot, sev un tuviniekiem palīdzēt krīzes apstākļos, iedzīvotājiem jādomā pašiem. Tātad – jābūt pietiekami zinošiem arī tajos jautājumos, kas attiecas uz pirmās palīdzības sniegšanu un dzīvības glābšanu.

Tieši tāpat kā katram cilvēkam nevar nolikt blakus policistu, kurš gatavs risināt visas problēmas, tāpat krīzes mirklī blakus nestāvēs mediķis.

Izeja? Izvēlēties pirmās palīdzības sniegšanas kursus ar labu lektoru, lai pats kļūtu gudrāks.

Vai zināt, kuros gadījumos cietušais obligāti jānogulda horizontāli, bet kuros viņam jābūt pussēdus? Kā rīkoties, ja cilvēks nav pie samaņas? Kā saprast un cik ilgs laiks vajadzīgs, lai pārbaudītu, vai tuvinieks elpo vai neelpo? Ja ir apdegums, vai uz brūces drīkst liet virsū eļļu vai smērēt krējumu? Šos divus variantus aizmirstiet uz visiem laikiem! Vienīgais pareizais risinājums ir apdeguma vietu atvēsināt ar remdenu (nevis ledainu!) ūdeni, lai apdegums neizplatās dziļāk audos.

Ko darīt, kad uzlijusi ķīmiska viela? Kad drīkst un ir pieļaujams cietušo pašam ļoti uzmanīgi izvilkt no avarējušas automašīnas, nesagaidot glābējus? Gadījumi tikai divi. Pirmais: automašīna deg un tajā brīdī cilvēks saviem spēkiem no tās nevar izkļūt. Otrais: cietušais zaudējis samaņu un nepieciešama atdzīvināšana. Ja automašīnā esošie ir pie samaņas un transporta līdzeklis nav aizdedzies, pareizāk ir gaidīt izsaukto ātro palīdzību, nevis pa galvu pa kaklu cilvēku raut ārā no salona un tādā veidā pataisīt viņu par invalīdu uz mūžu.

Tagad katrs pats sev var godīgi atbildēt uz jautājumu: ”Vai es zinu trīs ļoti svarīgas pazīmes, kā atpazīt, ka tuviniekam ir insults?” Ja cilvēks, kuru skāris insults, slimnīcā nenonāks stundas laikā, sekas veselībai var būt ļoti smagas. Tāpēc labāk ir zināt, nevis nezināt.

Tā kā pirmās palīdzības kursu organizētāji un piedāvātāji ir atsaucīgi, darba devējiem atliek tikai pārskaitīt naudu par mācībām un aicināt savus darbiniekus apgūt svarīgas, reālajā dzīvē nepieciešamas zināšanas. Šādus kursus var apmeklēt arī individuāli.

Un, ja reiz, pirms kāda laika, jau esi šīs zināšanas apguvis, neesi lepns un saproti, ka atkārtošana nāks tikai un vienīgi par labu. Mēs neviens nevaram zināt, kas var notikt, piemēram, apejot ap stūri. Bet tas, ko zinām un protam, vienmēr būs mūsu un liekams lietā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.